Jaunpils baznīcā notiek

Dievkalpojumi:
svētdienās 10:00

Katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā pēc dievkalpojuma – sadraudzība un pagaidu pārvaldes sēde

Galerija

thumb36.jpg

Kristīgā mācība

 

KRISTĪGĀ MĀCĪBA

IEVADS

BĪBELE

 

PIRMĀ NODAĻA

Desmit Dieva baušļi jeb Dieva likumi

Pirmā plāksne

Pirmais bauslis

Otrais bauslis

Trešais bauslis

Otrā plāksne

Ceturtais bauslis

Piektais bauslis

Sestais bauslis

Par dažiem uzmanības vērtiem aspektiem kristieša ticības cīņā

Septītais bauslis

Astotais bauslis

Devītais un desmitais bauslis

Baušļu beiguvārdi

Par Dieva baušļu nozīmi un lietošanu

Par grēku

 

OTRĀ NODAĻA

Ticības apliecība

Par bauslības un evaņģēlija atšķirību

Par Dievu

Pirmais ticības loceklis. Par radīšanu

Dievs Tēvs

Eņģeļi

Cilvēks

Otrais ticības loceklis. Par pestīšanu

Jēzus Kristus un Viņa pestīšanas darbs

Trešais ticības loceklis. Par svētīšanu

Svētais Gars

Draudze

Grēku piedošana un taisnošana

Miesas augšāmcelšanās

Mūžīgā dzīvošana

 

TREŠĀ NODAĻA

Par lūgšanu vispār

SVĒTĀ LŪGŠANA

Uzrunas vārdi

Pirmā lūgšana

Otrā lūgšana

Trešā lūgšana

Ceturtā lūgšana

Piektā lūgšana

Sestā lūgšana

Septītā lūgšana

Galavārdi

 

CETURTĀ NODAĻA

Svētās kristības sakraments

Par Svētās kristības būtību

Bērnu kristīšana

Par Svētās kristības labumu

Par Svētās kristības spēku

Par Svētās kristības nozīmi vai pareizu lietošanu

 

PIEKTĀ NODAĻA

Atslēgu vara

Par sludināšanas amatu

Par bikti

 

SESTĀ NODAĻA

Svētā Vakarēdiena būtība

Par Svētā Vakarēdiena nozīmi

Par Svētā Vakarēdiena spēku

Par Vakarēdiena pareizu lietošanu

 

LUTERĀŅU DEVĪZE

1. PAPILDINĀJUMS. KUNGA SVĒTĪBA

2. PAPILDINĀJUMS. PAR ŽĒLASTĪBAS DĀVANĀM

1. PIELIKUMS. LATVIEŠU NOSAUKUMI UN PERIKOPĒS LIETOTIE SAĪSINĀJUMI

2. PIELIKUMS. LUTERISKĀS BAZNĪCAS

APLIECĪBAS GRĀMATAS

3. PIELIKUMS. BAZNĪCAS GADS

4. PIELIKUMS. NORĀDĪJUMS PAR KRISTĪBAS IZDARĪŠANU NEPIECIEŠAMĪBAS GADĪJUMĀ

5. PIELIKUMS. KONFIRMĀCIJAS JAUTĀJUMI UN ATBILDES

6. PIELIKUMS. NĪKAJAS TICĪBAS APLIECĪBA

7. PIELIKUMS. ATANASIJA TICĪBAS APLIECĪBA

 

 

Ticības atjaunotāja Dr. Mārtiņa Lutera

MAZĀ KATEHISMA SKAIDROJUMS jeb

 

KRISTĪGĀ MĀCĪBA

IEVADS

 

1. Kādēļ mums ir jāmācās pazīt Dieva Vārdu?

Mūsu Kungs Jēzus Kristus jau Svētā kristībā ir pieņēmis mūs par saviem mācekļiem. Viņš vēlas, lai mēs mācāmies pazīt Dieva Vārdu un caur to izglābjamies. Viņš ir sacījis:

Mt. 28,18-20: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis. Un redzi, es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam."

Lai šī Pestītāja labā griba pildītos, mums ir jāapgūst Dieva Vārds noteiktā secībā. Šeit mums palīdz Mazais Katehisms un kristīgā mācība.

 

Piezīme: Jēzus vēlas, lai arī tie, kas nav bērnībā saņēmuši kristību, mācītos Viņa Vārdu un tiktu kristīti trīsvienīgā Dieva vārdā.

 

2. Kas ir Mazais Katehisms?

Kad ticības atjaunotājs Mārtiņš Luters (1483-1546) darbojās kā draudžu inspektors, viņš vērsa uzmanību uz neapmierinošo stāvokli, ka ne draudžu locekļi un pat arī ne visi mācītāji pazīst kristīgās ticības galvenās lietas. Tad Luters ķērās pie spalvas un 1529. gadā. sarakstīja Mazo Katehismu. Tajā viņš no svētās Bībeles sakopoja kristīgās ticības galvenos pamatjautājumus. Grāmata ieguva lielu atsaucību. Tā tika pievienota pie luteriskās apliecības grāmatām un vēl arvien tiek lietota kā mācību grāmata visās luteriskās Baznīcās.

 

Uzdevums: Skaties Katehismā, kādi ir ticības galvenie pamat­jautājumi.

 

3. Kā mums ir jāmācās Dieva Vārds?

Mums Dieva Vārds ir jāmācās labprātīgi un jāpieņem tas ar pazemīgu sirdi, jo pats Dievs caur to ar mums runā, tādējādi vēloties mūs glābt.

Apustulis Pēteris raksta:

1. Pēt. 2,2: Kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti.

 

 

BĪBELE

 

4. Kas ir Bībele?

Bībele jeb Svētie Raksti ir Dieva Vārds, ko svēti cilvēki ir sarakstījuši, Svētā Gara iedvesmoti. Apustulis Pēteris raksta:

2. Pēt. 1,21: Jo praviešu sludināšana nav nekad cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā.

Svētā Bībele sevī satur ne tikai atsevišķus Dieva Vārdus, bet ik­katrs vārds tajā ir no Dieva.

 

5. Kas ir Bībeles sarakstītāji?

Vecā Derība ir Mozus un citu praviešu sarakstīta. Jauno Derību ir sarakstījuši apustuļi un evaņģēlisti. Tie ir darbojušies Svētā Gara spēkā, kurš deva cilvēkiem savu Vārdu kā runātā, tā rakstītā veidā.

Dāvids saka:

2. Sam. 23,2: "Tā Kunga Gars runā ar manu muti, un Viņa vārds ir uz manas mēles."

Apustulis Pāvils raksta:

1. Tes. 2,13: Tāpēc mēs arī pastāvīgi pateicamies Dievam, ka jūs, uzklausījuši mūsu sludinātos Dieva vārdus, tos esat uzņēmuši nevis kā cilvēku, bet kā Dieva vārdus, kas tie patiesībā ir; jo pats Dievs darbojas ar savu spēku jūsos, kas ticat.

 

6. Kāda ir Bībele?

Bībele ir neatkārtojama, jo tā ir nekļūdīga, dzīva, spēcīga un mūžīgi nemainīga patiesība. Bībeles patiesībā pamatojoties, var dzīvot drošībā un svētlaimē nomirt.

4. Moz. 23,19: Dievs nav cilvēks, kas melotu, nedz cilvēka bērns, ka Viņam kaut kas būtu jānožēlo. Vai Viņš ko teiktu un nedarītu, vai Viņš ko sacītu, un tas nekļūtu īstenība?

Ebr. 4,12: Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz, kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.

Jņ. 10,35: Ja raksts tos nosaucis par dieviem, uz kuriem zīmējas šie Dieva vārdi, un raksti nevar tikt atcelti.

Ebr. 6,18: Lai šīs divas negrozāmās lietas — un Dievam taču nebija iespējams melot — būtu par stipru paskubinājumu mums, kas esam meklējuši glābiņu, satverot gaidāmo cerību.

Tit. 1,2: Cerībā uz mūžīgu dzīvību, ko Dievs, kas nemelo, ir apsolījis pirms mūžīgiem laikiem.

1. Pēt. 1,25: Bet tas ir tas vārds, kas jums ir tapis kā prieka vēsts sludināts.

Jņ. 17,17: Svētītos patiesībā; tavi vārdi ir patiesība.

 

7. Kādēļ Dievs mums ir devis Bībeli?

Dievs ir devis Svētos Rakstus, lai mums darītu zināmu, kā iegūt mūžīgo svētību jeb kā mēs varam tapt glābti.

Tādēļ Dievs vēlas, lai:

1. Mēs to čakli lasām un mācāmies.

2. Ticam uz to savās sirdīs.

3. Izpildām to savā dzīvē.

4. Darām to pazīstamu arī citiem.

2. Tim. 3,15: Un ka tu no mazām dienām zini svētos rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru, ka tu iegūsti pestīšanu ticībā, kas sakņojas Kristū Jēzū.

Jņ. 20,31: Bet šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu viņa vārdā.

2. Tim. 3,16-17: Ikkatrs Dieva iedvesmots raksts ir arī noderīgs mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.

Ps. 119,105: Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.

Lk. 11,28: Bet viņš sacīja: "Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā."

Mk. 16,15: Un viņš tiem sacīja: "Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai."

Kristīgā Baznīcā Svētie Raksti ir augstākā autoritāte un vienīgā mēraukla kā mācībās, tā arī dzīves ceļā.

1. Kor. 4,6: Bet to, brāļi, es esmu zīmējis uz sevi un uz Apollu, jūsu labad, lai jūs pie mums mācāties nepacelties pār to, kas ir rakstīts, lai jūs viena cilvēka dēļ neuzpūšaties pret citu.

Gal. 1,8: Bet, ja arī mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār to!

 

8. Ka Bībele ir sastādīta?

Bībele sastāv no Vecās un Jaunās Derības. Vecajā Derībā ir 39 grāmatas. Tās ir radušās jau ilgi pirms Jēzus Kristus dzimšanas. Jaunajā Derībā ir 27 grāmatas. Tās ir sarakstītas apustuļu laikā. Bībele ir grāmatu kopojums, kurā pavisam ir 66 grāmatas. Grāmatas vēlāk ir sadalītas nodaļās un pantos.

 

Uzdevums: Iemācies Bībeles grāmatu nosaukumus. Bieži tiek lietoti saīsinājumi. Mācies atrast Bībeles grāmatas, kad to nosaukumi ir saīsināti. Atrisini sekojošu uzdevumu: Jānis savā dzimšanas dienā saņēma telegrammu no sava krusttēva. Tajā bija rakstīts: "Ps. 86,5 un Fil. 2,10-11." Kāds bija tās vēstījums?

Vecā Derība sākotnēji ir rakstīta senebreju valodā un atsevišķas tās daļas arī aramiešu valodā, Jaunā Derība — grieķu valodā. Bībele vai arī atsevišķas tās daļas ir tulkotas ļoti daudzās valodās, un tā vēl joprojām tiek izdota jaunos tulkojumos.

Par Bībeles tulkošanu latviešu valodā zinām, ka atsevišķi Bībeles panti un teksta gabaliņi ir jau parādījušies klajā sākot ar 15. gadu simteni. īstena visas Bībeles tulkošana sākās Vidzemē zviedru laikā XVII gs. beigās. Zviedru karalis Kārlis XI izsniedza no valsts kases 7500 dālderus Bībeles tulkošanai. Ap 1680. gadu par tulkotāju tika izraudzīts vācu tautības mācītājs E. Gliks (Glück, 1652-1705). Pēc lielām grūtībām Jaunā Derība tika iespiesta 1685. gadā un visa Bībele 1694. gadā ar nosaukumu Ta Svvehta Grahmata.

 

 

PIRMĀ NODAĻA

Desmit Dieva baušļi jeb Dieva likums

 

9. Ko nozīmē desmit Dieva baušļi?

Desmit Dieva baušļi pauž Dieva gribu jeb likumu. Savā likumā Dievs saka mums, kas mums ir jādara, ko mēs nedrīkstam darīt un kādiem mums ir jābūt.

Mich. 6,8: Tev, cilvēk, ir sacīts, kas ir labs un ko tas Kungs no tevis prasa, proti — darīt taisnību, īstenot dzīvē mīlestību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!

3. Moz. 19,2: "Saki visai Israēla bērnu draudzei un runā ar tiem: Topiet svēti, tāpēc, ka Es, tas Kungs, jūsu Dievs, esmu svēts!"

 

10. Kad Dievs deva cilvēkiem savu likumu?

Dievs savu likumu pirmoreiz deva jau Radīšanā. Viņš rakstīja to cilvēka sirdī un prātā tā, lai cilvēks saprastu Dieva gribu pilnīgi un dzīvotu saskaņā ar to. Pēc grēkā krišanas Dieva likuma pazīšana izbālēja.

Par to palika gan vēl kaut kāda apjausma, bet tā nebija vairs nedz skaidra, nedz pilnīga, nedz arī cilvēks spēja dzīvot pēc Dieva gribas.

Likums, ko Dievs ierakstīja cilvēka sirdī radīšanas brīdī, darbojas vēl joprojām, lai arī neskaidri, caur sirdsapziņu.

Otro reizi Dievs deva savu likumu Mozum Sinaja kalnā.

1. Moz. 1,27: Un Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības, pēc sava tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.

Rom. 2,14-15: Jo, ja pagāni, kam nav bauslības likuma, sekodami savai dabai, izpilda tikumības likuma prasības, tad viņi, būdami bez bauslības likuma, paši sev ir likums. Jo ar to viņi pierāda, ka likuma prasība ierakstīta viņu sirdīs. To pašu apliecina viņu sirdsapziņa un viņu domu spriedumi, kas cits citu vai nu apsūdz, vai attaisno.

 

Uzdevums: Lasi 2. Moz. 19,16 - 20,20 un 5. Moz. 10,1-5: likuma došana Sinaja kalnā.

 

11. Kādus trīs likumus Dievs deva Sinaja kalnā?

Dievs Mozum Sinaja kalnā deva: 1. morāles likumu, 2. ceremonijas likumu, 3. valstisko likumu.

1. Morāles likums bija tāds pats, kādu Dievs jau radīšanā rakstīja cilvēka sirdī. Tagad Viņš deva to rakstītu uz divām akmens plāksnēm desmit baušļos. Viss, kas rakstīts morāles likumā, skar mūs un visus pārējos cilvēkus.

5. Moz. 4,13: Tad Viņš jums pasludināja savu derību, ko Viņš jums pavēlēja turēt, desmit baušļus, ko Viņš ierakstīja divās akmens plāksnēs.

2. Ceremonijas likums bija likums par dievkalpojuma kārtību un citām tradīcijām, kuras Israēla tautai vajadzēja pildīt. Tās tēlainā veidā pauda par apsolīto Pestītāju, kurš dzims kā cilvēks šīs tautas vidū.

Ar šiem noteikumiem Dievs Vecās Derības laikā nodalīja Israēlu no pagānu tautām, tādējādi mācot to gaidīt nākamo Pestītāju.

Tagad, kad Pestītājs ir jau atnācis, ceremonijas likums vairs nav spēkā. Sirdsapziņa ir atbrīvota no tā ievērošanas.

Kol. 2,16-17: Tāpēc lai neviens jūs netiesā ēdienu un dzērienu dēļ vai sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu. Šīs lietas ir nākamo lietu ēna, bet miesa pieder Kristum.

Kad kāds mums tuvojas no nama aizmugures, mēs vispirms redzam tā ēnu un no tā varam spriest, kas ir nācējs. Bet, kad tas top redzams, mēs vairs neskatām ēnu, bet pašu cilvēku. Ceremonijas likums bija kā Jēzus ēna. Vecās Derības pravieši centās atpazīt pēc tā Jēzu, jo Viņš pats vēl nebija atnācis. Bet tagad, kad Viņš ir atnācis, mēs varam ticēt Viņam tieši, bez ceremonijas likuma noteikumiem.

Ebr. 8,13: Sacīdams "jauns", viņš pirmo ir atzinis par vecu. Bet,

kas kļūst vecs un noveco, tas ir tuvu iznīkšanai.

3. Valstiskais likums noteica, kā Israēla tautu vajadzēja valdīt Vecās Derības laikā. Tās valdnieks bija pats Kungs (teokrātija, Dieva vara), un tas bija paraugs Kristus garīgajai valstībai Jaunās Derības laikā.

1. Sam. 12,12: Un, kad jūs redzējāt, ka amoniešu ķēniņš Nahašs jums uzbrūk, tad jūs man teicāt: Ne tā, bet ķēniņam būs par mums valdīt, — kaut gan tas Kungs, jūsu Dievs, bija jūsu ķēniņš.

1. Moz. 49,10: Scepteris nezudīs no Jūdas, nedz valdības zizlis no viņa kājām, tiekams tas ŠILO (t.i. — Kristus) nāks. Viņam tautas klausīs.

 

12. Kādās divās grupās Katehisms sadala desmit baušļus?

Katehisms desmit baušļus sadala uz divām plāksnēm, jo arī Mozus tos saņēma uz divām plāksnēm.

Pirmās plāksnes saturs ir: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta." (Mt. 22,37)

Otrās plāksnes saturs ir: "Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu." (Mt. 22,39)

Mt. 22,40: Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši.

