Jaunpils baznīcā notiek

Dievkalpojumi:
svētdienās 10:00

Katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā pēc dievkalpojuma – sadraudzība un pagaidu pārvaldes sēde

Galerija

oktobris10 009a.jpg

Draudzes ziņas 2008

Janvāris 2008

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, kaViņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu.
Jņ. 3:16

Jaunpils evaņģēliski luteriskās draudzes ziņas


Ir viena dzimšanas diena, kuru svin visā pasaulē vienlaicīgi ļoti daudz cilvēku. Tā ir neparasta dzimšanas iena, jo dāvanas netiek dotas jubilāram, bet gan svētku viesiem. Dāvanas arī ir dažādas – tās ir skaistas lietas, ar īlestību sarūpētas, ko viens otram dāvina tuvi cilvēki, tās ir dāvanas, kuras labi ļaudis pasniedz tiem, kuriem av neviena tuvinieka. Tomēr vislielāko dāvanu mums visiem ir sarūpējis Dievs – Viņš caur Savu Dēlu mums dāvina grēku piedošanu un mūžīgu dzīvību.
Ko tas nozīmē? Iedomāsimies noziedznieku, kuram piespriests mūža ieslodzījums tumšā, drūmā cietumāpie tam šis ieslodzījums nebeidzas pēc 40 vai 60 gadiem – tas ir mūžīgs!) un pēkšņi viņam pasludina apžēlošanu, viņš tiek izlaists no cietuma un var dzīvot skaistā mājā pilnīgā pārticībā.
Līdzīgu dāvanu dievs gatavo saviem bērniem. Mēs jau zinām, ka esam apžēloti, un debesu valstība jau tagad ir mūsu vidū, mēs ceram būt ar Dievu kopā arī mūžībā. To taču ir prieks nosvinēt, vai ne? Tādēļ nepārsteidz lielie ļaužu pulki baznīcā Ziemassvētkos – ir noticis kaut kas, par ko nevar nepriecāties – Kristus ir nācis šajā pasaulē mūs glābt un pavēstīt apžēlošanas vēsti. Šos svētkus mēs priecīgi nosvinējām arī Jaunpils baznīcā 24. decembra vakara dievkalpojumā. Liels prieks bija redzēt tik daudz dzimšanas dienas viesu. Paldies evaņģēlistam Jānim Smilgainim par pamācošo sprediķi, paldies korim un diriģentei Lāsmai Pommerei par skanīgajām dziesmām, paldies draudzes priekšniekam Mārtiņam Ķergalvim par skaisto egli un svētdienas skolas bērniem un skolotājai Laimai Zariņai par egles rotājumu – adventa zvaniem! Paldies draudzes dāmām, kas sakopa un skaisti izpušķoja baznīcu dievam par godu un visiem ļaudīm par prieku! Bet vislielākais paldies Dievam, mūsu Tēvam par dāvanu, kuru viņš ir dāvinājis mums – Jēzu Kristu, Savu Dēlu!
25. decembrī plkst 11.00 bērni svinēja Ziemassvētkus bērnu dievkalpojumā. Evaņģēlists Jānis teica īsu uzrunu bērniem, tad svētdienas skolas bērni dziedāja skolotājas Veltas sacerētās un iemācītās Ziemassvētku dziesmas un īsā uzvedumā pastāstīja par Kristus piedzimšanu. Tika gaidīts arī Ziemassvētku vecītis, kurš diemžēl pats nevarēja atnākt, viņš bija atstājis maisu ar dāvanām. Tās bija daudz, pietika visiem!

Zane Sapnova, draudzes locekle

Marts 2008

Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, gaismai austot, sievas nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles, ko tās bija sataisījušas. Un vēl kādas citas bija līdz ar tām. Un tās atrada akmeni no kapa noveltu. Tās gāja iekšā un Tā Kunga Jēzus miesas neatrada. Un, kad tās nezināja, ko darīt, redzi, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies.”
Lk 24:1-6

 

SVĒTĪGU KLUSO NEDĒĻU UN PRIECĪGAS LIELDIENAS – KRISTUS AUGŠĀMCELŠANĀS SVĒTKUS!