 

13. Kāds ir Dieva likuma saturs?

Dieva likuma saturs ir īsta mīlestība, kas nāk no tīras sirds un labas sirdsapziņas, un neliekuļotas ticības.

1. Tim. 1,5: Bet sludināšanas mērķis ir mīlestība, kas nāk no skaidras sirds un labas apziņas, un neliekuļotas ticības.

Rom. 13,10: Mīlestība tuvākajam ļauna nedara: tātad bauslības piepildījums ir — mīlestība.

 

 

PIRMĀ PLĀKSNE

 

14. Kādi baušļi ietilpst pirmajā plāksnē?

Pirmajā plāksnē ietilpst trīs pirmie baušļi.

 

15. Par ko Dievs runā pirmajā plāksnē?

Dievs uz mums pirmajā plāksnē runā par to, kā mums vajag izturēties pret Dievu.

 

Pirmais bauslis

Es esmu Dievs, tavs Kungs, tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu pār visām lietām bīties, mīlēt un uz to cerēt.

 

16. Ko Dievs veļas mums teikt ar šo bausli?

Dievs vēlas, lai mēs turam no visas sirds vienīgi Viņu par mūsu Dievu un mīlam, pielūdzam un kalpojam vienīgi Viņam.

Mt. 4,10: Tad Jēzus uz to saka: "Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un viņam vien kalpot."

5. Moz. 6,5: Un tev būs to Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku!

 

17. Ko Dievs mums aizliedz ar šo bausli?

Dievs mums aizliedz pielūgt elkus.

Jes. 42,8: Es esmu tas Kungs, tas ir mans vārds, savu godu Es citam nedošu, nedz savu slavu elkiem.

 

18. Ko mums jāsaprot ar vārdu Dievs?

Dievs ir tas, no kā cilvēks gaida visu labu, uz kuru viņš paļaujas visās bēdās, kurā redz stipru balstu savā dzīvē un kuram pateicas par visu to labo, kas viņam ir. Ja cilvēks paļaujas uz Bībeles Dievu, tad viņam ir patiesais Dievs. Bet, ja viņš paļaujas uz ko citu, tad viņam ir elks.

M. Luters: "Tas, pie kā tava sirds pieķeras un uz ko tu paļaujies, ir patiesībā tavs dievs."

 

19. Kas ir elku kalpība?

Kad cilvēks paļaujas uz kaut ko radītu patiesa Dieva vietā, viņa paļaušanās ir elku kalpība. Viss, ko cilvēks tur dārgāku un svarīgāku par Dievu, ir kalpošana elkiem.

 

20. Kā elku kalpība izpaužas pasaulē?

Elku kalpības grēks izpaužas kā atklāti, tā arī slepeni.

 

1. Rupju elku kalpību var ievērot jau atklāti redzamā veidā. Tāda ir:

a. Pagāniem pieņemtā elku kalpība, piemēram, elku darinājumu, debess ķermeņu, dzīvnieku un garu kults utt., kā arī valdnieku kults. Sātana kults ir ļoti rupja elku kalpība.

 

Uzdevums: Padomā, kāds personību kults sastopams šinī laikā un kādas prasības tas apmierina? Kādēļ tā ir elku kalpība?

 

Rom. 1,22-23: Dižodamies ar savu gudrību, viņi kļuvuši nelgas un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem.

 

Uzdevums: Lasi 2. Moz. 32: zelta teļš, Ps. 115,3-8 un Jes. 44,15-19.

 

b. Eņģeļu, jaunavas Marijas, svēto attēlu, svēto vietu u. tml. pielūg­šana, kas notiek dažās Baznīcās un ārpus tām atrodošajās grupās.

Mt. 4,10: Tad Jēzus uz to saka: "Atkāpies, sātan! Jo stāv rak­stīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un viņam vien kalpot."

Jņ. atkl. 19,10: Tad es kritu pie viņa kājām, gribēdams viņu pielūgt. Bet viņš man saka: "Nedari to! Es esmu tāds pats kalps kā tu un tavi brāļi, kam ir Jēzus liecība. Pielūdz Dievu!" Proti, Jēzus liecība ir praviešu gars.

Jes. 63,16: Tu taču patiesi esi mūsu Tēvs. Ābrahāms nekā nezina par mums, Israēls mūs nepazīst. Tu, Kungs, esi mūsu Tēvs, mūsu Pestītājs: jau no seniem laikiem tas ir tavs vārds.

2. Moz. 20,4-5: Netaisi sev tēlus vai dievekļus nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, tas Kungs, tavs Dievs, esmu taisnīgs Dievs.

 

Uzdevums: Apspriedīsim, kur tādas grupas sastopamas kristīgajā Baznīcā.

 

c. Tādu cilvēku kalpošana dievam, kuri noliedz trīsvienīgo Dievu. Viņi var gan apliecināt, ka ir viens Dievs, bet tie neatzīst, ka Kristus ir patiess Dievs vai ka Svētais Gars ir patiess Dievs. Pie šīs grupas pieder arī tie, kas par Dievu uzskata māti, tādējādi noliedz bībelisko Dievu, kas ir Tēvs, Dēls un Svētais Gars.

Jņ. 5,23: Lai visi godātu Dēlu, tāpat kā viņi godā Tēvu. Kas Dēlu negodā, negodā Tēvu, kas viņu sūtījis.

1. Jņ. 2,23: Katram, kas noliedz Dēlu, nav Tēva, tam, kas apliecina Dēlu, ir arī Tēvs.

 

Uzdevums: Pārdomā, kādas reliģijas tās ir?

 

2. Slēpta elku kalpība. To cilvēks piekopj iekšēji, bez ārēji redzamas pielūgšanas. Savā sirdī viņš radījis pats savu dievu, baiļojas, mīl un paļaujas uz to itin kā uz Dievu. Pie slēptas elku kalpības pieder:

 

a. Paļaušanās uz īpašumu, bagātību, naudu un mantu.

Īj. 31,24-25.28: Ja es būtu licis savu cerību uz zeltu, jeb vai smalkam zelta izstrādājumam es būtu teicis: Tu tas esi, uz ko es paļaujos! Ja es tādēļ vien būtu bijis līksms, ka man ir daudz mantas un ka mana roka ir guvusi panākumus; [..] arī tas jau būtu bijis noziegums, kas tiesnešiem sodāms, jo es būtu Dievu debesu augstumos pievīlis ar nepatiesību.

 

Uzdevums: Lasi Lk. 12,15-21: par bagāta cilvēka paļaušanos uz labu ražu un Lk. 16,19: paļaušanās uz lepnu dzīvi.

Luters nosauc mantu par vispārēji izplatītāko elku.

 

b. Paļaušanās uz varu, stāvokli, amatu.

 

c. Paļaušanās uz sevi pašu vai uz citiem cilvēkiem.

Ps. 146,3-4: Nepaļaujieties uz lieliem kungiem, uz cilvēku bērniem, kas taču nevar palīdzēt! Kad gars iziet no miesas, tad viņi atgriežas pīšļos, un tanī pat brīdī viņu nodomi aiziet bojā.

Uzdevums: Lasi, kā izgāja Goliātam 1. Sam. 17, Nebukadnēcaram Dan. 4,27-29 un Pēterim Mt. 26,33-35.69-75. Lasi, ko Bībele saka par savu paša gudrību Jer. 9,23, par savu paša taisnību Lk. 18,9-12 un par savu paša dievišķošanu Ps. 14,1.

 

d. Būt par kādas kārības vergu.

 

Uzdevums: Apspriest, kas ir tāda cilvēka dievs, kurš nododas azarta spēlēm, alkoholam, goda vai varas iegūšanai! Kad vispārējais uzskats vai mode var būt elki? Darbs, kā arī aizraušanās var kļūt par elku, ja tie aizstāj Dieva Vārda klausīšanos. Mini piemērus!

 

e. Uzticēšanās tam, ka cilvēka likteni noteic zvaigznes (astroloģija, horoskopi), uzticēšanās zīlniecībai (piem., pēc rokas, kristāla bumbas), uzticēšanās burvestībai utt.

 

Uzdevums: Pārdomā, kā astroloģija ir pretrunā patiesai ticībai. Lasi Jes. 47,11-14.

 

21. Kāds grēks ir elku kalpība?

Elku kalpība ir pirmais un lielākais grēks. Tiem kalpojot, cilvēks ir atkāpies no dzīvā Dieva, paļaujas uz radīto un ir pakļauts pazušanai.

Mt. 6,24: Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.

Jer. 17,5: Tā saka tas Kungs: "Nolādēts ir, kas paļaujas uz cilvēkiem un tur miesu par savu atbalstu un elkoni un kura sirds atkāpjas no tā Kunga!"

Ef. 5,5: Jo to iegaumējiet: nevienam netiklim, netīram vai mantrausim, tas ir, elku kalpam, nav vietas Kristus un Dieva valstībā!

Fil. 3,19: Viņu gals ir pazušana, viņu Dievs ir vēders, un kauns viņiem ir gods; viņu prāts vērsts uz zemes lietām.

 

22. Ko Dievs pieprasa no mums pirmajā bauslī?

Dievs pieprasa, lai mēs ar visu sirdi paļaujamies vienīgi uz Viņu un dzīvojam tikai Viņam.

 

23. Kādas trīs lietas valda sirdī tam, kas paļaujas vienīgi uz Dievu?

1. īsta dievbijība, 2. patiesa mīlestība uz Dievu un 3. patiesa paļaušanās uz Dievu.

 

24. Kas ir patiesa dievbijība?

Patiesa dievbijība ir tā, ka mēs vienmēr dzīvojam Dieva vaiga priekšā un ar svētu biklumu kā bērni pat vismazākajā niekā sargājamies pārkāpt Dieva gribu. Dievbijīgs cilvēks nedz baidās no Dieva, nedz arī bēg no Viņa, bet bīstas un sargās grēkot, jo viņš mīl un godā Dievu.

1. Moz. 17,1: Un Ābramam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad tas Kungs atklājās Ābramam un teica viņam: "Es esmu tas Visu­varenais Dievs, staigā sava Dieva priekšā, tad tu būsi taisns."

Ps. 33,8: Lai to Kungu bīstas visa pasaule. Viņa priekšā lai dreb visi zemes iedzīvotāji!

1. Moz. 39,9: Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?

Ps. 111,10: Bijība tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums.

 

Uzdevums: Lasi Dan. 6: Daniels lauvu bedrē un Dan. 3: trīs vīri degošā ceplī.

 

25. Kas ir īsta mīlestība uz Dievu?

Cilvēks mīl Dievu vairāk par visu, ja viņa sirdī tā ir visdārgākā manta un vislielākais prieks. Tad cilvēks atstāj visu, kas viņu šķir no Dieva, un labprāt dzīvo pēc Viņa baušļiem.

Ps. 73,25-26: Kad Tu esi mans, tad man nevajaga ne debess, ne zemes! Jebšu man arī pamirtu miesa un sirds, taču Tu, Dievs, esi mans patvērums un mana daļa mūžīgi!

Mt. 10,37: Kas tēvu vai māti vairāk mīl nekā mani, tas manis nav vērts, un, kas dēlu vai meitu vairāk mīl nekā mani, tas manis nav vērts.

Jņ. 14,23-24: Jēzus viņam atbildēja: "Kas mani mīl, tas manus vārdus turēs, un mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim pie viņa un ņemsim pie viņa mājas vietu. Kas mani nemīl, tas netur manus vārdus; bet tie vārdi, ko jūs dzirdat, nav mani, bet Tēva, kas mani sūtījis.

1. Jņ. 5,3: Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus, un viņa baušļi nav grūti.

 

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 22 un Ebr. 11,17-19: pārbaudījums Ābrahāmam. Apspriedīsim, vai iemīlēšanās var apslāpēt mīlestību uz Dievu.

 

26. Kas ir patiesa paļaušanās uz Dievu?

Mēs patiesi paļaujamies uz Dievu, ja ticam, ka Dievs rūpējas par mums visos dzīves brīžos un vadīs mūs līdz galam debesu svēt­laimē. Tad mēs arī gaidām no Viņa tikai to, kas mums patiesi nāk par labu.

Mt. 4,4: Bet viņš atbildēja un sacīja: "Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes."

Sal. pam. 3,5-6: Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.

Īj. 1,21: Un sacīja: "Kails es esmu nācis no savas mātes klēpja, un kails es atkal aiziešu. Tas Kungs bija devis, tas Kungs ir ņēmis, tā Kunga vārds lai ir slavēts!"

 

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 39,2-3; 45,4-8 un 50,20: Dievs bija Jāzepa patvērums.

 

27. Kāds ir pirmais bauslis, salīdzinot ar citiem baušļiem?

Pirmais bauslis ir galvenais bauslis. Tajā ietilpst arī visi citi baušļi. Citus baušļus tur patiesi tikai tas, kas no sirds tur pirmo bausli. Tāpēc visu citu baušļu izskaidrojums sākas ar vārdiem: "Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka.." Luters saka: "Ja sirds tā pieķeras Dievam, tas nozīmē, ka ir izpildīts šis un arī visi pārējie baušļi. Un pretēji — kas bīstas un mīl kaut ko citu debesīs un virs zemes, tas netur nedz šo, nedz arī kādu citu bausli virs zemes." Mums katram ir jāatzīst, ka neesam turējuši šo pirmo bausli, bet esam to pārkāpuši. Tomēr mēs varam izsūdzēt Dievam savus grēkus un ticēt uz to piedošanu mūsu Pestītāja Jēzus Kristus dēļ.

 

 

Otrais bauslis

Tev nebūs Dieva, sava Kunga, vārdu nelietīgi valkāt, jo Dievs to nepametīs nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka pie Viņa vārda ne lādam, ne zvēram, ne buram, ne melojam, ne viļam, bet to visās bēdās piesaucam, lūdzam, teicam un slavējam.

 

28. Par ko Dievs runa otrajā bauslī?

Šajā bauslī Dievs runā par Viņa vārda lietošanu.

Luters saka: "Tā, kā pirmais bauslis dod padomu sirdij un māca uzticību, tā šis bauslis vada mūs uz priekšu ar savu muti un mēli apliecināt pareizu attieksmi pret Dievu."

 

29. Kā Bībelē jāsaprot vārds Dievs?

Vārds Dievs ir tāds Dievs, kādu Viņš sevi ir atklājis savā vārdā un darbos.

Ps. 48,11: Kā Tavs vārds, Dievs, tāpat arī Tava slava sniedzas līdz pasaules galiem. Tava labā roka ir svētības pilna.

Ps. 8,2: Kungs, mūsu valdniek, cik augsti godājams Tavs vārds visās zemēs! Tava varenība sniedzas debesu augstumos!

 

30. Ko Dievs aizliedz ar otro bausli?

Dievs aizliedz sava vārda nepareizu lietošanu. Dieva vārdu nedrīkst lietot nepārdomāti un veltīgi. To nedrīkstam lietot nepareizas lietas atbalstam. Ir aizliegtas sekojošas lietas: Dieva zaimošana, lamāšanās, gaušanās, ļauna vēlēšana, nepatiess zvērests, buršana un melošana Dieva vārdā.

 

31. Ko Bībele saka par Dieva zaimošanu?

Bībele saka:

3. Moz. 24,15: Bet Israēla bērniem tu saki, teikdams: Ikvienam, kas lād savu Dievu, tam jānes savs grēks.

 

Uzdevums: Lasi 3. Moz. 24,11-16: Selomītes dēls zaimoja Dievu un Mt. 27,27-31: karavīri zaimoja Kungu Jēzu.

 

32. Kas ir ļauna vēlēšana?

Ļauna vēlēšana caur Dieva vārdu ir Dieva dusmības un soda no-vēlēšana tuvākam vai sev pašam. Arī citāda jauna vēlēšana ir aizliegta.

Jēk. 3,9-10: Ar viņu mēs slavējam to Kungu un Tēvu, ar viņu mēs lādam cilvēkus, pēc Dieva līdzības radītus. No tās pašas mutes iziet svētība un lāsts. Tam, mani brāļi, nebūs tā notikt!

Rom. 12,14: Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet!

Cak. 8,17: Un lai neviens nedomā savā sirdī neko jaunu pret savu tuvāko.

 

Uzdevums: Lasi 2. Sam. 16,7-8: Šimejs nolād Dāvidu; Mt. 26,74: Pēteris nolād pats sevi, un jūdi novēl sev Dieva dusmību un sodu. Pārrunāt, kādēļ neklājas lietot Dieva vārdu lādoties, dusmojoties, kādēļ arī citi lamu vārdi ir nepieklājīgi.

 

33. Kad nedrīkstam zvērēt?

Zvērests ir aizliegts šādos gadījumos:

 

1. Netaisns zvērests. Cilvēks zvēr, ka viņš runā patiesību, tomēr melo.

Cak. 8,17: Un nemīliet nepareizus zvērestus, jo visu to Es ienīstu! — saka tas Kungs.

 

Uzdevums: Lasi Mt. 26,72: Pētera netaisnais zvērests.

 

2. Zvērests grēcīgās lietās.

 

Uzdevums: Lasi Ap.d. 23,12: Jūdi zvērēja, ka viņi nokaus Pāvilu.