• 6.februārī draudzes svētdienas skolas bērni piedalījās baznīcas virsvaldes rīkotā „Mans adventa zvans” konkursa noslēguma pasākumā. Gaidot ziemassvētkus, bērni svētdienas skolā pildīja uzdevumus un veidoja zvaniņu rotājumu draudzes ziemassvētku eglei. Rīgā varēja iepazīties ar citu sv. skolu bērniem, noskatīties leļļu teātri, kopā dziedāt un lūgt Dievu. Apbalvoti tika visi bērni, kas piedalījās konkursā un atbrauca uz noslēguma pasākumu – katrs mājās aizveda māla zvaniņu un skaistu diplomu. Paldies Baznīcai par skaistajiem svētkiem un pagasta padomei par transportu!
• „Namiņā” atvestas drēbes, šoreiz vairāk domātas bērniem. Lūdzu, nāciet trešdienās plkst. 15.00- 16.00.
• Trešdienās plkst.16.00 lūgšanu stunda „Namiņā”. Lūgšanas ir svarīga katra ticības dzīves sastāvdaļa, saruna ar Dievu. Aicināti visi, kas vēlas kopīgi aizlūgt par tuviniekiem, draudzi, mūsu pagastu un visām vajadzībām.

Zane Sapnova, raudzes locekle

Aprīlis 2008

Tas Kungs ir mans gaišums un mana atpestīšana, no kā man bīties?

Ps27:1

 

• Lieldienu dievkalpojumu šogad svinējām neparasti agri - 23. martā, laiks pēc pavasarīgās ziemas bija kļuvis īsteni ziemīgs, bet tas nemazināja svētku prieku – Kristus ir augšāmcēlies, patiesi augšāmcēlies! Paldies visiem, kas sveica draudzi šajos svētkos – skaisti apsveikumi bija gan no LELB Virsvaldes un bīskapiem, gan Jaunpils baptistu draudzes, arī no citām draudzēm.
Lieldienas ir svarīgākie baznīcas svētki – Kristus augšāmcelšanās, kurai sākumā nenotic pat viņa mācekļi, iezīmē uzvaru pār nāvi. Nāve ir realitāte, ar kuru satiekas ikviens cilvēks, cits agrāk, cits vēlāk. Tuvinieku nāve katru satriec un skumdina, savu cilvēks gaida ar bailēm vai neziņā – kas būs pēc tam? Tāpēc ir svarīgi apzināties – ir Viens, kurš nāvi ir uzvarējis, kura kaps ir tukšs jau gandrīz divus tūkstošus gadu, kurš valda debesu valstībā un ir sagatavojis tur vietu arī saviem bērniem - cilvēkiem, kas tic, cer un pilnīgi paļaujas uz Viņu. „Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies. Pieminiet, ko Viņš jums runājis, vēl Galilejā būdams, sacīdams: Cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un krustā sistam un trešā dienā augšāmcelties”, sacīja eņģeļi sievām, kas bija Lieldienu rītā atnākušas apkopt mirušā Jēzus miesas. (Lk 24:6-7). Tā ir prieka vēsts, kas uzrunā katru, kas tajā ieklausās. Kristus nav palicis kapā, un neviens no cilvēkiem tur nepaliks. „Mēs ticam uz mirušo augšāmcelšanos,”- tā katru svētdienu draudze apliecina apustuļu ticības apliecības trešajā daļā. „Un Viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. ”(Mk.15:15-16) Evaņģēlijs ir pasludināts – lūgsim Dievu, lai Viņš stiprina mūsu ticību augšāmcelšanās notikumam un svētī mūsu ikdienas gaitas, pasargā no visa ļauna.
Otrajās Lieldienās Jaunpils draudzē tika kristīti un iesvētīti jauni draudzes locekļi, pēc dievkalpojuma svētdienas skolas bērni, skolotājas un evaņģēlists Jānis Smilgainis devās sveikt Lieldienās tos vecos draudzes locekļus, kuri slimības vai nespēka dēļ nevarēja apmeklēt Lieldienu dievkalpojumu. Bērni dziedāja dziesmas, evaņģēlists lasīja Lieldienu evaņģēliju un sveica ļaudis, uzdāvinot grāmatu „M.Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai’ un saldumus. Apmeklētie draudzes locekļi bija iepriecināti un aizkustināti, viņi pacienāja ciemiņus un sirsnīgi pateicās.
Bildes „draudze” un „draudze 1” ar parakstu „Sveicot Lieldienās vecos draudzes locekļus”.
• 12.aprīlī draudzes priekšnieks Mārtiņš Ķergalvis ar kundzi Mirdzu devās uz Kandavas prāvesta iecirkņa sanāksmi Talsos, kur tika runāts, stāstīts
un lemts par jauno mācītāju atalgojuma sistēmu.
• Bērni svētdienas skolā gatavojas Mātes dienai, mācās jaunas dziesmas, kuras varēs dziedāt dievkalpojumā.

Zane Sapnova, draudzes locekle

Augusts 2008

Jo visa miesa ir kā zāle, un visa viņas godība kā zāles zieds. Zāle nokalst un viņas ziedi nobirst, bet Dieva vārds paliek mūžīgi. Bet tas ir tas vārds, kas Jums kā prieka vēsts sludināts.
1.Pēt. 1:24-25

 

Jaunpils evaņģēliski luteriskās draudzes ziņas

Paldies Dievam, ka viņa vārds tiek sludināts – katru svētdienu Jaunpils baznīcā ir dievkalpojums, un to klausīties pulcējas draudze. Arī citās dienās baznīcas durvis ir atvērtas visiem, kas vēlas gan apskatīt baznīcu, gan pabūt kādu brīdi klusumā.

Notikumi draudzē:
8.jūnijā svētdienas skolas bērni devās ekskursijā uz Rīgu. Ceļojums uz zooloģisko dārzu sagādāja prieku gan bērniem, gan skolotājām Laimai un Veltai, kā arī Ilzei Smilgainei, kas bērnus pavadīja.
22.jūnijā draudzē tika kristīti 6 un iesvētīti 7 draudzes locekļi. Dievkalpojumā kalpoja virsvaldes vikārs Juris Uļģis. Sveicam visus jaunos draudzes locekļus!
Divas reizes: 22.jūnijā un 20.jūlijā mūsu baznīcā svētdienas dievkalpojumu vadījaevaņģēliste Rudīte Losāne. Viņa ir kapelāne Iļģuciema sieviešu cietumā, vada cietumā kristīgās kalpošanas un izglītības programmu “Mirjama”.
6.jūlijā Jaunpils baznīcā kopā ar evaņģēlistu Jāni Smilgaini kalpoja arī adventistu mācītājs Andrejs Āriņš. Savu stāstījumu viņš papildināja ar filmiņu un bildēm, ko rādīja ar projektoru. Pēc dievkapojuma visi pulcējās uz tēju un sarunām “Namiņā”.
Jaunpils draudzes evaņģēlists Jānis Smilgainis ir nokārtojis nepieciešamos eksāmenus un 14.augustā paredzēta viņa ordinācija – iecelšana mācītāja amatā. Tā notiks Rīgas Domā.

Zane Sapnova, draudzes locekle

Septembris-Oktobris 2008

Tu esi bijis mans palīgs, un Tavu spārnu ēnā es līksmojos.
(Ps 63:8)


Jaunpils evaņģēliski luteriskās draudzes ziņas

Jaunpils draudzē atjaunotas mācītāja pieņemšanas stundas, Bībeles stundas un notiek arī lūgšanu svētbrīdis.
Mācītājs Jānis Smilgainis pieņem trešdienās plkst.16.00 – 18.00, iepriekš vēlams pieteikties – tel. 29294912,
Bībeles stunda notiek trešdienās plkst.18.00 -19.00,
Lūgšanu svētbrīdis – trešdienās plkst. 19.00

Tiek komplektēta jaun iesvētes mācību grupa,aicinām pieteikties interesentu, kuri vēlas sagatavoties kristībām un iesvētībām.
Sācies darbs pie mūsu draudzes mājas lapas. Cerams, ka drīzumā informāciju par Jaunpils draudzi – jaunumus, bildes, vēstures apskatu, hroniku - varēs skatīt internetā.
Zane Sapnova, draudzes locekle
Svētdienas skola atkal sākusies!

5. oktobris. Baznīcā, kā patasti, dievkalpojums. Un tomēr… kaut kas ir citādāk. Altāra priekšā klāts galds, uz kura novietoti augļi, dārzeņi, ziedi, uz altāra goda vietā stāv maizīte. Dievnamā svētki. Vai tikai Pļaujas svētki, kad pateicamies Dievam par doto svētību izaudzētajai jaunajai ražai? Šoreiz baznīcā ieradušies arī vairāk bērnu kā parasti, jo ir taču jauns Svētdienas skolas sākums.

Dievkalpojuma ievadā mācītājs Jānis Smilgainis uzaicina bērnus kopā ar skolotājām pie altāra, lai dotu svētību Svētdienas skolas darbam.
Pēc tam dodamies uz “Namiņu”. Kristoferam un Sabrinai šeit viss ir jauns, jo viņi pirmo reizi ierodas svētdienas skolā, bet Ance un Inga pat īsti neatceras, vai šis ir ceturtais vai piektais mācību gads. Jēkabs un Anna mācīsies jau ceturto gadu, Roberts un Irbe – otro, tādēļ viņi jūtas pavisam droši. Bet tos, kas aizmirsa atnākt uz pirmo nodarbību, gaidīsim nākamajās.