 

3. Zvērests nedrošā lietā, kad apgalvojam kā patiesību to, par ko neesam droši.

Cak. 8,16: Un lūk, šie ir tie likumi, kas jums jāpilda: Runājiet patiesību cits ar citu, spriediet taisnu un miera pilnu tiesu savos vārtos!

 

4. Neapdomāts vai vieglprātīgs zvērests.

 

Uzdevums: Lasi Mt. 14,6-10: Hēroda vieglprātīgais zvērests.

 

5. Zvērests ikdienas mazvērtīgās lietās.

 

Uzdevums: Lasi Mt. 5,33-37: Jēzus brīdinājums.

 

34. Kad ir atļauts zvērēt un tas arī jādara?

Zvērēšana jeb zvēresta došana Dieva vārdā nav aizliegta. Zvērests ir pareizs, atļauts un pavēlēts tad, kad patiesības apgalvošana pieprasa mūs zvērēt svarīgās lietās. Tad tas nāk Dieva vārdam par godu un mūsu tuvākiem par labu. Zvērot mēs piesaucam Dievu par liecinieku, ka runājam patiesību.

2. Kor. 1,23: Bet es piesaucu Dievu par liecinieku savai dvēselei, ka es, jūs saudzēdams, vairs neesmu nācis uz Korintu.

5. Moz. 6,13: Tev būs to Kungu, savu Dievu, bīties, tev būs Viņam kalpot un pie Viņa vārda zvērēt.

Ebr. 6,16: Jo cilvēki zvēr pie kaut kā lielāka, un zvērests ir viņiem par apstiprinājumu, lai izbeigtu katru pretrunu.

Sal. māc. 8,2: Es saku: Ievēro ķēniņa pavēli it īpaši tādēļ, ka tu Dieva priekšā esi viņam uzticību zvērējis.

 

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 14,22-23 un 24,2-9: Ābrahāms, ticības tēvs, zvērēja un pieprasīja no saviem kalpiem zvērestu; Mt. 26,63-64: Jēzus piekrita zvērestam. Mini piemērus par pareizu zvērestu mūsdienās.

 

35. Kas ir buršana ar Dieva vārdu?

Buršana ar Dieva vārdu ir Dieva vārda lietošana burvībām, piemēram, slimības dziedināšanai, noslēpumu atklāšanai un nākotnes zīlēšanai. Tāda grēka darītājs sev par sodu var sadarboties kopā ar dvēseles ienaidnieku — sātanu.

3. Moz. 19,31: Negriezieties pie pareģiem, netaujājiet zīlniekus; nemeklējiet tos, ka jūs ar tiem nesagānāties; — Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs!

5. Moz. 18,10-12: Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu vai savu meitu liktu sadedzināt ugunī, nedz arī, kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis, nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs, jo visi, kas dara šīs lietas, piekopj negantību tā Kunga acīs, un šīs negantības dēļ tas Kungs, tavs Dievs, tos dzen ārā, tev ienākot.

 

Uzdevums: Lasi 1. Sam. 28,5-14: Saula maldu parādība un Ap.d. 8,9-24: burvis Sīmanis. Parunāsim par okultismu un spiritismu Bībeles gaismā.

 

36. Kas ir melošana un krāpšana caur Dieva vārdu?

Tā, ja Dieva vārdā izplata, aizstāv un izpušķo maldu mācības un bezdievīgu dzīvi, melo un piekrāpj caur Dieva vārdu.

Jer. 23,31: Jā, redzi, Es celšos pret tiem praviešiem, — saka tas Kungs, — kas izmanto savu mēli ļaunā nolūkā, kaut arī sludinot tā Kunga vārdu!

Mt. 15,8-9: Šī tauta godā mani ar savām lūpām, bet viņu sirds ir tālu nost no manis. Bet velti tie mani godā, sludinādami mācības, kas ir cilvēku likumi.

Mt. 7,21: Ne ikkatrs, kas uz mani saka: Kungs! Kungs! ieies debesu valstībā, bet tas, kas dara mana debesu Tēva prātu.

 

37. Kā Dievs mūs brīdina neturēt otro bausli par mazvērtīgu?

Dievs ir pievienojis pie otrā baušļa nopietnu brīdinājumu: "Kungs nepamet nesodītu to, kas bez iemesla lieto Viņa vārdu."

 

Uzdevums: Lasi Ap.d. 5,1-11: Ananijas un Sapfiras sodīšana.

 

38. Kā mums pienākas lietot Dieva vārdu?

Dievs pavēl lietot Viņa vārdu, saskaņojot to ar Bībeli, ar godbijību un pazemīgu prātu.

Ps. 115,1: Ne mums, Kungs, ne mums, bet savam vārdam dodi godu savas žēlastības un uzticības dēļ!

 

1. Dievs vēlas, lai mēs paļaujamies uz Viņa vārdu visās bēdās.

Ps. 50,15: Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es izglābšu tevi, un tev būs Mani godāt!

 

Uzdevums: Lasi Mt. 8,23-27: mācekļi briesmās; Mt. 15,22: kanaāniešu sieva un Lk. 23,42-43: ļaundaris pie krusta.

 

2. Dievs vēlas, lai mēs paļaujamies uz Viņa vārdu lūgšanās.

Mt. 7,7: Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts.

Luters ir sacījis: "Tā būs mums liela palīdzība, ja iemācīsimies katru dienu sevi uzticēt Dieva gādībai, kā miesu, tā dvēseli, kā sievu, tā bērnus, kā kalpu, tā visu mūsu mantu visādu nedienu gadījumā, kas mūs var pārsteigt. Tāpēc ir nepieciešamas rīta un vakara lūgšanas, kā arī galda lūgšanas."

 

3. Dievs vēlas, lai mēs teicam un slavējam Viņa vārdu. Tas notiek pateicības lūgšanās un pateicības dziesmās, kā arī citādi, kad apliecinām, ka esam saņēmuši no Dieva kā dāvanu — visu labu.

Jēk. 1,17: Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes zemē, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.

Ps. 103,1-2: Teici to Kungu, mana dvēsele, un viss, kas manī, Viņa svēto vārdu! Teici to Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis!

 

Uzdevums: Lasi Lk. 17,11-19.

 

4. Dievs vēlas, lai mēs stāstām par Viņu saviem tuvākajiem ar vārdiem un darbiem.

Ps. 145,10-11: Visiem Taviem darbiem būs Tevi, Kungs, teikt, un Taviem svētajiem būs Tevi daudzināt. Viņi izteiks Tavas valstības godību un runās par Tavu varu.

To dzīvēs, kuri apliecina savu piederību Kristum, uzticība un godīgums, kārtīgums un savas atbildības apzināšanās visās lietās, kā mājās, tā darbā un citās vietās, pievienojot draudzīgumu, apmierinātību un līksmu raksturu, ir cildena ticības apliecība.

2. Kor. 3,3: Esat Kristus vēstule.

 

5. Dievs vēlas, lai mēs apliecinām Viņa vārdu cilvēku priekšā. Tas notiek jo sevišķi tad, kad mēs mācāmies Dieva vārda skaidro mācību, aizstāvam to no maldu mācībām un nododam visu mums piederošo Dieva godam un dvēseļu mūžīgās glābšanas labā.

Mt. 10,32-33: Tad nu ikvienu, kas mani apliecinās cilvēku

priekšā, to ir es apliecināšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs. Bet, kas mani aizliegs cilvēku priekšā, to es arīdzan aizliegšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.

Mk. 8,38: Jo, kas manis un manu vārdu dēļ kaunas šai laulību pārkāpējā un grēcīgā ciltī, tā paša dēļ arī Cilvēka Dēls kaunēsies, kad viņš nāks ar svētiem eņģeļiem sava Tēva godībā.

 

39. Kad mēs teicam un slavējam Dieva vārdu?

Mēs teicam Dieva vārdu katru dienu personīgā lūgšanā un ģimenes lūgšanu brīžos. Kopā ar citiem teicam un slavējam Viņu draudzes dievkalpojumā ar lūgšanām, garīgām dziesmām un ziedojumiem.

Kol. 3,16: Kristus vārds lai bagātīgi mīt jūsu vidū: pamāciet un paskubiniet cits citu visā gudrībā un dziediet Dievam psalmus, himnas un garīgas dziesmas pateicības pilnām sirdīm!

Sal. pam. 3,9: Dod godu tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Viņam visu savu ienākumu pirmatņus.

Jon. 2,10: Bet ar pateicības prieku es nesīšu Tev savus upurus, un arī Tev manā īpašā solījumā solīto es pienesīšu kā brīvprātīgu pateicības upuri. Glābšana ir pie tā Kunga!

 

 

Trešais bauslis

Tev būs svēto dienu svētīt.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka svēto mācību un Dieva Vārdus nepulgojam, bet tos turam svētus, labprāt klausāmies un mācāmies.

 

40. Kura nedēļas diena bija atpūtas diena Vecajā Derībā?

Vecās Derības laikā atpūtas diena bija sabats jeb sestdiena. Tajā dienā sanāca kopā pie Dieva Vārda. Sabats, latviski tulkots, ir atpūta. Sabats bija priekšstats par Jēzu, kurš mums piešķir sirdsapziņas mieru un mūžīgu svētlaimību grēku piedošanā kā dāvanu, bez jebkāda mūsu pašu nopelna.

3. Moz. 23,3: Sešās dienās padari savu darbu, bet septītajā dienā vērot ievēro manu atpūtas dienu sabatu, kura tiek saukta par svētu; nevienu darbu jums tanī nebūs darīt; tā ir sabata diena tam Kungam it visos jūsu mājokļos.

Ebr. 4,3: Jo mēs, kas esam ticējuši, ieejam atdusā, kā viņš ir teicis: "Kā esmu zvērējis savās dusmās, tiem nebūs ieiet manā atdusā," — lai gan darbi kopš pasaules radīšanas bija padarīti.

Mt. 11,28: Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūt­sirdīgi, es jūs gribu atvieglināt.

 

41. Kā Jaunās Derības draudzei pienākas turēt trešo bausli?

Dievs nav saistījis Jaunās Derības Baznīcu pie jūdu sabata dienas, kas bija sestdiena. Viņš nav noteicis arī nekādu citu dienu tās vietā. Bet Viņš vēlas, ka mēs joprojām vēl sanākam kopā pie Viņa Vārda. Par atsevišķu kopēju sanākšanas dienu kristieši izvēlējās kristīgā brīvībā svētdienu jeb Kunga dienu. Tajā Kristus uzcēlās no mirušajiem — nedēļas pirmajā dienā. Viņš ieguva mums īsto atpūtu, uzvarēdams grēku un nāvi.

Jņ. 5,18: Šo vārdu dēļ jūdi vēl vairāk meklēja viņu nokaut, tāpēc, ka viņš ne vien sabatu neievēroja, bet arī apzīmēja Dievu par savu Tēvu, sevi pielīdzinādams Dievam.

Kol. 2,13.17: Jūs, kas bijāt miruši savos pārkāpumos un savā pagānu dzīvē, viņš līdz ar to darījis dzīvus, piedodams mums mūsu pārkāpumus. [..] Šīs lietas ir nākamo lietu ēna, bet miesa pieder Kristum.

Kol. 3,16: Kristus vārds lai bagātīgi mīt jūsu vidū: pamāciet un paskubiniet cits citu visā gudrībā un dziediet Dievam psalmus, himnas un garīgas dziesmas pateicības pilnām sirdīm!

 

Uzdevums: Lasi Ebr. 4,1-13: Dieva tautas atpūta.

 

42. Kas ir svētīšana?

Svētīšana ir kādas lietas nošķiršana un svētīšana Dieva izvēlētai lietošanai ar Dieva Vārdu un lūgšanu. Bez Dieva Vārda mēs neva­ram svētīt neko.

1. Tim. 4,4-5: Jo katra Dieva radība ir laba, un nekas nav atmetams, ko saņem ar pateicību; jo svētumu tam piešķir Dieva vārds un lūgšana.

 

43. Kas ir svētās atpūtas dienas svētīšana?

Mēs svētām atpūtas dienu pareizi tad, ja:

 

1. Sapulcējamies draudzē, lai ticībā klausītos skaidru Dieva Vārdu, lietotu sakramentus, pateiktos un pielūgtu Dievu.

 

2. Personīgi čakli lietojam Dieva Vārdu un svētām savu dzīvi, ticot Dieva Vārdam.

Dīkā pavadīts laiks, bez Dieva Vārda lietošanas, nav atpūtas dienas svētīšana.

Ap.d. 2,42: Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.

Ebr. 10,25: Neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami, un to jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.

Ap.d. 17,11: Tie bija labvēlīgāki par Tesalonikas jūdiem un vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ik dienas rakstos, vai tas tā ir.

 

44. Ko Dievs no mums pieprasa trešajā bauslī?

Dievs pieprasa mums visu mūžu katru dienu turēt Viņa Vārdu

dievišķā godā, to klausīties un pēc tā dzīvot.

Jņ. 17,17: Svētītos patiesībā; tavi vārdi ir patiesība.

Mt. 4,4: Bet viņš (Jēzus) atbildēja un sacīja: "Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes."

Luters : "Cilvēks, diena un darbs tiek svētīts vienmēr, kad tikai Dieva vārdu lieto sprediķojot, lasot vai apdomājot to, ne liekulības dēļ, bet vārda dēļ, kas dara mūs svētus. [..] Vienmēr, kad vārds tiek turēts spēkā un tiek lietots, atpūtas dienas svinēšana ir pareiza."

 

45. Ko Dievs aizliedz trešajā bauslī?

Dievs aizliedz pret Viņa Vārdu nievājoši izturēties.

Ebr. 10,25: Neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami, un to jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.

Jņ. 8,47: Kas no Dieva ir, dzird Dieva vārdus. Tāpēc jūs nedzirdat, ka neesat no Dieva.

 

46. Ko nozīmē Dieva Vārda nievāšana?

Dieva Vārda nievāšana ir tā dievišķās vērtības neatzīšana.

Tas notiek rupjā veidā, kad Bībele netiek turēta par Dieva Vārdu un kad Dieva Vārds netiek ne lietots, ne lasīts, ne klausīts, ne pārdomāts, kā arī netiek lietoti sakramenti.

Tas notiek pavirši, ja tos gan lieto, bet dara to laiski, negribīgi, nevīžīgi vai liekulīgi.

 

Uzdevums: Lasi Jer. 36: Jojakīms dedzināja Jeremijas rakstītu Kunga Vārdu un Lk. 8,5-15: Jēzus [īdzība par sējēju.

 

47. Kad mes topam vainīgi pie Dieva Vārda nievāšanas?

Mēs topam vainīgi pie Dieva Vārda nievāšanas dažādās situācijās.

 

1. Ja turam šīs pasaules lietas svarīgākas nekā Dieva Vārda klausīšanos.

Lk. 8,11.14 (No Jēzus līdzības par sējēju): Sēkla ir Dieva vārds. [..] Kas starp ērkšķiem krita, ir tie, kas to dzird un tomēr noiet, un iegrimst rūpēs un bagātībā, un pasaules kārībās, un noslāpst, un nenes nekādus augļus.

 

2. Atsakāmies klausīties Dieva Vārdu.

Lk. 14,16-24: Jēzus līdzība par lielo mielastu. Aicinātie viesi aizbildinājās šīs pasaules lietu dēļ. Lasi visu līdzību.

 

3. Mēs neticam tiem vai negribam rīkoties saskaņā ar tiem.

Ebr. 4,2: Jo arī mums evaņģēlijs ir pasludināts tāpat kā viņiem. Bet dzirdētais vārds tiem nepalīdzēja, tāpēc, ka klausītājos nebija savienojies ar ticību.

Jēk. 1,22: Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami.

 

48. Kāpēc Dieva Vārda nicināšana ir smags grēks?

Kad cilvēks nicina Dieva Vārdu, viņš nicina pašu Dievu. Turklāt viņš atstumj Dieva labo gribu, jo Dievs vēlas viņu glābt caur savu Vārdu.

Lk. 10,16 (To saka Jēzus): Kas jūs klausa, tas klausa mani, un, kas jūs nicina, tas nicina mani. Bet, kas mani nicina, tas nicina to, kas mani sūtījis.

Jņ. 8,47: Kas no Dieva ir, dzird Dieva vārdus, Tāpēc jūs nedzirdat, ka neesat no Dieva.

 

49. Kā mēs pasargājam Dieva Vārdu svētu?

Mēs pasargājam Dieva Vārdu svētu, ja vienmēr ar patiesu un pazemīgu sirdi turam to par paša Dieva doto Vārdu un ar svētu bijāšanu sargājamies pie tā piedauzīties un turēt to par mazvērtīgu.

1. Tes. 2,13: Tāpēc mēs arī pastāvīgi pateicamies Dievam, ka jūs, uzklausījuši mūsu sludinātos Dieva vārdus, tos esat uzņēmuši nevis kā cilvēku, bet kā Dieva vārdus, kas tie patiesībā ir; jo pats Dievs darbojas ar savu spēku jūsos, kas ticat.

Jes. 66,2: Bet Es uzlūkoju nabagu un kam sagrauzts gars un kas manu vārdu bīstas.