Uzlabojušies arī mūsu mācību apstākļi. Ir gan siltas telpas, gan silts ūdens un silta tēja ar maizītēm. Par televizoru un DVD sakām paldies Vitai Leitei. Varēsim skatīties filmiņas, kas atbilst mācību vielai.

Bērniem patīk svētdienas skolā. Ejot ar Dieva vārdu pasaulē, bērns izaug labāks, dvēseliski tīrāks, godīgāks, prot novērtēt, mīlēt, cienīt  savus vecākus un līdzcilvēkus. Kaut arī nodarbības ir sākušās, joprojām aicinām jaunus dalībniekus. Mācamies katru svētdienu no plkst. 10.00 līdz 12.00. Būsiet mīļi gaidīti!

Laima Zariņa, svētdienas skolas skolotāja

 

5. oktobra rudenīgā pēcpusdienā, dzidri skanošs zvans aicināja tuvākus un tālākus ciemiņus uz Pļaujas svētkiem un Sātu baznīcas 230 gadu jubilejai veltīto dievkalpojumu. Arī mēs, 9 cilvēki no Jaunpils draudzes ar savu mācītāju Jāni Smilgaini tur ieradāmies.
Pamatīga un droša slejas Sātu baznīca augstā pakalnā. Spītējot brāzmainajiem vējiem un kara gadiem, tā spējusi saglabāt savas materiālās un garīgās vērtības.

Mūs sagaidīja laipni cilvēki, uzposts dievnams ar rudens ziediem, dārzu veltēm, gleznām. Svētkus atklāja Sātu draudzes mācītājs Edvīns Vilks, kurš pateicās visiem labajiem, darbīgajiem ļaudīm, kuri sakārtojuši baznīcu un sarūpējuši svētkus. Turpinājumā klausījāmies Ingus Pētersona koncertu. Jubilejas dievkalpojumā piedalījās arī bīskaps Pāvils Brūveris, mācītāji Jānis Saulīe, Mārcis Zeiferts, Guntars Dimants.

Visi dziedājām dziesmas. Īpaši sknīgas bija Tumes sieviešu ansambļa balsis, priecēja Tukuma draudzes kora priekšnesumi.Sātu draudze jubilejā saņēma viesu dāvanas un krāšņus ziedus. Jaunpils draudze uzdāvināja tūju – dzīvības koku, kas zaļos, augs un greznos Sātu baznīcu vēl daudz gadu.

Svētku noslēgumā – sadraudzībā – mēs visi nepiedalījāmies, jo katram jāsteidzas mājā, kur gaida ģimenes rūpes par bērniem, mazbērniem, par nākamo nedēļu.

Bet sirdīs ielijis tāds silts, saulains atvasaras prieks un domas par to, kā svinēt svētkus savā baznīcā.

Mirdza Ķergalve, draudzes locekle

Novembris 2008

Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu, vai tie Viņu varētu nojaust un atrast, jebšu Viņš nav tālu nevienam no mums.
(Ap.d. 17:26-27)

Dievs svētī Latviju, bet cik ilgi?