 

50. Kādā veidā mēs klausāmies Dieva Vārdu labprātīgi?

Dieva Vārdu klausāmies labprātīgi, kad turam to sev par visvajadzīgāko lietu:

 

1. Labprāt apmeklējam draudzes sanākšanas.

2. Palīdzam savu iespēju robežās uzturēt sludināšanas amatu un Dieva Vārda izplatīšanu.

3. Piedalāmies mājas svētbrīžos.

4. Mācāmies čakli Dieva Vārdu arī paši.

Ps. 119,72: Tavas mutes norādījumi man ir labāki nekā veseli tūkstoši sudraba un zelta gabalu.

Ps. 26,8: Kungs, man ir mīļa Tava mītne Tavā namā un vieta, kur mājo Tava godība.

Ps. 122,1: Es priecājos, kad man teica: "Iesim tā Kunga namā!"

Ap.d. 2,42: Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.

Gal. 6,6: Bet tas, kas mācās, lai dalās visas labās lietās ar to, kas viņu māca.

Ap.d. 17,11: Tie bija labvēlīgāki par Tesalonikas jūdiem un vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ik dienas rakstos, vai tas tā esot.

 

Uzdevums: Lasi Lk. 10,39-42: Marija, Martas māsa. Apspriedīsim, kā mēs varam atbalstīt sludināšanas amatu un Dieva Vārda izplatīšanu.

 

51. Kādēļ Dievs vēlas, lai mēs turētu Viņa Vārdu?

Dievs vēlas, lai mēs turētu Viņa Vārdu ne tikai paši, bet darītu to zināmu arī citiem. Tādēļ mums nākas liecināt par Jēzu, darboties pašiem un atbalstīt misijas darbu mūsu pašu zemē, kā arī ārzemēs.

Mk. 16,15: Un viņš tiem sacīja: "Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai."

Mt. 28,19-20: Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis. Un redzi, es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.

 

Uzdevums: Apspriedīsim, kā mēs varam veicināt misijas darbu.

 

52. Kad mēs Dieva Vārdu klausāmies labprātīgi?

Mēs Dieva Vārdu klausāmies labprātīgi tad, kad saņemam to pretim ticībā, saglabājam to savā sirdī, pārdomājam to un dzīvojam saskaņā ar to.

Jēk. 1,21: Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles.

Lk. 2,19: Bet Marija visus vārdus paturēja prātā, tos pārdomādama savā sirdī.

Lk. 8,15: Bet, kas labā zemē, ir tie, kas vārdu dzird un to patur labā un godīgā sirdī, augļus nesdami ar pacietību.

Luters saka: "Ieradumi un darbi, kas tiek darīti bez Dieva Vārda, ir Dieva acīs nesvēti, lai cik daudz tie spīdētu."

 

Uzdevums: Mācies Baznīcas gada svētkus un dienas no 3. pielikuma.

 

 

OTRĀ PLĀKSNE

 

53. Par ko Dievs runā otrās plāksnes baušļos?

Otrās plāksnes baušļos Dievs runā par to, kā mums pienākas izturēties pret mūsu tuvākajiem.

 

54. Kas ir mūsu tuvākais?

Mūsu tuvākais ir katrs cilvēks, lai viņš būtu draugs vai ienaidnieks, kam vajadzīga mūsu mīlestība un palīdzība.

Gal. 6,10: Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.

Mt. 5,44-45: Bet es jums saku: Mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava debesu Tēva bērni, jo viņš liek savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.

 

Uzdevums: Lasi Lk. 10,29-37: žēlsirdīgais samarietis.

 

55. Kā mums jāmīl savs tuvākais?

Dievs vēlas, lai mēs mīlam savu tuvāko tikpat neliekuļoti un patiesi kā sevi pašu. Ja mēs patiesi mīlam savu tuvāko, tad mīlam ari Dievu.

Mt. 7,12: Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem. Jo tā ir bauslība un pravieši.

1. Jņ. 4,20-21: Ja kāds saka: "Es mīlu Dievu," un ienīst savu brāli, tad viņš ir melis; jo, kas nemīl savu brāli, ko viņš ir redzējis, nevar mīlēt Dievu, ko viņš nav redzējis. Un šis bauslis mums ir no viņa, ka tam, kas mīl Dievu, būs mīlēt arī savu brāli.

 

Uzdevums: Lasi Mt. 25,31-46.

 

 

Ceturtais bauslis

Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo savā zemē.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savus vecākus un kungus nenicinām, nedz apkaitinām, bet tos godā turam, tiem kalpojam un paklausām, tos mīlam un cienām.

 

56. Par ko Dievs uz mums runa ceturtajā bauslī?

Dievs ceturtajā bauslī uz mums runā par tiem tuvākajiem, kurus Viņš ir iecēlis valdīt pār mums un kurus mums pienākas sevišķi godāt. Tie ir:

 

1. Tēvs un māte, kā arī viņu aizstājēji.

Sal. pam. 20,20: Kas savu tēvu un savu māti lād, tā gaismeklis apdzisīs visdziļākā tumšuma vidū.

Jņ. 19,26-27: Tad Jēzus, ieraudzījis savu māti un viņai līdzās mācekli stāvam, ko viņš mīlēja, saka mātei: "Sieva, redzi, tavs dēls!" Pēc tam viņš saka māceklim: "Redzi, tava māte!" No tā brīža māceklis viņu ņēma pie sevis.

 

Uzdevums: Pārdomā, kuri ir vecāku aizstājēji bērnu dārzā, skolā vai nometnē.

 

2. Mācītāji un citi draudzes skolotāji.

2. Ķēn. 2,12: Kad nu Elīsa to redzēja, tad viņš skaļi kliedza: "Mans tēvs, mans tēvs!"

1. Kor. 4,15: Jebšu jums būtu desmit tūkstoši pamācītāju Kristū, tad tomēr jums nav daudz tēvu; jo es jūs esmu, evaņģēliju sludinādams, dzemdinājis Kristū Jēzū.

 

3. Laicīgā vara, tās ierēdņi, likumi un kārtība.

Rom. 13,1.6: Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. [..] Tāpēc maksājiet arī savas nodevas: viņi, kas uz to raugās, ir Dieva kalpi.

1. Pēt. 2,13-14: Esiet paklausīgi ikkatrai cilvēku starpā ieceltai kārtībai tā Kunga dēļ, ir valdniekam, kas ir pār visiem, ir pārvaldniekiem kā tādiem, kas viņa sūtīti, lai sodītu ļaundarus, bet atalgotu tos, kas dara labu.

 

4. Darba devēji un priekšnieki.

2. Ķēn. 5,13: Tad viņa kalpi piegāja pie viņa un sacīja viņam, teikdami: "Mans tēvs [..]"

1. Pēt. 2,18: Kalpi, paklausiet saviem kungiem visā bijībā, ne vien labajiem un lēnajiem, bet arī ļaunajiem.

Mt. 8,8-10: Bet virsnieks atbildēja un sacīja: "Kungs, es neesmu cienīgs, ka tu nāci manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels. Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti kara vīri; un kad es vienam no tiem saku: ej! tad viņš iet, — un otram: nāc šurp! tad tas nāk, un savam kalpam: dari to, tad tas dara." Kad Jēzus to dzirdēja, viņš brīnījās un sacīja tiem, kas viņam sekoja: "Patiesi es jums saku: ne pie viena Israēlā es tādu ticību neesmu atradis."

 

5. Vecie cilvēki.

Ap.d. 22,1: "Brāļi un tēvi, uzklausiet tagad, ko es jums, sevi aizstāvēdams, teikšu!"

1. Tim. 5,1-2: Vecāku vīru nerāj, bet pamāci laipni kā tēvu, jaunākus kā brāļus, vecākas sievas kā mātes, jaunākas — kā māsas visā šķīstībā.

 

57. Kas šinī bauslī tiek noteikts vecākiem?

Dievs vēlas, lai vecāki rūpējas par bērniem ar tēvišķīgu un mātes mīlestību, dod viņiem pārtiku un patvērumu, māca viņiem Dieva Vārdu un pamāca viņus uz patiesu dievbijību, kā arī dod viņiem labu priekšzīmi patiesā ticībā, dievbijīgā dzīvē un labās paražās. Audzināšanas mērķis ir uzaudzināt bērnus par nobriedušiem, atbildīgiem un patstāvīgiem cilvēkiem, kas ticībā tur Dieva Vārdu, kā arī godā valsts taisnīgos likumus, kārtību un labas paražas.

Ef. 6,4: Tēvi, nekaitiniet savus bērnus, bet audziniet un pamāciet tos būt paklausīgiem tam Kungam.

Piezīme: Kārtība nozīmē, ka cilvēkam tiek dotas noteiktas un drošas robežas, kurās viņam nākas dzīvot un darboties.

 

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 18,19; 5. Moz. 6,6-9; Sal. pam. 13,24; 22,15; 23,13-14 un Mt. 18,6.10. Apspriest tematu: Kas uzaug bez pārmācības, tas nomirst bez goda.

 

58. Ko ceturtais bauslis pieprasa no bērniem un padotajiem?

Ceturtais bauslis pieprasa mums godāt, paklausīt un mīlēt savus vecākus un visus tos, kuri ar šo bausli tiek norādīti par vecākiem. Tāpat tas mums aizliedz viņus nicināt un ienīst.

 

59. Kāpēc mums ir jāgodā vecāki?

Dievs pats ir iedibinājis mums tādu kārtību, ka ir vecāki, mācītāji un varas iestādēm. Viņš ir arī noteicis, ka jauniem ir jāgodā vecāki cilvēki. Tātad mums ir jātur ceturtais bauslis Dieva gribas dēļ. Ja mēs godājam savus vecākus, tad mēs godājam arī Dievu. Ja mēs nicinām savus vecākus, mēs nicinām arī Dievu.

Tit. 2,5: Būt., paklausīt., lai Dieva vārds netiktu zaimots.

 

60. Kas rūpējas par mums caur mūsu vecākiem?

Dievs pats rūpējas par mums caur vecākiem, mācītājiem un varas iestādēm. Arī tādēļ mums pienākas godāt tos un parādīt tiem svētu bijību, pazemību un paklausību. Luters: "Godāšana — tā ir daudz lielāka nekā mīlestība, jo tā nesatur sevī tikai mīlestību, bet arī paklausību, pazemību un bijību, kā vēršoties pie neredzamas majestātes."

Rom. 13,1.4: Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. [..] Jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu.

 

61. Kādā gadījumā mēs nicinām un apvainojam savus vecākus un priekšniecību?

Mēs nicinām un apvainojam savus vecākus un priekšniecību tad, ja nedodam viņiem to godu, ko Dievs vēlas, lai mēs viņiem dodam. Ja esam nepaklausīgi, runājam tiem nepieklājīgus vārdus, mēs tos skumdinām. Tādējādi mēs pamudinām viņus taisnīgās dusmās mūs sodīt.

5. Moz. 27,16: "Nolādēts, kas negodā savu tēvu un savu māti!" — Un visai tautai būs sacīt: "Āmen!"

Rom. 13,3-4: Jo valdītāji nav bīstami labam darbam, bet ļaunam. Tu negribi bīties valsts varas — labi, dari to, kas labs, tad tu saņemsi viņas uzslavu, jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu.

 

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 37,32-35: Jēkaba dēli apvainoja tēvu ar savu negantību.

 

62. Kāds grēks ir vecāku nicināšana?

Vecāku nicināšana ir liels grēks, ko Dievs bargi soda.

Sal. pam. 30,17: Acs, kas nievā tēvu un neatzīst par nepieciešamu paklausīt mātei, ir jāizknābj kraukļiem upes malā un jāaprij jauniem ērgļiem.

Rom. 13,2: Tātad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paši sev sagādā sodu.

Uzdevums: Lasi 1. Sam. 4,11: Ēļa dēlu gals, 2. Sam. 15: Absaloma dumpis un gals un arī 2. Ķēn. 2,23-24: Bēteles puiku sods par mēdīšanos.

 

63. Kad mēs godājam vecākus?

Mēs godājam savus vecākus un priekšniecību, ja īstā dievbijībā dodam viņiem to godu, ko Dievs no mums pieprasa, un parādām viņiem to arī ar savu uzvedību.

Mal. 1,6: Dēlam būs godāt savu tēvu un kalpam savu kungu.

Rom. 13,7: Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita, bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa.

3. Moz. 19,32: Sirmas galvas priekšā tev būs piecelties, un godini vecu cilvēku, bīsties savu Dievu; — Es esmu tas Kungs!

 

Uzdevums: Lasi 1. Ķēn. 2,19: Ķēniņa Salamana godīgā izturēšanās pret savu māti un 1. Moz. 46,29: Jāzepa sirsnīgā izturēšanās pret savu tēvu.

Luters saka: "Ir jāpiekodina jauniem cilvēkiem, ka tiem ir jāgodā savi vecāki kā Dieva vietnieki, lai arī tie būtu vienkārši, mazturīgi, nevarīgi un skarbi, tie tomēr ir Dieva doti. Neliedziet tiem pienākošos godu viņu dzīves paradumu vai kļūdu dēļ. Arī, sarunājoties ar viņiem, jāuzvedas nevainojami, jāizvairās no asām

atbildēm, stūrgalvības un iecirtības, jāsamierinās un jāpaklusē, lai arī tie savā rīcībā reizēm ietu pārāk tālu."

 

64. Kad mēs kalpojam saviem vecākiem?

Mēs kalpojam saviem vecākiem, ja bez pavēles darām viņiem visu labu un parādām tiem sirsnīgu pateicību.

 

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 47,11-12: Jāzepa rūpes par savu tēvu un Jņ. 19,26-27: Kunga Jēzus rūpes par savu māti.

 

65. Kad mēs esam paklausīgi saviem vecākiem?

Mēs esam paklausīgi saviem vecākiem, ja paklausām viņiem visās tajās lietās, kurās Dievs tos ir nolicis par mūsu valdītājiem.

Kol. 3,20: Bērni, klausiet saviem vecākiem visās lietās, jo tas patīk tam Kungam.

 

Uzdevums: Lasi Lk. 2,51: Kunga Jēzus padevība.

 

66. Kad mēs nevaram būt paklausīgi?

Ja vecāki, priekšniecība, valsts likumi vai kas cits liek mums darīt ko tādu, kas ir pretrunā ar Dieva Vārdu un to, ko mēs nevaram ar labu sirdsapziņu darīt. Tad mums ir Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.

Ap.d. 5,29: Bet Pēteris un apustuļi atbildēja: "Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem."

 

Uzdevums: Lasi 2. Moz. 1,15-21: Ebreju vecmātes nenogalināja zīdaiņus zēnus pēc ķēniņa pavēles un Est. 3,13-5,2: Estere neievēroja likumu, lai glābtu savu tautu. Pārdomā, vai arī šinī laikā būtu tādas lietas, kurās mēs nevarētu izpildīt likumu vai doto pavēli.

 

67. Kad mēs turam savus vecākus mīļus un dārgus?

Mēs savus vecākus patiesi mīlam un turam dārgus, ja pateicībā tiem vēlam visu labu, pacietīgi panesam viņu vājības un lūdzam par tiem.

 

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 45,3 un 50,1: Jāzepa mīlestība uz savu tēvu un 1. Tim. 5,4. Apspriediet, ko mēs varam darīt savās mājās.

 

68. Kāds apsolījums ir ceturtajam bauslim?

Ceturtajam bauslim ir apsolījums: lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvotu!

 

69. Ko Dievs piekodina mums ar šo apsolījumu?

Dievs ar šo apsolījumu mums vēlas darīt zināmu, cik augstu Viņš vērtē vecāku godāšanu un cik lielu laicīgu svētību tā dod, lai tad mēs labprātīgi šo bausli turētu.

Ef. 6,2-3: "Godā savu tēvu un māti" — tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu, proti: "Lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes."

 

 

PIEKTAIS BAUSLIS UN TAM SEKOJOŠIE BAUŠĻI

Ceturtajā bauslī Dievs runāja mums par tiem, kurus Viņš ir iecēlis pār mums valdīt. Piektajā un tam sekojošos baušļos Dievs runā par visiem mums tuvākajiem un noteic, kā mums ir jāparāda viņiem patiesa tuvākā mīlestība, neskatoties uz viņu stāvokli.

 

 

Piektais bauslis

Tev nebūs nokaut.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savam tuvākajam nekādu miesas kaiti, nedz vainu nedarām, bet tam palīdzam un kalpojam visās miesas bēdās.

 

70. Kam ir tiesības noteikt cilvēka mūža ilgumu?

Tā kā laicīgā dzīvība ir Radītāja dāvana, tad vienīgi Dievam ir tiesības noteikt tās garumu.

Īj. 14,5: Ja jau viņa mūža laiks ir sīki ar ziņu noteikts, ja viņa mēnešu skaits ir pie Tevis nolikts un Tu viņam esi licis robežu, ko viņam nepārsniegt.. .

 

71. Kādu grēku Dievs aizliedz ar piekto bausli?

Ar piekto bausli Dievs aizliedz patvaļīgu, ļaunu izturēšanos pret cilvēka dzīvību, tās iznīcināšanu.

 

72. Kad sākas cilvēka dzīvība?

Cilvēka dzīvība sākas no ieņemšanas, un ar piekto bausli Dievs sargā arī ieņemtā dzīvību.

Ps. 139,13.16: Jo Tu radīji manas īkstis. Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās. [..] Tavas acis mani redzēja kā vēl bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas.

Ps. 51,7: Redzi, vainas apziņā es esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ir ieņēmusi.

Jer. 1,4-5: Pār mani nāca tā Kunga vārds, kas man sacīja: "Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu, un, pirms tu piedzimi no mātes miesām, Es tevi svētīju un tevi izredzēju par pravieti tautām."

Kad Bībele lieto par ieņemto personas vietniekvārdus — es un tu, tas norāda, ka mēs esam cilvēki un Radītāja personīgi radīti jau mātes miesās, tātad pirms mūsu piedzimšanas.

 

Uzdevums: Pārdomāt, kā no kristīgā viedokļa būtu jāvērtē aborts. Un ja auglis ir slims? Lasi Ām. 1,13 un Lk. 1,41-44. Pārdomā, kas šīm Bībeles vietām ir sakāms aborta jautājumā.

 

73. Kad notiek grēks pret piekto bausli?

Piektais bauslis tiek pārkāpts vairākos gadījumos.

 

1. Cilvēks atņem sava tuvākā vai pats savu dzīvību ar savu roku vai citu cilvēku palīdzību. Dievs aizliedz slepkavību, nokaušanu, pašnāvību un piedalīšanos slepkavībā.

3. Moz. 19,16: Nestaigā apkārt ar nolūku celt ļaunu slavu savā tautā un netīko pēc sava tuvāka dzīvības; — Es esmu tas Kungs!

Ap.d. 16,28: Bet Pāvils skaļā balsī sauca, sacīdams: "Nedari sev nekā ļauna."

 

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 4,3-12: Kains nokāva savu brāli; 2. Sam. 11: Dāvids lika nokaut Ūriju; 5. Moz. 22,8: nāves gadījums aiz nepiesardzības; Mt. 27,5 un Jņ. 17,12: Jūdas pašnāvība un iešana pazušanā; Ām. 1,13: amoniešu grēks un 2. Sam. 1,16: amalekiešu piedalīšanās Saula pašnāvībā.

 

2. Mēs darām un runājam kaut ko tādu, caur ko mūsu tuvākā dzīve saīsinās vai kļūst smaga. Mēs nedrīkstam samaitāt arī savu dzīvi vai to saīsināt, dzīvojot netikumīgi jeb vieglprātīgi pakļaujot savu dzīvību briesmām.

Sal. pam. 12,18: Kas paradis neapdomīgi runāt un vienkārši muti palaist, nereti iedur kā ar zobenu, bet zinīga cilvēka valoda ir kā dziedinātājas zāles.

Rom. 3,13-17: Viņu rīkle ir atvērts kaps, ar savām mēlēm viņi kļuvuši viltnieki, čūsku inde ir aiz viņu lūpām. Viņu mute ir pilna lāstu un rūgtuma. Viņu kājas steidzas izliet asinis, posts un bēdas ir uz viņu ceļiem, un miera ceļa viņi nepazīst.

Ef. 4,22: Ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas, savu kārību pievilts, iet bojā.

Mt. 4,7: Tad Jēzus tam sacīja: "Atkal stāv rakstīts: Dievu savu Kungu tev nebūs kārdināt."

 

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 37,19.35: Jēkaba dēli pārdeva savu brāli par vergu un sarūgtināja savu tēvu; Jer. 18,18: Jeremija tika sarūgtināts ar ļauniem vārdiem un Lk. 10,30: ļaundari uz Jērikas ceļa. Pārdomā, kādos apstākļos mēs varam apdraudēt cita cilvēka dzīvību un veselību.

 

3. Mūsu sirds ir auksta pret tuvāko, ja pametam viņu bez palīdzības, apskaužam viņu, dusmojamies uz viņu vai turam ilgu naidu.

1. Jņ. 3,17: Bet kam ir laicīga manta un viņš redz savu brāli ciešam trūkumu un aizslēdz viņam savu sirdi, kā gan Dieva mīlestība paliktu viņā?

Mt. 15,19: Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.

Ef. 4,26: Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties.

1. Jņ. 3,15: Katrs, kas savu brāli ienīst, ir slepkava, un jūs zināt, ka neviens slepkava nepatur sevī mūžīgo dzīvību.

 

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 4,5: Kains apskauž Ābelu; Lk. 10,31-32: priesteris un Ievīts un Ap.d. 7,54: jūdi grieza zobus pret Stefanu.

Luters saka: "Ja tu atlaid kādu kailu, lai arī būtu varējis to apģērbt, tu liec tam nosalt no aukstuma; ja tu redzi kādu ciešam no trūkuma un nepaēdini to, tu ļauj tam nomirt badā."

 

74. Kam Dievs ir devis tiesības sodīt ļaunumu?

Dievs ir devis vecākiem tiesības un pienākumu samērīgi sodīt savu bērnu nepaklausību. Tāpat arī valdībai ir tiesības un pienākums sodīt ļaundarus un sargāt tēvzemi, ja ir vajadzīgs arī ar ieročiem pret ienaidnieku.

Sal. pam. 13,24: Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet, kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca.

Ps. 103,13: Kā tēvs apžēlojas par bērniem, tā tas Kungs apžēlojas par tiem, kas Viņu bīstas.

1. Moz. 9,6: Kas izlej cilvēka asinis, tā asinis caur cilvēkiem tiks izlietas, jo pēc Dieva tēla Viņš cilvēku ir radījis.

Rom. 13,4: Jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu.

 

75. Vai kristietis pats var atriebt netaisnīgi ciestu pārestību?

Kristietim nav atļauts atriebt pašam uz savu roku, bet viņš tomēr var meklēt sev taisnību likumīgā ceļā. Tādā veidā Dievs var sodīt ļaundarus, izmantojot pastāvošo varu.

Rom. 12,19: Neatriebieties paši, mīļie, bet atstājiet vietu Dieva dusmībai, jo ir rakstīts: "Man pieder atriebšana, es atmaksāšu," saka tas Kungs.

Rom. 13,4: Jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu.

 

Uzdevums: Lasi Ap.d. 25,9-12: Pāvils atsaucas uz ķeizaru.

 

76. Vai pašaizsardzība ir atļauta?

Pašaizsardzība ir atļauta. Aizsargājoties pret iespējamu uzbrukumu, katrs pats var pārstāvēt varu, kad tās likumīgie pārstāvji nevar palīdzēt. Arī valsts likums atļauj to darīt. Pašaizsardzību nedrīkst pārspīlēt.

 

77. Kad mums ir tiesības un pienākums ziedot savu dzīvību?

Mums ir tiesības un pat pienākums ziedot savu dzīvību un veselību

tad, ja Dieva uzliktie pienākumi to prasa, kā, piemēram, laicīga pienākuma pildīšana, tēvzemes aizsardzība vai tuvākā glābšana no briesmām.

1. Jņ. 3,16: No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka viņš savu dzīvību par mums ir atdevis; tad arī mums pienākas atdot savas dzīvības par brāļiem.

Nech. 4,14: Kādas apskates laikā es uzstājos ar runu un sacīju dižciltīgajiem un priekšniekiem un pārējai tautai: "Nebīstieties no viņiem! Atcerieties to Kungu, kas ir liels un bijājams, un cīnieties par saviem brāļiem, saviem dēliem, savām meitām, savām sievām un savām mājām!"

 

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 14,14-16: Ābrams, ticības tēvs, gāja karā, lai glābtu Latu.

 

78. Ko Dievs pieprasa no mums ar piekto bausli?

Ar piekto bausli Dievs pieprasa, lai mēs rūpējamies par to, ka mūsu tuvākā dzīvība tiktu pasargāta un nāktu viņam par labu kā laicīgajā dzīvē, tā mūžībā. Dzīvības vērtības nozīmi paaugstina tas, ka Dievs ir piešķīris to cilvēkam par žēlastības laiku, lai mēs tiktu glābti.

1. Jņ. 3,18: Bērniņi, nemīlēsim vārdiem, nedz ar mēli, bet ar darbiem un ar patiesību!

1. Tes. 5,14-15: Mēs jums liekam pie sirds, brāļi, pamāciet nekārtīgos, iedrošiniet bailīgos, palīdziet vājajiem, esiet pacietīgi pret visiem! Pielūkojiet, lai neviens nevienam neatmaksā ļaunu ar ļaunu, bet aizvien dzenieties pēc tā, kas labs, gan paši savā starpā, gan pret citiem.

 

79. Kā mēs palīdzam savam tuvākajam?

Mēs palīdzam savam tuvākajam, ja steidzamies viņam sniegt palīdzību tad, kad viņam tā vajadzīga.

Jes 58,6-7: Vai drīzāk tā nav gavēšana, kāda Man patīk, proti - kad atraisa kalpības jūga važas, kad tos, kam pāri nodarīts, atlaiž svabadībā un noņem no viņu pleciem ikkatru jūgu? Vai ne tā? Kad tu savu maizi lauz izsalkušam un nabagus, kas bez pajumtes, uzņem savā namā; kad tu redzi kailus un tos apģērb un neatraujies no sava tuvāka.

Rom. 12, 20-21: Bet, ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, paēdini viņu; ja tas cieš slapēs, dodi viņam dzert. Tā darīdams, tu uz viņa galvas sakrāsi kvēlojošas ogles. Ļaunums lai tevi neuzvar, bet pats uzvari ļaunu ar labu.

 

Uzdevums: Lasi 1. Sam. 26,7-12 un 21-24: Dāvids izglāba sava vajātāja, ķēniņa Saula, dzīvību un Lk. 10, 33-35: žēlsirdīgais samarietis.

 

80. Kā mēs rūpējamies par savu tuvāko?

Mēs rūpējamies par savu tuvāko tad, ja turam viņu labā apgādībā, kamēr viņš pats nespēj par sevi rūpēties.

Lk. 10,35: Bet otrā dienā, izņēmis divus denārijus, iedeva tos saimniekam, sacīdams: Kopi viņu, un, ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams, es tev to atdošu.

 

81. Kādam prātam mums ir jābūt pret savu tuvāko?

Mums pret savu tuvāko vienmēr jābūt pacietīgiem, žēlsirdīgiem un piedodošiem.

Lk. 6,27-28: Bet jums, saviem klausītājiem, es saku: Mīliet savus ienaidniekus, darait labu tiem, kas jūs ienīst, svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs kaitina.

Lk. 6,36: Tāpēc esiet žēlīgi, kā jūsu Tēvs ir žēlīgs.

Mt. 5,25: Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka pretinieks tevi nenodod soģim un soģis tevi nenodod sulainim un tevi neiemet cietumā.

 

Uzdevums: Lasi Lk. 23,34: Jēzus aizlūdz par saviem krustā sitējiem.

 

82. Kā mēs varam iegūt žēlīgu sirdi?

Mūsu sirds top žēlīga pret mūsu tuvāko, ja savā sirdī izsūdzam savus grēkus Dievam un ticam, ka Viņš ir salīdzinājis tos visus tāpat kā mūsu tuvākā grēkus. Tad atceramies, ka Dievs ir radījis arī mūsu tuvāko par savu attēlu un ir atpircis arī viņu. Atceramies, ka arī viņa vienīgais apmierinājums grēka briesmās ir Dieva žēlastība Kristū.

Jēk. 3,9-10: Ar viņu mēs slavējam to Kungu un Tēvu, ar viņu mēs lādam cilvēkus, pēc Dieva līdzības radītus. No tās pašas mutes iziet svētība un lāsts. Tam, mani brāļi, nebūs tā notikt!

Ef. 4,32: Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi, piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.

Rom. 14,15: Bet, ja tavs brālis ēdiena dēļ ir noskumis, tad tu vairs nestaigā mīlestībā. Neved ar savu ēdienu postā to, par ko Kristus ir miris.

 

Uzdevums: Lasi Mt. 25,35-36: Jēzus vārdi ticīgajiem tiesas dienā.

 

 

Sestais bauslis

Tev nebūs laulību pārkāpt.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka šķīsti un tikli dzīvojam vārdos un darbos un ikviens savu laulāto draugu mīlam un cienām.

 

83. Ko Dievs vēlas sargāt ar sesto bausli?

Dievs ar sesto bausli vēlas sargāt katra cilvēka tikumību, kā arī Dieva ieceltās laulības svētumu, jo Viņš uzliek mums par pienākumu būt tikumīgiem un par svētu turēt laulības godu.

Sal. pam. 4,23: Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!

 

84. Kas ir laulības pārkāpšana?

Laulības pārkāpšana ir:

 

1. No sirds izrietoša ļauna seksuāla iekāre.

Mt. 15,19: Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.

Kol. 3,5-6: Tāpēc nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību; tā ir elku kalpība. Viņu dēļ nāk Dieva dusmība pār nepaklausības dēliem.

 

2. Kaislīgi jeb pavedinoši skati un žesti.

Mt. 5,27-28: Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: Tev nebūs laulību pārkāpt. Bet es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.

2. Pēt. 2,14: Viņu acis ir vērstas tikai uz laulības pārkāpēju un alkst grēka; tie vilina nestipras dvēseles, tiem sirds ir ievingrinājusies mantkārībā; tie lāstam pakļauti.

 

3. Bezkaunīgas un divdomīgas runas.

Ef. 5,3-4: Bet netiklība, visāda veida netīra dzīve vai mantkārība lai pat vārda pēc jums ir sveša, kā tas svētiem piederas; tāpat bezkaunība, muļķīgas runas, jo tādas lietas neklājas, bet gan jo vairāk pateicība.

 

4. Visāda cita veida netiklība, kā nelikumīga laulība, laulības pārkāpšana, grupveida dzimumsakari, asinsgrēks, izvarošana, pavedināšana, homoseksuālisms, dzimuma sakari ar lopiem u. tml.

Ebr. 13,4: Laulība lai ir visiem godā un laulības gulta neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs.

 

Piezīme: Vārds 'laulība' oriģinālvalodā nozīmē kāzas (gamos). Tātad Dievs vēlas, lai kristietis tur godā arī laulības svētumu.

1. Kor. 5,1: Stāsta par netiklību jūsu starpā un vēl par tādu, kāda nav sastopama pat pagānu starpā. Tur kāds dzīvo ar sava tēva sievu.

Rom. 1,26-27: Tad nu Dievs viņus nodevis kauna pilnās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, saņemdami pelnīto sodu par savu nomaldīšanos paši pie sevis.

3. Moz 18,23: Un nekādi dzimuma sakari tev nav atļauti ar lopiem.

 

85. Kā pienākas jauniešiem un arī tiem, kuri nesastāv laulībā, pildīt sesto bausli?

Ja tev ir draugs (draudzene). Dieva vaiga priekšā lūdz Viņa spēku savu un iecerētā (iecerētās) draudzību saglabāt tīru un svētu.

Ja tu meklē sev nākamo dzīves draugu, dari to, lūdzot Dieva vadību. Lūdz no Dieva ticīgu dzīves draugu un paļaujies, ka Dievs savā laikā dzirdēs tavas lūgšanas.

Tev ir atļauts par dzīves draugu meklēt tikai tādu, kas ir brīvs. Tas nozīmē tādu, kas nesastāv laulībā vai nav jau apsolījies otram. Lasi arī 93. jautājumu.

1. Tes. 4,3-5: Jo tāda ir Dieva griba — lai jūsu dzīve būtu svēta. Atturieties no netiklības! Ziniet, ka ikvienam jāglabā sava miesa svētumā un godā, bet ne kaislē un kārībā, kā to dara pagāni, kas nepazīst Dievu.

Sal. pam. 18,22: Kas atrod sev laulātu draudzeni, tas atrod sev tiešām ko labu un var līksmoties, ka žēlastības dāvanu dabūjis no tā Kunga.

Ps. 6,10: Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu saukšanu Viņš ir dzirdējis.

 

Uzdevums: Pārdomā, kāpēc ir svarīgi, lai dzīves draugam ir tāda pati ticība kā tev. Lasi 1. Moz. 6,1-8, kur 'Dieva dēli' nozīmē ticīgus vīrus un 'cilvēku meitas' — neticīgas sievietes.

 

86. Kas ir saderināšanās?

Kad vīrietis un sieviete norunā, ka precēsies, tad viņi ir saderinājušies. Saderināšanās ir laulības apsolījums — dzīvot kopā līdz brīdim, kamēr nāve šķirs.

Saderinājušies ir viens otram apsolījušies, bet nav vēl viens otram doti.

Saderināšanās nozīme ir darīt atklātībai zināmu laulības nodomu.

 

Uzdevums: Pārdomā, kāda nozīme ir saderināšanās atklātībai.

 

87. Kādi ir priekšnosacījumi, lai saderināšanās būtu spēkā?

Saderināšanās ir spēkā pie šādiem priekšnosacījumiem:

 

1. Abi saderinājušies ir tiesīgi noslēgt laulību un tai derīgi.

2. Viņiem ir vecāku vai laicīgā likuma dota piekrišana.

3. Apsolījumu doties laulībā viņi dod pēc savas brīvas izvēles un gribas, nevienam to neuzspiežot, kā arī nekā neslēpjot viens no otra.

 

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 24,48-58: Rebekas saderināšanās. Pārdomā, kādas lietas nedrīkst apslēpt saderinoties.