Domājot par mūsu Valsts Latvijas svētkiem, šķiet būtu svarīgi pārdomāt Apustuļa Pāvila izvirzīto tēzi, kas pierakstīta Apustuļu darbu grāmatas 17. nodaļā. Dievs tiek pieteikts kā tāds, kam ir ietekme uz vēstures veidošanu, kā noteicējs pār pasaules politisko kārtību, kā tas, kurš ieceļ valdības. „Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas”, saka Pāvils vēstulē romiešiem. Raugoties no šāda skatu punkta atliek secināt, vēsture nav nejaušību un negadījumu virkne, bet tā ir pakļauta noteiktām likumsakarībām, to var pārdomāt un apzināt kā Dieva darbu „skatuvi”.
Vai mēs Latvijas vēsturē varam saskatīt likumsakarības, kas liecinātu par dievišķu vadību?
„Grūti stādīties sev priekšā, vai ir bijusi pasaulē tāda valdība, kas atrastos bēdīgākā stāvoklī par mūsu Pagaidu valdību. Valdība bija stipra ar savu entuziasmu, lielo uzņēmību un neatlaidību”, ir sacījis Dāvids Rudzītis neatkarīgās Latvijas pirmais Valsts kancelejas direktors.
Pirmās brīvvalsts valdība, drīz pēc neatkarības proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī, bija spiesta meklēt patvērumu uz tvaikoņa „Saratov”, jo Latvijā bija vairāku naidīgu lielvaru karaspēki.
Arī 4. maija neatkarīgā Latvija tika pasludināta, kad mūsu valstī bija tikai svešas valsts armija un pašiem sava karaspēka nemaz vēl nebija. Šķiet mēs toreiz savu bēdīgo stāvokli labi apzinājāmies un no sirds dziedājām: „Palīdzi Dievs, palīdzi Dievs visai Latviešu tautai...”
Dievs ir atbildējis šai lūgšanai.
Mēs dzīvojam neatkarīgā Latvijā, pēc skaita otrajā. Un tas norāda, ka valstiskā neatkarība ir visai trausla lieta mūsu rokās. „Brīvība nekad nav par brīvu,” saka kāds angļu sakāmvārds, par brīvību vienmēr jāmaksā, reizēm upurējot kādas iegribas vai ērtības, reizēm ar tās aizstāvju dzīvībām.
Tomēr cilvēki pēdējā laikā, pauž vilšanos, ka tā nav valsts, par kuru viņi 90. gadu sākumā cīnījušies. Tātad valsts nav attaisnojusi cerības. Skumji dzirdēt cilvēkus sakām, ka nez vai viņi būtu gājuši uz barikādēm, ja būtu zinājuši kāda būs valsts attieksme vēlāk. Protams, mēs vēlētos dzīvot svētīgākā un taisnīgākā valstī. Nav šaubu, mēs gribētu dzīvot valstī brīvā no korupcijas, vienaldzības, cietsirdības, noziedzības, nabadzības un daudz citām negācijām. Tomēr atcerēsimies Platona vārdus: „Sods, ko labi cilvēki maksā par neieinteresētību politikā, ir tas, ka pār viņiem valda tādi, kas ir sliktāki nekā viņi paši.” Var aizbildināties domājot – ja likumi būtu taisnīgi un visi tos ievērotu, tad es arī tos nepārkāptu. Bet, ja visi zog, es arī zogu; citi melo, es arī meloju; citi krāpjas, es arī krāpjos. Viena lieta ir neatkarību izcīnīt(vai saņemt kā dāvanu) - pavisam cita dzīvot ikdienas dzīvi ar visām tās problēmām un grūtībām. Ja bezdievis nedabū to, to pēc kā viņš kārojis, viņam nekas cits neatliek kā sapīkt. Turpretī kristieša skatījumu uz dzīvi nosaka apziņa, ka Dievam pieder pēdējais vārds it visā.

  Šajā pasaulē daudz kas mainās un bieži pilnīgi pretēji tam, kā mēs vēlētos. Bet mums vienmēr paliek tas, kas nav pakļauts pārmaiņām un politiskajai situācijai. Patiesība, ka cilvēks nedzīvo šo dzīvi vien, ka cilvēka beigas nav atrodamas miesas nāvē, bet gan tajā, kā šī dzīve tiek nodzīvota.
Ko mums ikvienam nozīmē tas, ka Dievs ir devis šo laiku un robežas, lai mēs meklētu Viņu? Kā tas maina manu attieksmi pret pagātni un skatījumu uz tagadni? Vai te ir runa par dotu iespēju, vai uzticētu uzdevumu un atbildību?
Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai,
Un svētīts tas, kurš drošs par viņu krīt,
Lai mūžu mūžos zelt un plaukt Dievs ļauj tai,
Un saulei liek pār mūsu druvām līt.
Tā L.Breikša vārdiem dziedāsim arī šajos svetkos. No mums šodien netiek prasīts krist par Latviju. Dievam nevajag mūsu dzīvības, bet dzīves gan. Atbildīgas dzīves. Atbildība ir vārds, kas raksturo īstu patriotismu. Domājot par kristīgu patriotismu, jāatceras, lai gan kristietis ir pilsonis arī Dieva valstībā, tomēr vienlaikus arī cilvēks, kam Dievs ir licis būt par „zemes sāli” un „pasaules gaismu”. Tas nozīmē dzīvot kristīga cilvēka dzīvi noteiktā vietā un laikā starp līdzcilvēkiem. Labi ir būt Kristus valsts pilsonim. Vēsture ir pierādījusi tās dzīvotspēju cauri gadu tūkstošiem. Tur valda tikai Kristus, nekādas citas varas tur nav, ne grēka, ne ļaunā, ne nāves varas. Tie, kuri caur Kristību un ticības apliecināšanu ir kļuvuši par Viņa valsts pilsoņiem saņem mūžīgo dzīvi un Kristus apsolījumu: „Neviens Jūs neizraus no Manas rokas.” Savā valstī Kristus rūpējas par tās pilsoņiem, Viņš stiprina ticību, māca patiesību un dziedina dvēseles, arī māca dzīvot savu pilsoņu dzīvi, lai visi sasniegtu mūžību.
„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība”, to mums saka Tas, kurš ar savu dzīvi ir maksājis par savas valsts pilsoņu brīvību no velna, grēka un nāves.
Dziedot Valsts himnu mēs lūdzam: „Dievs, svētī Latviju!” Bet vai esam padomājuši kā Dievs varētu svētīt mūsu valsti? Esam bijuši liecinieki tam, ka piepildījušās lūgšanas, ka Dievs ir mainījis laikus un varas, nu mums ir svēts mantojums – zeme un neatkarīga valsts.
Dievs vēlas svētīt Latviju, bet Viņš to vēlas darīt caur Tevi. Vai esi gatavs būt savai tautai par svētību? Ko Tu vari darīt kā kristietis?
„Tad nu es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas par visiem cilvēkiem, par valdniekiem un visiem, kas ir augstā amatā, lai mēs dzīvotu mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā. Tas ir labi un patīkami Dieva, mūsu Pestītāja, priekšā, kas grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas” (1.Tim. 2:1-4)
Tie ir pārsteidzoši vārdi, ja zinām, ka to autors Pāvils dzīvoja laikā, kad valdības nebija kristiešiem labvēlīgas. Tie mums atgādina, ka šajā grēcīgajā pasaulē nav bezgrēcīgu cilvēku un nav neglābjamu grēcinieku. Dievs grib glābt ikvienu, gan Jaunpilnieku gan Rīdzinieku; gan cietumnieku, gan ķēniņu.