 

88. Vai saderināšanās uzliek pienākumu?

Bībele sauc saderinātos par vīru un sievu. Tas rāda, ka laulība tiek noslēgta apsolījuma veidā jau tad, kad tiek dots saderināšanās solījums. Tā kā saderināšanās ir patiesa, tā ir arī sirdsapziņas lieta. Tāpēc kristiešiem pirms saderināšanās nākas pārdomāt lietu ar pietiekamu nopietnību, jo tas ir visas priekšā stāvošās dzīves jautājums.

 

Uzdevums: Lasi Mt. 1,20-24: eņģelis sauc Mariju par Jāzepa sievu, lai gan viņi bija tikai saderinājušies un dzīvoja šķirti.

 

89. Ka saderinātajiem jāizturas?

Viņiem nav atļauts pirms salaulāšanās dzīvot laulāta pāra kopdzīvi, jo Dievs vēl nav atdevis tos vienu otram. Viņiem nepienākas sākt dzīvot kopā pirms salaulāšanās, bet uzticībā otram jāsāk gatavoties uz nākošo kopīgo mājas dzīvi.

 

90. Kas ir laulība?

Laulība ir Dieva iecelta vīrieša un sievietes savstarpējā kopdzīve.

Tā tiek saistīta ar solījumu otram jau saderinoties, bet tikai salaulājoties Dievs tos atdod vienu otram.

Kristieši vēlas iesvētīt savu kopdzīvi, salaulājoties ar dievvārdu un lūgšanu, tā gūstot Dieva svētību.

Laulība ir spēkā tik ilgi, līdz nāve šķir vīru un sievu.

1. Moz. 5,2: Viņš tos radīja vīrieti un sievieti, un Viņš tos svētīja un deva tiem vārdu "cilvēks" tanī dienā, kad Viņš tos radīja.

Mt. 19,5-6: Un sacīja: Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa. Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.

 

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 2,18-24: laulības iestādījuma došana.

 

91. Kādu kārtību Dievs ir iecēlis laulībā?

Dievs, kurš ir kārtības Dievs, savā mīlestībā ir iecēlis zināmu kārtību arī laulībā. Vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva. Dievs vēlas, lai šī kārtība pastāvētu abpusējā uzupurējošā mīlestībā un lai laulība šādā kārtā būtu laimīga.

1. Moz. 2,18: Un Dievs tas Kungs sacīja: "Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas būs ap viņu."

1. Kor. 14,33: Jo Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs.

Ef. 5,22-25.33: Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā tam Kungam. Jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva, būdams savas miesas Pestītājs. Bet kā draudze ir pa­klausīga Kristum, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās. Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis savu draudzi, pats nododamies viņas labā. [..] Bet arī katram no jums būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu, bet sieva lai jūt bijību pret savu vīru.

 

92. Kāds ir laulības nolūks?

Laulības galvenais nolūks ir laulātā pāra kopīga, tuva dzīve uzticībā tā, ka dzīves prieki un bēdas, darbdienas un svētki tiek kopīgi dalīti un pārdzīvoti. Caur šādu savienību Dievs vēlas dot laulātajiem bagātu svētību.

Laulība ir arī kārtīgas sabiedrības pamats.

Sevišķa svētība ir tā, ka Dievs laulātajam pārim ļauj kļūt par tēvu un māti un radīt bērnus, lai bērni varētu uzaugt kopīgā mājā.

Dievbijīga, kristīga ģimene ir skaista Dieva dāvana, kas ir bagāta svētība katram tās loceklim. Tā ir labs, svētību nesošs paraugs arī citiem.

1. Moz. 2,24: Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu.

1. Moz. 1,28: Un Dievs tos svētīja un sacīja viņiem: "Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi."

Ps. 127,3: Lūk, bērni ir tā Kunga dāvana, un bērnu svētība mums ir Viņa atlīdzība.

 

93. Kad laulības šķiršana ir atļauta?

Ir jāatceras, ka laulības un ģimenes iziršana nekad nenotiek kā Dieva gribēta, jo Dievs vēlas, lai ikviena laulība un ģimene tiktu saglabāta vesela. Bet, ja laulība patiesībā ir jau iziruši vīra vai sievas neuzticības dēļ, tad Dieva Vārds dod uzticīgajam dzīvesbiedram

atļauju oficiālai laulības šķiršanai un jaunai laulībai. Tomēr pēc iespējas ir jācenšas esošo laulību saglabāt. Dieva Vārds atļauj par jaunu salaulāties arī tad, kad neticīgais atstāj ticīgo dzīves biedru dēļ viņa ticības. Ticīgajam dzīves biedram tad ir tiesības saistīties jaunā laulībā. (Citus gadījumus sk. Mt. 19,10-12.)

Mt. 19,9: Bet es jums saku: kas no savas sievas šķiras, ja ne nešķīstības dēļ, un precē citu, tas pārkāpj laulību; un, kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.

1. Kor. 7,15: Ja neticīgais šķiras, lai tas šķiras; tādā gadījumā brālis vai māsa nav saistīti; jo uz mieru Dievs mūs ir aicinājis.

No Luteriskās ticības apliecības grāmatas: "Netaisns ir arī tas noteikums, kas pēc laulības šķiršanas aizkavē nevainīgo dzīves biedru doties jaunā laulībā." (Pāvesta vara un virskundzība, 78.)

Piezīme: Sabiedrība uzskata par pieļaujamu laulības šķiršanu uz brīvāka pamata, jo tajā bez kristiešiem ietilpst arī neticīgie.

 

94. Kāds sods skar sestā baušļa pārkāpējus?

Kad cilvēks pārkāpj sesto bausli, jau viņa laicīgajā dzīvē var rasties daudz bēdu un nelaimju. Bet tas, kurš paliek ar nocietinātu sirdi un nemeklē Dieva žēlastību, iet mūžīgā pazušanā.

Ebr. 13,4: Laulība lai ir visiem godā un laulības gulta neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs.

Ef. 5,5: Jo to iegaumējiet: nevienam netiklim, netīram vai mant­rausim, tas ir, elku kalpam, nav vietas Kristus un Dieva valstībā!

 

95. Vai var gūt piedošanu par sestā baušļa pārkāpšanu?

Dievs labprāt piedod grēkus par sestā, kā arī visu citu baušļu pārkāpšanu Kristus dēļ, jo Viņš ir atpircis mūs no visiem grēkiem. Mēs varam nožēlot un izsūdzēt Dievam savus grēkus, paļaujoties uz Viņa žēlastību, un sākt savu dzīvi it kā pilnīgi no jauna.

Rom. 5,20: Bet bauslība ienākusi starpā, lai pārkāpums vairotos; bet, kur vairojies grēks, tur pārpārim vairojusies žēlastība.

 

 

PAR DAŽIEM UZMANĪBAS VĒRTIEM ASPEKTIEM KRISTIEŠA TICĪBAS CĪŅĀ

 

96. No kādām lietām ticīgajiem ir jāizvairās, lai stāvētu uz pareiza ceļa?

Ticīgajam ir jāizvairās no tādām lietām, kas viņu kārdina un, iespējams, pat novirza no ticības. Tās, starp citu, ir:

 

1. Ļauna sabiedrība, kurā tiek dzīvots dīkā, runātas nepieklājības, zaimots Dievs vai aprunāti cilvēki. Tā uzvedina sevi pašus, kā arī mudina citus darīt pārkāpumus vai citus grēkus.

Ps. 1,1: Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā.

1. Kor. 15,33: Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.

1. Tim. 5,13: Turklāt viņas mācās vēl arī dīkā dzīvot, staigā­damas apkārt no mājas uz māju, taču ne tikai dīkā dzīvot, bet arī iznēsāt pļāpas un jaukties citu darīšanās, runājot to, kas neklājas.

Dīkdienība ir slikta lieta, tādēļ, ka cilvēks negūst nedz labus ierosinājumus, nedz domas, bet ir padots savai paša sirdij un no apkārtnes izrietošām sliktām domām un kārdināšanām.

 

2. Alkohola, narkotiku un citu apreibinošu vielu lietošana, kuras tiek lietotas kārībā vai arī lai to iespaida rezultātā aizmirstos. Saska­roties dzīvē ar grūtībām, nevajag bēgt kādā patvērumā, bet paļau­ties uz Dievu un lūgt palīdzību no Viņa, jo Viņš palīdz īstajā laikā un veidā pēc sava labā prāta.

Piezīme: Arī visniecīgākais mēģinājums lietot narkotikas var kļūt liktenīgs, jo tas var novest pie pastāvīgas atkarības no tām, kā rezultātā cilvēks var aiziet bojā.

Sal. pam. 23,31: Neuzlūko vīnu, ka tas ir tik sārts un kausā tik jauki zvīļo, ka tas tik vēlīgi un gludeni ierit cilvēkā!

Ef. 5,18: Un neapreibinieties ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet gara pilni.

1. Kor. 6,10: Ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva valstību.

 

3. Tāda dejošana, kas satur seksuāli uzbudinošas kustības, mūzika, nepieklājīgi vārdi, kā arī izvirtusi sabiedrība un izturēšanās.

Rom. 13,13-14: Dzīvosim cienīgi, kā diena to prasa, nevis dzīrēs un skurbumā, izvirtībā un izlaidībā, ķildās un naidā, bet lai jūsu bruņas ir Kungs Jēzus Kristus, un nelutiniet miesu, lai nekristu kārībās.

 

4. Nepareiza garīguma izpratne un cita veida dzīve miesas kārībās.

 

5. Vēl mums ir jāsargājas no tā, lai mūsu acis neskatās, ausis neklausās un iztēle neseko tādiem priekšnesumiem, filmām, programmām, dzīves norisēm un citām tāda veida lietām, kurās valda netaisnība, netiklība, neuzticība un grēcīga dzīve.

 

Uzdevums: Pārrunāt, kur mēs ar tādām lietām saskaramies un kā tādos gadījumos mums nākas izturēties. Lasi 1. Tim. 2,9.

Piezīme: Visam, ko Dievs radījis, ir arī pareizs pielietojums. Tas notiek saskaņā ar Dieva baušļiem.

 

97. Kas mums palīdz dzīvot šķīsti un arī citādi pareizi?

Dieva Vārda lietošana, lūgšanas, draudzes sanākšanas, ticīgi draugi, darbs, mācības un labas aizraušanās, intereses palīdz mums domāt, runāt un darīt to, kas ir pareizi.

Fil. 4,8: Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!

Mk. 14,38: Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.

 

98. Vai pastāv Jautājumi, kuru izlemšanā mums ir dota pilnīga brīvība, tā saucamās rīcības brīvības iespējas?

Tie ir tādi jautājumi, par kuriem Dievs nav devis nekādus norādījumus nedz baušļos, nedz arī tos noliedzis, bet atstājis mūsu pašu brīvai izlemšanai. Tomēr šo jautājumu izlemšanā savs noteicošais vārds pieder varai, vecākiem, darba devējiem, priekšniekiem, katram savā jomā, un ar to mēs būsim saistīti pēc savas sirdsapziņas un pēc ceturtā baušļa.

Turklāt mums jāpievērš sava uzmanība arī tam, lai neesam par piedauzību ticībā vēl vājiem kristiešiem, kuriem rīcības brīvība šķiet grēks, jo tie to nesaprot. Brālīga mīlestība šajos gadījumos kristietim pieprasa ierobežot savas brīvības lietošanu, lai neviens netiktu samulsināts un lai nebūtu jārīkojas pēc savas nomaldinātās sirdsapziņas. Šajos gadījumos bez kādas patmīlības jāizrāda liela sapratne, kā arī jāmāca vājajiem pareiza kristīga brīvība.

Uzdevums: Lasi 1. Kor. 8 un Rom. 14,13-23. Pārrunājiet, kādi ar mūsu dzīvi saistīti jautājumi pieder pie kristīgās brīvības.

Ja savukārt likumību uzsverošas sektas vai atsevišķas personas pieprasa mūs turēt par grēku un sargāties no tā, kas pēc Dieva Vārda ir brīvs, mums nav jāpakļaujas, bet stingri jāturas pie savas brīvības, apliecinot ticību un aizstāvot evaņģēlija patiesību.

 

Uzdevums: Lasi Gal. 2,4-5; 3,1-3 un 5,1, kā arī Kol. 2,16.

Ja neesam droši par to, vai kāda lieta ir vai nav grēks, tad mums vispirms šī lieta ir jānoskaidro un tikai pēc tam jārīkojas, jo "viss, kas nenāk no ticības, ir grēks". (Rom. 14,23)

 

 

Septītais bauslis

Tev nebūs zagt.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka sava tuvāka naudu vai mantu neņemam, nedz ar viltotu preci vai netaisnu rīcību iegūstam, bet viņa mantu un maizi viņam palīdzam vairot un sargāt.

 

99. Ko Dievs sarga ar septīto bausli?

Ar septīto bausli Dievs sargā mūsu tuvākā laicīgo mantu.

 

100. Kas dod laicīgo mantu un kam uz šo mantu ir tiesības?

Arī laicīgais īpašums ir no Dieva, jo Viņš ir visa Radītājs un Viņam pieder viss. Dievs svētī cilvēka dzīvi, dodot mums iztikšanas līdzekļus, algu un citus ienākumus, turību un īpašumu.

Ps. 24,1: Tam Kungam pieder zeme un viss, kas to piepilda, zemes virsus un viss, kas uz tā dzīvo.

Mt. 6,26: Skatieties uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?

 

Uzdevums: Lasi Īj. 42,12-13: Ījaba iegūtā svētība.

 

101. Kādas lietas pieder pie cilvēka dzīves kārtības, kad runājam par mantu?

Pie Dieva noliktās cilvēka dzīves kārtības pieder darbs un alga, nauda un manta, kā arī tiesības to pirkt un pārdot, iemantot, dibināt uzņēmumus un nodarboties ar tirdzniecību. Cilvēkam ir atļauts iegūt laicīgo mantu godīgā veidā, un viņam ir uz to īpašuma tiesības.

2. Tes. 3,10: Jo, kad bijām pie jums, mēs noteicām jums: ja kas negrib strādāt, tam arī nebūs ēst.

Lk. 10,7: Strādnieks ir savas algas cienīgs.

 

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 23,3-18: Ābrahāms pērk īpašumu un Mk. 1,19-20: Cebedeja zvejniecības uzņēmums un darbinieki. Pārdomā, kas ir sakāms par bezdarbību, un lasi Mt. 20,1-12.

 

102. Ko Dievs aizliedz ar septīto bausli?

Ar septīto bausli Dievs aizliedz visāda veida zagšanu, tas ir, otra cilvēka mantas ņemšanu bez atļaujas, ko darot mēs kaitējam savam tuvākajam. Tādi grēki ir sekojoši:

 

1. Laupīšana.

Uzdevums: Lasi Lk. 10,30: laupītāji.

 

2. Zagšana.

 

Uzdevums: Lasi Joz. 7,20-26: Achans, 2. Ķēn. 5,19-27: Gehazis un Jņ. 12,6: Jūda Iskariots.

 

3. Pieskaršanās zagtai mantai.

Sal. pam. 29,24: Kas turas kopā ar zagļiem, kas dzird, kā zagļus lād, un tomēr par viņam zināmiem zagļiem neko nesaka, tas ienīst savu dzīvību.

 

4. Tirdzniecisks darījums, kas iegūts ar viltu, tādējādi kaitējot savam tuvākajam.

Jer. 22,13: Bēdas tam, kas ceļ savu namu ar netaisnību un savu dzīvokli ar nepatiesību! Tāpat arī tam, kas savam tuvākam liek strādāt bez atlīdzības un tam atrauj viņa algu.

 

5. Augļošana. Tā ir nelikumīga, pārāk augstu procentu izspiešana, izmantojot sava tuvākā bēdīgo stāvokli.

2. Moz. 22,25: Ja tu ņem ķīlu un paturi sava kaimiņa mēteli, tad, pirms saule norietējusi, dodi to tam atpakaļ.

 

Uzdevums: Pārdomā, vai augļošana vienmēr ir grēks. Lasi Mt. 25,27 un Lk. 19,23.

 

6. Parāda vieglprātīga ņemšana un neatdošana.

Ps. 37,21: Bezdievīgais ņem uz parāda un to neatdod, bet taisnais ir žēlsirdīgs un devīgs.

 

7. Slinkošana.

 

Uzdevums: Lasi Sal. pam. 6,5 un 2. Tes. 3,10. Pārdomā, uz kāda pamata kristietis var ar labu sirdsapziņu baudīt pensiju vai sociālu pabalstu.

 

8. Kāre pēc otra cilvēka mantas, skaudība, patmīlība, mantkārība.

Mt. 15,19: Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.

1. Tim. 6,10: Jo visu ļaunumu sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.

9. Kopīgas mantas lietošana savām personīgajām vajadzībām, tās izšķērdēšana un nesaudzēšana. Nodokļu mahinācijas un cita veida sabiedrības vai kolektīva mantas zagšana.

 

103. Kas redz katru zagšanu un par to soda?

Dievs redz katru zagšanu un soda mūžīgi katru, kas paliek, to nenožēlojis. Tādēļ mums ir jāsargājas no šī grēka. Ja mūsu rokās nelikumīgi ir nākusi tuvākā manta, mums ir jāizsūdz mūsu grēks un pēc iespējas jāatmaksā zaudējumi.