Ja arī Tu vēlies būt savai valstij un tautai par svētību, tad esi aicināts piedalīties lūgšanā par Latviju, Jaunpils baznīcā 18.novembrī pulksten 17.00

ZIŅAS:
• Draudzei izveidota mājas lapa www.jaunpilsbaznica.lv
• Dievkalpojumi baznīcā notiek katru svētdienu 10.00
Mācītājs ir sastopams arī trešdienās no 16 līdz 18, vēlams iepriekš pieteikties.
Trešdienās 18.00 notiek Bībeles stunda, aicināti visi kam interesē padziļināta Rakstu studēšana.
Trešdienās 19.00 lūgšanu svētbrīdis baznīcā.
• Baznīcas liturģiskais gads noslēdzas Mirušo piemiņas dienā 23.novembrī. Šajā dienā visi ir aicināti aizdegt sveces pie savu tuvinieku kapiem, dievkalpojums Jaunpils baznīcā 10.00
• Adventa laiks sākas svētdien 30.novembrī, dievkalpojums parastā laikā.
• „Namiņā” ir jauns drēbju pievedums, nāciet trešdienās plkst.15.00.
• Gads tuvojas beigām un draudzes padome lūdz un atgādina draudzes locekļus nomaksāt gadskārtējo nodevu. To var izdarīt pēc dievkalpojuma maksājot draudzes kasierei Dzidrai Blūmai, vai pārskaitot uz draudzes kontu:
Jaunpils evaņģēliski luteriskā draudze, reģ.nr.90001083634, Baznīca, Jaunpils pag. Tukuma raj., Hansabanka LV57HABA0551008334007

Mācītājs Jānis Smilgainis

Decembris 2008

Kā māte iepriecina savus bērnus, tā Es jūs iepriecināšu!
Jes. 66:13


Jaunpils evaņģēliski luteriskās draudzes ziņas.

Svētīgu Adventa laiku un gaišus Kristus dzimšanas svētkus!

Pasākumi baznīcā Ziemassvētku laikā :
otrdien, 23. decembrī plkst.19.00 svētku ieskaņas koncerts, dziedās vokālā grupa „Vocalica” Aināra Plezera vadībā.

trešdien, 24.decembrī plkst. 18.00 -Ziemassvētku vakara  dievkalpojums,

ceturtdien, 25.decembrī plkst. 12.00svētbrīdis un sadraudzība sv.skolas bērniem un draudzes vecākajiem locekļiem.

Notikumi:
Latvijas 90. gadu dzimšanas dienas svinības 18. novembrī Jaunpilī sākās ar svētku dievkalpojumu baznīcā. Visa baznīca mirdzēja sveču gaismā, ļaudis bija vairāk kā ierasts svētdienās. Aizlūgšanā par Latviju, Jaunpili, tās bērniem, draudzi, skolu un visiem iedzīvotājiem piedalījās mācītājs Jānis Smilgainis, skolas direktors Jānis Liepiņš, kultūras nama vadītāja Daiga Osīte un pagasta padomes priekšsēdētāja Ligita Gintere. Mācītājs svētrunā pieminēja Dieva tautas likteni salīdzinot to ar mūsu tautas vēstures pieredzi un secināja, ka uzplaukumu tautas nākotnē nosaka atbildīga savas rīcības izvērtēšana, stipra ticība un apziņa, ka izmaiņas sākas vispirms katrā no mums. . Dievkalpojums beidzās ar Latvijas himnu.
Bērni svētdienas skolā gatavojas Ziemassvētkiem – mācās dziesmas un gatavo konkursa darbus LELB Svētdienas skolu nozares rīkotajam konkursam “Mans dzimšanas dienas apsveikums Jēzum”.
Zane Sapnova, draudzes locekle

Šie ir mācītāja Dāvida dēla, Jeruzālemes ķēniņa, vārdi. "Ak niecību niecība!" saka mācītājs. "Ak niecību niecība! Viss ir niecība!" Kāds labums atlec cilvēkam no viņa pūlēm, kurām viņš nododas zem saules? Viens dzimums aiziet, un cits dzimums nāk, bet zeme pastāv mūžīgi nesatricināta. Saule uzlec un saule noriet un steidzas atpakaļ uz to pašu vietu, no kurienes tā atkal no jauna uzlec. Vējš iet uz dienvidiem un griežas pret ziemeļiem; nepārtraukti visapkārt griezdamies un pūzdams, tas aptek apkārt un nonāk atpakaļ savā vecajā vietā. Visas upes ietek jūrā, un tomēr jūra nekļūst pilnāka; bet pa to pašu vietu, pa kuru upes tek, tās tek arvien joprojām. Visās vietās ir tik daudz grūtumu, ka neviens cilvēks to nevar izteikt; acis ir par vāju, lai visu to saredzētu, un ausis, lai visu to sadzirdētu. Kas ir jau bijis, tas atkal būs, un, kas ir jau noticis, tas atkal notiks, jo nekā jauna nav zem saules. Vai kaut kas kādreiz notiek, par ko varētu sacīt: redzi, tas ir kaut kas jauns! - Tas jau sen ir bijis laikos, kas ir bijuši ilgi pirms mums. No agrākiem laikiem nav palikusi nekāda piemiņa, un par tiem vēlākiem, kuri nāks, arī par tiem nepaliks nekāda piemiņa tiem, kas nāks pēc viņiem. Es, mācītājs, biju ķēniņš pār Israēlu Jeruzālemē, un es apņēmos savā sirdī, ka es ar gudrību visu izpētīšu un izdibināšu, kas zem debess notiek: šīs grūtās pūles Dievs ir uzlicis cilvēku bērniem, lai viņi ar tām nomokās. Es novēroju visus darbus, kādi tiek zem saules darīti, un redzi, viss bija niecība un vēja ķeršana, jo tas, kas līks, nevar kļūt taisns, un, kas nepilnīgs, to nevar skaitīt par pilnvērtīgu. Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.  Salamans Mācītājs 1.nodaļa