1. Tes. 4,3.6: Jo tāda ir Dieva griba — lai jūsu dzīve būtu svēta. Atturieties no netiklības! [..] Nevienam nebūs savam brālim pāri darīt vai to izmantot kādā lietā, jo tas Kungs ir atriebējs visās šinīs lietās, kā mēs jums to jau agrāk esam teikuši un apliecinājuši.

Ef. 4,28: Kas zadzis, lai vairs nezog, bet lai labāk cenšas sev sagādāt godīgu iztiku ar savu roku darbu, lai būtu ko dot tam, kas ir trūkumā.

 

Uzdevums: Lasi Lk. 19,8: Caķejs solījās atlīdzināt, ja viņš bija kādam ar negodīgiem līdzekļiem ko atņēmis.

 

104. Ko Dievs pavēl septītajā bauslī?

Septītajā bauslī Dievs mums pavēl rīkoties tā, lai mūsu tuvākā labklājība saglabātos, lai viņa manta netiktu ņemta, bet gan lai tā vairotos.

Tas notiks tad, ja:

 

1. Mēs atbalstīsim mūsu tuvākā labklājību ar labiem padomiem un darbiem.

Ebr. 13,16: Neaizmirstiet labu darīt un dāvanas dot, jo tādi upuri Dievam labi patīk.

Uzdevums: 1. Moz. 46,33-34: Jāzeps dod padomu saviem brāļiem un 2. Moz. 23,4: rūpēšanās par ienaidnieku.

 

2. Godīgi rūpēsimies par mums uzticēto privāto vai sabiedrības īpašumu.

1. Kor. 10,24: Neviens lai nemeklē savu paša, bet citu labumu!

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 39,4-6: Jāzeps godīgi apsaimniekoja sava kunga īpašumus; 1. Moz. 41,46-57: Ēģiptes saimniecības vadīšana.

 

3. Esam gatavi ar savu mantu kalpot mūsu tuvākajam, ticot, ka Dievs savā žēlastībā rūpēsies arī par mums.

Sal. pam. 19,17: Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu tam Kungam, un Tas viņam atmaksās par viņa labo darbu.

 

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 13,4-12: Ābrams atļāva Latam izvēlēties labāko vietu.

 

105. Kas mums ir īpaši jāpatur prātā?

It īpaši mums ir jāpatur prātā, ka mantas krāšana nav nedz kristieša dzīves saturs, nedz mērķis. Kristieša galvenais mērķis ir debesu svētlaime. Mēs lietojam savu mantu pareizi, ja ar to kalpojam saviem ģimenes locekļiem un citiem tuvākajiem, it īpaši trūcīgākajiem, kā arī atbalstām Dieva valstības darbus.

Lk. 12,15: Un viņš tiem sacīja: "Uzmaniet un sargieties no mantkārības, jo neviens nedzīvo no tā, ka viņam ir daudz mantas."

1. Tim. 6,17: Tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā, piekodini, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt.

Gal. 2,10: Tikai lai mēs pieminētu nabagus, to es arī esmu centies darīt.

2. Kor. 9,7: Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl.

 

 

Astotais bauslis

Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savu tuvāku nepatiesi neapmelojam, nenododam, neaprunājam, nedz tam ļaunu slavu ceļam, bet mums būs to aizbildināt, visu labu par to runāt un visas lietas par labu griezt.

 

106. Ko Dievs sarga ar astoto bausli?

Ar astoto bausli Dievs sargā mūsu tuvākā godu un slavu.

 

107. Ko Dievs aizliedz astotajā bauslī?

Dievs mums aizliedz teikt ko ļaunu par mūsu tuvāko, ja tas nenotiek pēc Dieva pavēles un pienākuma.

 

108. Kas ir nepatiesa liecība?

Nepatiesa liecība ir visas mūsu ļaunās sirds domas un runas par mūsu tuvāko, kas varētu kaitēt viņa godam un slavai. Pie tādiem grēkiem pieder:

 

1. Tiesai vai ierēdņiem nodoti melīgi apvainojumi, iesniegumi, liecības un aizstāvēšana, kā arī netaisns spriedums.

Nepatiesi liecinieki: Sal. pam. 19,5: Nepatiess liecinieks nepaliks nesodīts, un, kas nekautrīgi stāsta saltus melus, neizbēgs sodam.

Uzdevums: Lasi Ap.d. 6,11: viltīgi liecinieki uzstājas pret Stefanu. Netaisns apsūdzētājs: Lasi Mt. 27,12 un Jņ. 18,29-30. Netaisna likumdošana un netaisnas lietas aizstāvēšana:

Jes. 10,1-2: Bēdas tiem, kas izdod netaisnus un viltīgus likumus, un rakstu pratējiem, kas liek izsludināt savos rakstītos lēmumos kaitīgus tiesiskus noteikumus, lai grozītu tiesu nabagiem un laupītu tiesības manas tautas cietējiem, izmantojot atraitnes un izvazājot bāreņu mantu!

Netaisni soģi:

Sal. pam. 17,15: Kas bezdievi attaisno un taisno nosoda, ir abi negantnieki tā Kunga acīs.

Lk. 23,24: Tad Pilāts nosprieda izpildīt viņu vēlēšanos.

 

2. Kad runājam par savu tuvāko viltu un meliem, izgaismojam lietu citādāk, nekā tā ir patiesībā, un noklusējam īstenību (tenkošana un apmelošana).

Ef. 4,25: Tāpēc atmetiet melus un runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko, jo mēs savā starpā esam locekļi.

Jņ. 8,44: Jūs esat no sava tēva — velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.

Uzdevums: Lasi 2. Ķēn. 5,19-27: Gehaza meli.

 

3. Kad izpaužam sava tuvākā noslēpumu.

Sal. pam. 11,13: Mēlnesis negribot pats atklāj, ko viņš slepeni zina; bet, kam uzticama sirds, tas to noslēpj.

 

4. Kad runājam par savu tuvāko ļaunu citiem cilvēkiem.

Jēk. 4,11: Neaprunājiet, brāļi, cits citu; kas savu brāli aprunā vai brāli tiesā, aprunā likumu un tiesā likumu; bet, ja tu likumu tiesā, tad tu neesi likuma darītājs, bet soģis.

Lk. 6,37: Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots.

 

5. Kad savā sirdī domājam ļaunu par savu tuvāko.

Cak. 8,17: "Un lai neviens nedomā savā sirdī neko ļaunu pret savu tuvāko, un nemīliet nepareizus zvērestus, jo visu to Es ienīstu!" — saka tas Kungs.

 

109. Kā astotais bauslis ir jāpielieto praktiski?

Astotais bauslis un tiesības ir jāpielieto tā, lai tie netiktu izmantoti pret nevainīgiem. Tātad patiesības slēpšana, piemēram, tēvijas ienaidnieku vai citu ļaundaru atvairīšanai, nav melošanas grēks, bet to mums pieprasa īsta tuvākā mīlestība. Tāpat arī mūsu pienākums

ir paziņot, ja mes esam uzzinājuši par kādu ļaunu nodomu. Varas iestādēm, vecākiem un citiem savu iespēju robežās ir tiesības un pienākums brīdināt, tiesāt un sodīt pārkāpējus.

 

Uzdevums: Lasi Jo. 2,4-5 un Ebr. 11,31: Rahaba neteica patiesību Israēla ienaidniekiem; 1. Sam. 20,12-13: Jonatāns apsolīja pastāstīt Dāvidam ļaunos nodomus; Ap.d. 23,12-16: Pāvila māsas dēls paziņoja Pāvilam par jūdu nodomāto slepkavību.

 

110. Kā mums pienākas runāt par savu tuvāko?

Dievs vēlas, lai mēs vienmēr runājam par savu tuvāko, neliekuļojot un domājot par viņa labumu.

Rom. 12,9: Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota. Nīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs.

Kol. 4,6: Jūsu runa lai aizvien ir tīkama, ar sāli sālīta, lai jūs zinātu, kā ikvienam atbildēt.

Tas notiek, ja mēs

 

1. Aizstāvam savu tuvāko pret meliem, tenkām, kā arī pret nepatiesiem vai pārspīlētiem apvainojumiem.

Sal. pam. 31,8-9: Atdari savu muti par labu tiem, kas paši ir it kā mēmi un savā labā runāt nespēj, un visu to lietas labā, kas ir atstāti! Atdari savu muti, spried taisnu tiesu un atrieb nelaimīgos un nabagus!

Luters: "Ja tu satiec pļāpu, kas tenko un nopaļā otru, tad saki viņam tieši pretī tā, ka viņš nosarkst. Tā daudzi mācās turēt mēli aiz zobiem, kas citādi varētu novest kādu nabaga cilvēku nelabā slavā, no kā viņam būs grūti atbrīvoties. Godu un labu slavu, lūk, ir viegli atņemt, bet ne tik viegli tos atgūt."

 

2. Stāstām un pateicamies ar neliekuļotu prātu par sava tuvākā patiesi labajām īpašībām un darbiem.

1. Sam. 19,4: Un Jonatāns runāja labu par Dāvidu, sarunādamies

ar savu tēvu Sauļu, un viņš tam sacīja: "Lai ķēniņš tik ļoti neapgrēkojas pret savu kalpu Dāvidu, viņš nav pret tevi grēkojis, bet viņa lielie veikumi ir ļoti lielā mērā nākuši tev par labu."

 

3. Ne mazākā mērā neticam ļaunām runām par savu tuvāko, bet cenšamies to saprast pēc iespējas labāk. Mēs piesedzam viņa vājības un kļūdas, aizlūdzam par to, ceram, ka viņš labosies, un paši vienmēr runājam patiesību.

Sal. pam. 14,30: Laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs un kaislīgs prāts ir kā puveši kaulos.

1. Pēt. 4,8: Tad nu topiet sapratīgi un skaidrā prātā, lai jūs varētu Dievu lūgt. Par visām lietām lai jums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu, jo mīlestība apklāj grēku daudzumu.

1. Kor. 13,7: Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.

Luters: "Sevišķi teicams un cēls ir tāds dabas dotums, ja kāds spēj visu, ko viņš dzird runājam par savu tuvāko — ja vien tas nav patiesi ļauns —, izskaidrot un griezt par labu vai vismaz atstāt netiesātu, tātad darīt pavisam pretēji tām ļaunajām mēlēm, kas visiem spēkiem cenšas atrast ko nosodāmu savā tuvākajā, lai celtu tam neslavu."

 

Uzdevums: Lasi Jēk. 3,5-8: mēs ar savu mēli varam izteikt lielu lāstu vai lielu svētību.

 

 

Devītais un desmitais bauslis

Devītais bauslis: Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka ar viltu pēc sava tuvāka mantas vai nama netvarstām, nedz ar taisnības iemesliem pēc tā tiecamies, bet tam labprāt palīdzam, ka viņš to var paturēt.

 

Desmitais bauslis: Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, kalpu, kalponi, lopu, nedz ko citu, kas tam pieder.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savam tuvākam ne sievu, ne saimi, ne lopus neatraujam, neatviļam, nedz novēršam, bet par to gādājam, lai tie paliek un dara, kas tiem pienākas.

 

111. Ko Dievs sarga ar devīto un desmito bausli?

Ar devīto un desmito bausli Dievs sargā to labklājību un dzīves apstākļus, kas pēc Dieva kārtības mūsu tuvākajam ir šajā dzīvē.

 

112. Ko Dievs aizliedz šajos baušļos?

Dievs aizliedz mums būt neapmierinātiem ar to, ko Viņš mums ir devis un kādus pienākumus uzlicis pildīt. Turklāt Viņš aizliedz mums iekārot to, kas pēc Viņa prāta mums nepienākas un ko, nepārkāpjot šos baušļus, mēs nevaram iegūt.

1. Tim. 6,7-9: Jo mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest; bet, kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim. Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā.

 

113. Kas ir iekāre?

Visas tās mūsu iegribas, vēlmes un cerības, ko Dievs mums savā Vārdā aizliedzis, ir iekāre. Tie jau savā būtībā ir grēki, kas mūs ved pazušanā, kaut arī mēs tos nemaz neīstenotu. Taču visam, ko Dievs nav aizliedzis, ir izvēles brīvība.

Gal. 5,17: Jo miesas tieksmes ir pret garu.

Rom. 7,7: Kas nu no tā izriet? Vai pati bauslība ir grēks? Nekādā ziņā ne! Bet to gan varu teikt: es nebūtu pazinis grēka, ja nebūtu bijis bauslības, jo es nebūtu zinājis, kas ir iekāre, ja bauslība nesacītu: tev nebūs iekārot!

Jēk. 1,14-15: Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi.

 

114. Kādu lietu iekārošanu Dievs šajos baušļos aizliedz?

Dievs mums aizliedz:

 

1. Iekārot sava tuvāka mantojumu vai citu kādu dzīves labumu, apkrāpjot to vai ar viltību.

 

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 31,7: Lābans pieviļ Jēkabu; 1. Ķēn. 21: Ahabs un Izebele atņēma it kā likumīgi Nabota vīna dārzu un Mt. 23,14: farizeji atņēma atraitņu mantu.

 

2. Pievilināt, sakūdīt vai piespiest tuvākā laulāto draugu vai darbinieku atstāt viņu un nākt pie mums vai arī pārņemt savā rīcībā kādu citu tuvākā labumu vai privilēģiju.

 

Uzdevums: Lasi 2. Sam. 11,1-4: Dāvids pavedināja Batsebu un 2. Sam. 15,1-6: Absaloms novērsa tautas sirdis no Dāvida.

 

3. Apskaust un iekārot tuvākā īpašumu.

Lk. 12,15: Un viņš tiem sacīja: "Uzmaniet un sargieties no mantkārības, jo neviens nedzīvo no tā, ka viņam ir daudz mantas."

Luters: "Tātad šis bauslis norāda īpaši uz skaudību un riebīgu mantkāri, lai Dievs izravētu tās pirmsakni, no kā izriet viss ļaunums, ar ko kaitējam savam tuvākajam."

 

Uzdevums: Apspriest, kāds otra labums un dzīves apstākļi tiek iekāroti šajā laikā.

 

115. Kādu prasību Dievs mums ir devis šajos baušļos?

Dievs mums licis apmierināties ar tiem dzīves apstākļiem, kādos Viņš ir licis mums dzīvot. Dievs vēlas, lai mēs uzticīgi palīdzam saviem tuvākajiem un lai mēs katram noteicam palikt tajā vietā un tajos apstākļos, kādos Dievs tos nolicis.

1. Tim. 6,6: Patiesi, lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību.

Lk. 16,10: Kas vismazākā lieta ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns.

Mt. 25,21: Un viņa kungs sacīja tam: Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā!

Fil. 2,4: Neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām.

 

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 39: Jāzeps pieprasa Potifara sievai būt uzticīgai savam vīram un Filemona vēstuli: Pāvils atdeva izbēgušo vergu viņa saimniekam.

Pārdomā, vai ir atļauts mainīt darbavietu un uzlabot sliktus dzīves apstākļus. Apspriediet, vai ir pareizi, ja darba devējs atlaiž savus bijušos uzticīgos strādniekus un pieņem citus viņu vietā.

 

116. Kādai sirdij mums ir jābūt, vadoties pēc Dieva Vārda?

Mums ir jābūt šķīstai sirdij — tā, lai mums būtu tikai tīra, svēta griba un vēlēšanās darīt visu to, ko Dievs no mums sagaida.

Mt. 5,8: Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.

3. Moz. 19,2: "Topiet svēti, tāpēc, ka Es, tas Kungs, jūsu Dievs, esmu svēts!"

1. Sam. 16,7: Cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet tas Kungs uzlūko sirdi.

 

 

Baušļu beiguvārdi

Ko Dievs saka ar visiem šiem baušļiem?

Viņš saka tā: Es, tavs Kungs un Dievs, esmu dedzīgs Dievs, kas pie tiem, kas mani ienīst, piemeklē bērnus par tēvu grēkiem līdz trešajam un ceturtajam augumam; bet pie tiem, kas mani mīl un manus baušļus tur, es daru labu līdz tūkstošajam augumam.

Kas tas ir?

Dievs biedina sodīt visus, kas šos baušļus pārkāpj; tāpēc mums visiem būs bīties no Viņa dusmības un nebūs grēkot pret šiem baušļiem. Turpretim Viņš apsola žēlastību un visu labu tiem, kas šos baušļus tur, tāpēc mums arī būs Viņu mīlēt, uz Viņu paļauties un labprāt darīt pēc Viņa baušļiem.

 

117. Ko Dievs vēlas mums teikt ar vārdiem: "Es, tavs Kungs un Dievs"?

Ar šiem vārdiem Dievs vēlas mums darīt zināmu, ka Viņam ir pilnīgas tiesības dot mums baušļus un pieprasīt no mums to ievērošanu jeb paklausību.

5. Moz. 5,32: Uzmanieties, lai jūs rīkotos tā, kā tas Kungs, jūsu Dievs, jums ir pavēlējis, un neatkāpieties nedz pa labi, nedz pa kreisi!

 

118. Ko Dievs piekodina mums ar vārdiem: "Es esmu taisnīgs Dievs "?

Ar šiem vārdiem Dievs piekodina mums katram, ka Viņš vērīgi seko baušļu turēšanai un neapšaubāmi soda to pārkāpējus, bet apbalvo to turētājus.