Kas ir šis cilvēks, kura domas mēs lasījām? Ķēniņš Salamans , stāstot par savu dzīvi, min gudrību. Un tas ir saprotams, jo tieši gudrība viņu darīja pasaulslavenu. Bībelē par to ir sacīts, ka Salamanam gudrība un atziņu bagātība bijusi kā smiltis jūrā. Viņš ir autors vairāk kā trim tūkstošiem sakāmvārdu. Gudrība Salamanu padarīja arī ļoti bagātu, viņu apbrīnoja ļaudis un valdnieki visā pasaulē. Gada ienākumi Salamanam bija pielīdzināmi divdesmit piecām tonnām zelta.
Ar savu lielo intelektuālo bagātību Salamans apņēmās atklāt dzīves jēgu, tomēr no savas pieredzes nonāca pie atziņas, ka viss ir bezjēdzīgs un vēja ķeršana. Līdzās Salamanam un vēl dažiem citiem, par vienu no lielākajiem domātājiem cilvēces vēsturē tiek uzskatīts arī grieķu filozofs Sokrāts. Viņa gudrības meklējumi noveda pie līdzīgas atziņas: „Es zinu to, ka nezinu neko.”
Arī šodienas cilvēks dzīves jēgu meklē turpat, kur to ir meklējis ķēniņš Salamans. Viņš dzīves jēgu meklējis gudrībā, baudās, darbā un sasniegumos. Tomēr viss, ko cilvēks savā dzīvē var sasniegt sagrūst zem Salamana atziņas: „Viss ir niecība un vēja ķeršana.” Jo gan gudrie gan muļķi, gan valdnieki, gan ubagi nonāk vienuviet – proti sešas pēdas zem zemes.
Vai tiešām viss mūsu dzīvē ir niecība, šis vārds bieži atkārtojas Salamana grāmatā. Pasvītrodams savu domu viņš atgādina, ka bieži centīga cilvēka bagātība nonāk nekam nederīga cilvēka rokās. Šķiet arī šodien mēs uztveram par netaisnību, ja cilvēka darbs pēc viņa netiek pienācīgi novērtēts. Ainas pilnībai Salamans apraksta nakts nemieru, ko piedzīvojam arī mēs. Lai arī šo atziņu sasniedzis cilvēks, kas dzīvoja pirms divdesmit deviņiem gadu simtiem, varam vaicāt vai pie līdzīgas atziņas nenonāk cilvēks šodienas finansu krīzes skartajā pasaulē.
Tomēr dzīve turpinās ar jautājumu, bet kā tad mums tālāk jādzīvo. Salamans atzīst, ka iespējams labākais cilvēka dzīvē ir ļaut savai sirdij (dvēselei) baudīt dzīves labumus. Salamans savā grāmatā arī atbild uz šo jautājumu un nonāk pie secinājuma, ka viss ir atkarīgs no Dieva rokas. „Dieva roka” simbolizē Viņa spēku un neierobežoto varu. Vienīgi tad mēs varam patiesi priecāties par dzīvi, ja dzīvojam apziņā, ka esam Dievam tīkami. Kristus aicināja: „Dzenieties pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” Augustīns ir sacījis: „Kungs Tu esi mūs radījis ar ilgām sirdī, un mūsu sirdis ir nemierīgas, kamēr tās neatrod mieru Tevī.” Varbūt tomēr ir patiesība, ka cilvēks dzīvo dvēseles dēļ. Kādā līdzībā Kristus par bezprātīgu nosauc cilvēku, kas domā ar materiāliem labumiem un vērtībām paēdināt savu dvēseli. Lietu pasaule vienmēr ir lielu iespēju, lielu ilūziju un lielu kārdinājumu pasaule. Tajā var ļoti viegli apmaldīties. Kāds domātājs ir teicis, ka nauda gudrajam ir līdzeklis, bet muļķim mērķis. Arī Jaunā derība mūs brīdina, ka bagātība un vēlme tādam kļūt ir liels risks cilvēkam, ja tajā redzam visu problēmu atrisinājumu. Nav arī tā, ka automātiski slikts būtu tas kam daudz pieder, un labs tas kam nekā nav. Galvenā rūpe ir mūsu garīgā labklājība. Šodienas dzīve mūs steidzina, mums neatliek laika dvēseles jautājumiem. Kredītu pieejamība mums uz laiku dod iespēju šodien izdzīvot rītdienu. Tomēr arvien vairāk cilvēku pēc svētkiem piedzīvo tukšumu un depresiju, un vēlas šajā iepirkšanās drudža laikā aizbēgt kaut kur tālu prom. Vai pareizā virzienā meklējam piepildījumu un iepriecinājumu savām dvēselēm? No garīgā viedokļa, šī dzīve mums ir Dieva uzticēts kredīts, aizdevums. Kā to izlietojam? Pēc nāves būs jādod norēķins. Daudzas lietas mēs nekad nespēsim atmaksāt un paliksim parādnieki Dievam, citiem cilvēkiem, saviem tuviniekiem arī sev... Bet mūsu nespēkā Dieva spēks varens parādās. Vienīgi ticība Kristū spēj izlauzties caur šīs kritušās pasaules tumšajiem bezjēdzības mākoņiem, lai ieraudzītu pasauli Dieva mīlestības spožajā gaismā.
Novēlu, lai šajā Ziemassvētku laikā, varbūt pat svētvakara dievkalpojumā mēs piedzīvotu patiesus svētkus. Lai mēs kaut uz brīdi jūtam, ka spējam nolikt malā savas ambīcijas, atteikties no izmisīgas kontroles pār savu dzīvi un ļaut, lai Dievs vada mūs un pārveido. Un lai kaut uz neilgu brītiņu Dieva miers pārņem mūsu sirdis, un mūs pārņem patiess, dziļš un apskaidrots prieks. Jo Dieva dēls ir nācis, lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.

Šogad Kristus dzimšanas sveicienus visiem sūtām ar avīzes starpniecību. Apsveikumu izsūtīšanai un iegādei domāto naudu Ls 50 nolēmām ziedot Talsu kristīgajai skolai. Tā visa draudze esam līdzdalīgi, kaut nelielā, tomēr mīlestības darbā.

Lai vēsts par Dieva mīlestību aizdzen bailes un nedrošību!

Mācītājs Jānis Smilgainis