Jēk. 4,12: Viens ir likumdevējs un soģis, kas var glābt un pazudināt; bet kas tu tāds esi, ka tu tiesā savu tuvāku?

 

119. Kas draud katram, kurš ienīst Dievu un pārdroši pārkāpj Viņa baušļus?

Katram, kurš ienīst Dievu un nekaunīgi pārkāpj Dieva baušļus, draud Viņa neizbēgamais sods. Šis sods ir Dieva dusmība un neapžēlošana, laicīgā nāve un mūžīgā pazudināšana.

5. Moz. 27,26: "Nolādēts, kas netur šīs bauslības vārdus un kas tos neizpilda!" — Un visa tauta lai saka: "Āmen!"

Rom. 6,23: Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīve Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 6,7: ūdensplūdi, 1. Moz. 19,1-19: Sodomas un Gomora posts un Lk. 19,43-44: Jeruzalemes izpostīšana. Lasi, ko Bībele saka par mūžīgo pazudināšanu jeb elli: Mt. 8,12; 11, 16-24; 13,49-50; 25,41; Mk. 9, 43-44; Lk. 16,23-24; Rom. 2,9. Luters: "Tieši par tiem Dievs runā, kad Viņš saka: 'kuri mani ienīst', citiem vārdiem, kuri paliek savā lepnajā stūrgalvībā."

 

120. Pār kuriem nāks Dieva sods?

Dieva sods nāks pār katru neatgriezušos un neticīgo grēka darītāju, ikvienam par saviem paša grēkiem.

5. Moz. 24,16: Tēviem nav jātiek nonāvētiem dēlu dēļ, un dēliem nebūs tikt nokautiem tēvu dēļ, bet ikviens pats lai mirst par saviem grēkiem!

 

121. Kā Dieva sods skar arī pēcnācējus?

Dievs dara zināmu, ka Viņa taisnīgais sods par vecāku bezdievību turpinās vairākās paaudzēs, arī viņu bērniem, ja tie, līdzīgi saviem vecākiem, ienīst Dievu un dzīvo neticībā un bezdievībā.

3. Moz. 26,39: Un jūsu pārpalicēji savu grēku dēļ izplēnēs savu ienaidnieku zemēs, un arī savu tēvu grēku dēļ tiem kopīgi ir jāiznīkst.

 

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 9,25: Chams izteica lāstu savam bezdievīgajam dēlam Kānaānam un viņa pēctečiem un Mt. 27,25: jūdi izteica lāstu saviem neticīgajiem pēctečiem.

Arī dievbijīgie bērni tieši var ciest par savu bezdievīgo vecāku grēkiem. Tomēr tas nav viņiem par sodu, bet ir laba tēvišķa pārmācība, kas viņiem pašiem galu galā nāk par labu.

Rom. 8,28: Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.

 

Uzdevums: Lasi 1. Sam. 15,26-28; 16,1: Jonatāns (Saula dēls, 1. Sam. 19,4) zaudēja ķēniņa godu sava tēva Saula bezdievības dēļ, lai gan viņš pats dzīvoja Dieva žēlastībā.

 

122. Kāds ir Dieva bargā drauda mērķis?

Dieva bargā drauda mērķis ir, lai mēs katru reizi, grasīdamies izdarīt grēku, bīstamies Dieva taisnās dusmas un atturamies no grēka.

Mt. 7,19: Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.

 

123. Ko Dievs sola tiem, kas Viņu mīl un tur Viņa baušļus?

Dievs sola laicīgajā dzīvē un mūžībā bagātu svētību, apbalvojot visus, kas Viņu mīl un tur Viņa baušļus.

Lk. 10,28: Viņš (Jēzus) tam sacīja: "Tu pareizi esi atbildējis; dari to, un tu dzīvosi."

1. Tim. 4,8: Jo miesas vingrināšana maz ko der, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums.

 

124. Kā Dievs īsteno savu solījumu?

Dievs īsteno savu solījumu tiem, kas izsūdz savus grēkus un paļaujas uz Kristus žēlastību, kā arī vēlas pildīt Viņa baušļus kā

ticības mācībā, tā arī dzīvē. Mīlēt Dievu mēs varam tikai tad, ja ticam uz Jēzu. Tad Dievs dod savu svētību vienīgi no savas žēlastības, nevis ticīgo darbu dēļ, jo viņu paklausība Dievam arī nav absolūta, tā ir nepilnīga.

Ebr. 11,6: Bet bez ticības nevar (Dievam) patikt.

Ps. 103,17-18: Bet tā Kunga žēlastība paliek mūžīgi mūžam dzīva tajos, kas Viņu bīstas, un Viņa taisnība uz bērnu bērniem. Tajos, kas Viņa derību sargā, neaizmirst Viņa baušļus un cenšas tos pildīt.

 

125. Cik ilgstoša ir Dieva svētība?

Dievs svētī dievbijīgo vecāku ticīgos bērnus līdz tūkstošai paaudzei, tas ir, līdz bezgalībai.

Lk. 1,50: Un viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas viņu bīstas.

 

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 15,5-6: Dievs svētīja israēliešus Ābrama dēļ. Pārdomā, kādu svētību tu esi guvis, pateicoties saviem ticīgajiem vecākiem vai vecvecākiem.

 

126. Kāds ir Dieva žēlsirdīgā apsolījuma mērķis?

Dieva žēlsirdīgais apsolījums un neizsakāmā labsirdība pamudina mūs mīlēt Dievu, paļauties uz Viņu un labprāt turēt Viņa baušļus.

1. Jņ. 5,3: Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus, un viņa baušļi nav grūti.

 

127. Ar kuru bausli ir saistīti galavārdi?

Baušļu galavārdi ir saistīti ar pirmo bausli, kas savā būtībā satur arī visus citus baušļus. Galavārdi pauž, ka Dieva baušļus spēj pildīt tikai tāda sirds, kas pāri visam citam bīstas un mīl Dievu un paļaujas vienīgi uz Viņu.

 

 

Par Dieva baušļu nozīmi un lietošanu

 

128. Kādā veidā Dievs vēlas, lai mēs pildām Viņa baušļus?

Dievs pieprasa no mums Viņa baušļu pilnīgu izpildīšanu domās, vārdos un darbos.

Mt. 5,48: Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.

Jēk. 2,10: Jo, kas visu bauslību pildītu, bet grēkotu pret vienu bausli, tas ir noziedzies pret visiem.

 

129. Vai cilvēks spēj pildīt Dieva baušļus?

Pēc grēkā krišanas neviens cilvēks vairs nespēj pildīt Dieva baušļus tā, kā to vēlas Dievs. Neticīgs cilvēks tos nepilda it nemaz, un arī ticīga cilvēka paklausība Dievam ir ļoti nepilnīga. Kristus ir vienīgais, kurš ir izpildījis Dieva bauslību.

Rom. 3,23: Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.

Jes. 64,6: Tā mēs visi esam palikuši kā nešķīsti, un visa mūsu taisnība ir kā sārņains tērps. Mēs novīstām kā lapas, un mūsu grēki mūs aizrauj kā vējš.

Ps. 143,2: Un neej tiesā ar savu kalpu, jo Tavā priekšā nav neviena taisna dzīvo vidū.

 

130. Kāds nevar būt bauslības mērķis?

Dieva bauslības mērķis nav mūžīgās svētlaimes iemantošana cilvēkiem, kas to pilda.

Gal. 3,11: Bet ir skaidrs, ka ar bauslību neviens netop taisns Dieva priekšā, jo "ticībā taisnais dzīvos".

 

131. Kāds tad ir Dieva bauslības mērķis un uzdevums?

Dieva bauslības mērķi un uzdevumi ir trīs sekojošie:

1. No bauslības izrietošie brīdinājumi un sodi daļēji aizkavē smagu grēku ielaušanos cilvēka dzīvē. Tā bauslība uztur pasaulē ārēju disciplīnu, kārtību un morāli, kā arī sasaista ārējo ļaunumu. Bauslība ir važas. To saucam par bauslības pirmo pielietojumu.

1. Tim. 1,9: Atzīstot, ka bauslība nav dota taisnam, bet netaisniem un nepaklausīgiem, bezdievīgiem un grēciniekiem, negantiem un nesvētiem, tēva un mātes slepkavām, cilvēku kāvējiem.

2. Bauslība mūs māca apzināt un izprast savus grēkus Dieva priekšā. Bauslība ir spogulis. Tas ir bauslības galvenais uzdevums. To saucam par bauslības otro pielietojumu.

Rom. 3,20: Jo ar bauslības darbiem neviens cilvēks nevar kļūt taisns Viņa priekšā. Jo bauslība dod — grēka atziņu.

Rom. 7,7: Kas nu no tā izriet? Vai pati bauslība ir grēks? Nekādā ziņā ne! Bet to gan varu teikt: es nebūtu pazinis grēka, ja nebūtu bijis bauslības, jo es nebūtu zinājis, kas ir iekāre, ja bauslība nesacītu: tev nebūs iekārot!

Gal. 3,24: Tātad bauslība ir līdz Kristum bijusi mūsu audzinātāja, lai mēs ticībā kļūtu taisnoti.

3. Kristum ticošajiem bauslība norāda, kādi ir Dieva noteiktie cilvēka dzīves pienākumi, pēc kuriem vadoties mums ir jādzīvo. Bauslība ir noteikums. To saucam par bauslības trešo pielietojumu.

Ps. 119,105: Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.

Rom. 3,31: Vai tad nu ar šo ticību atceļam Dieva likumu? Nekādā ziņā ne, mēs — Dieva likumu nostiprinām.

Luters māca bauslības trešo pielietojumu jau Maza Katehisma izskaidrojumos, jo viņš ir rakstījis tos arī tādēļ, lai "mēs kā Dieva bērni dzīvotu svēti pēc Dieva Vārda". (Skati pirmās lūgšanas izskaidrojumu.)

 

 

Par grēku

 

132. Kas ir grēks?

Katra Dieva baušļa pārkāpšana ir grēks.

1. Jņ. 3,4: Katrs, kas dara grēku, dara arī netaisnību; grēks ir netaisnība.

Bībelē grēks ir nosaukts arī par nepaklausību (Rom. 5,19), par noziegumu un pārkāpumu (2. Moz. 34,7; 2. Kor. 5,19) un par netaisnību (Rom. 6,13).

 

133. Kā grēks ienāca pasaulē?

Grēks ienāca pasaulē caur sātanu, kurš pirmais atkrita no Dieva. Grēks ienāca arī caur cilvēku, kurš, sātana savaldzināts, labprātīgi piekrita grēkot.

Jņ. 8,44: Jūs esat no sava tēva — velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.

1. Jņ. 3,8: Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai viņš iznīcinātu velna darbus.

Rom. 5,12: Tātad: kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku — nāve, un tādā kārtā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši.

 

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 3,1-7: grēkā krišana.

 

134. Kādas divas daļās varam iedalīt grēku?

Grēku varam iedalīt iedzimtajā grēkā un grēka darbos — par katru no tiem Bībelē tiek runāts.

 

135. Kas ir iedzimtais grēks?

Iedzimtais grēks ir garīgi pilnīgi samaitāta cilvēka daba, ko esam iemantojuši caur saviem vecākiem no Ādama. Iedzimtā grēka iespaidā cilvēks ir zaudējis to taisnīgumu, ko Dievs tam deva radīšanā. Cilvēks vairs patiesi nebīstas un nemīl Dievu, kā arī nepaļaujas vienīgi uz Viņu. Cilvēks ir garīgi miris un akls, naidīgs pret Dievu un pilns jaunuma.

Jņ. 3,6: Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars.

Rom. 7,18: Jo es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne.

Rom. 8,7: Jo miesas tieksme ir naidā ar Dievu: tā neklausa Dieva likumam, jo tā to nespēj.

Piezīme: Bībelē ar vārdu "miesa" cilvēku apzīmē tad, ja ar to saprot cilvēku, kāds tas pēc savas dabas tiek radīts un piedzimst, tas ir, pirmatnējā grēka skarts, bez Svētā Gara (vecais cilvēks vai "vecais Ādams").

Ps. 51,7: Redzi, vainas apziņā es esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ir ieņēmusi.

1. Moz. 8,21: Cilvēka sirdsprāts ir ļauns no mazām dienām.

1. Moz 6,5: Kad nu Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāts un tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu.. .

1. Kor. 2,14: Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva

gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams.

Ef. 2,1: Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos.

 

136. Kādā stāvoklī cilvēks ir iedzimtā grēka dēļ?

Iedzimtā grēka dēļ cilvēks Dieva priekšā ir nelietīgs, pelnījis sodu un pazudināšanu. Lai viņš varētu tikt glābts, tam jāpiedzimst no jauna caur kristību un ticību.

Ef. 2,3: Kopā ar tiem arī mēs visi reiz dzīvojām savas miesas kārībās, izpildīdami miesas un miesas prāta iegribas, pēc savas dabas būdami Dieva dusmības bērni kā visi pārējie.

Jņ. 3,5-6: Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi es tev saku, ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā! Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars."

No Luterisko Apliecību grāmatas: "Visi cilvēki, kas pēc Ādama grē­kā krišanas dzimst dabiskā ceļā, tiek ieņemti un piedzimst grēkā. Citiem vārdiem sakot, no mātes miesām tie ir pilni ļaunu kārību un tieksmju. Viņiem no dabas nepiemīt ne patiesa dievbijība, ne patiesa ticība Dievam. Šī iedzimtā slimība ir patiess grēks un pakļauj pazudināšanai un Dieva mūžīgajām dusmām visus tos, kuri nepiedzimst par jaunu no augšienes." (Augsburgas apliecība 2.)

 

137. Kas ir grēka darbi?

Iedzimtā grēka samaitāts cilvēks pārkāpj Dieva baušļus domās, vārdos un darbos. Tādus grēkus sauc par grēka darbiem. Pie tiem pieder arī darbi, kas tiek atstāti nedarīti, lai gan Dieva Vārds pavēl tos pildīt.

Mt. 7,17: Nelabs koks nevar nest labus augļus.

Jēk. 4,17: Tad nu, kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku.

Grēka darbus savukārt var iedalīt dažādas grupās. Piemēram: apzināti darīti grēki un neapzināti darīti grēki, tīšām darīti grēki un vājībā darīti grēki, piedalīšanās citu darītos grēkos (1. Tim. 5,22; 2. Jņ. 11), rupji, atklāti grēki un tādi netaisnības grēki, kas brēc pēc Dieva soda no debesīm. Tāda ir, starp citu, bezdievība (1. Moz. 18,20), slepkavība (1. Moz. 4,10, Jņ. atkl. 6,9-10), kā arī svešinieku, atraitņu, bāreņu, nabagu un vispār bezpajumtnieku apspiešana (2. Moz. 3,7-9; 22,21-24; Mal. 3,5; Jēk. 5,4) un arī mātes miesās esošo bērnu iznīcināšana (Ām. 1,13).

 

138. Kas ir grēks pret Svēto Garu?

Grēks pret Svēto Garu no visiem citiem grēkiem atšķiras ar to, ka par to nav iespējas gūt piedošanu.

Mk. 3,28-29: Patiesi es jums saku: Visi grēki cilvēku bērniem taps piedoti, ir pat zaimi, ar ko tie Dievu zaimo. Bet, kas Svēto Garu zaimo, tas nemūžam nedabū piedošanu, bet ir sodāms ar mūžīgu sodību.

Šis grēks notiek sekojoši: Svētais Gars apgaismo cilvēku tā, ka cilvēkam savā sirdī jāatzīst dievišķā patiesība par dievišķu, bet cilvēks, tīši pretojoties labajai sirdsapziņai, tomēr aizliedz to, pretojas tam, kā arī zaimo, izsmej un pulgo Svēto Garu. Tāds cilvēks nocietina savu sirdi tā, ka viņš vairs nevar atgriezties no sava grēka. Tāpēc mums ir ļoti jāsargājas, lai mēs nenostājamies pret patiesību un nezaimojam to, kas ir mūs apgaismojis caur Dieva Vārdu. Grēks pret Svēto Garu netieši aizskar nevis Svētā Gara dievišķo personu, bet Viņa kalpošanu.

Lk. 12,1: Un, kad daudz tūkstošu ļaužu sapulcējās, tā, ka cits citu tikko nesamina, tad Jēzus iesāka sacīt saviem mācekļiem: "Sargieties no farizeju rauga, tas ir, no viņu liekulības."

1. Jņ. 5,16: Ja kāds redz savu brāli darām grēku, kas nav nāves grēks, tas lai lūdz Dievu, un viņš tam dos dzīvību, proti, tādiem, kas nedara nāves grēku. Ir nāves grēks, par to es nesaku, lai lūdz.

Ebr. 6,4-6: Jo ir neiespējami tos, kas reiz apgaismoti un baudījuši Dieva dāvanas, un kļuvuši Svētā Gara dalībnieki, un baudījuši labo Dieva vārdu un nākamās pasaules spēkus, un krituši, atkal vest pie atgriešanās, jo tie sev Dieva Dēlu sit krusta un liek smieklā.

 

Uzdevums: Lasi Mt. 12,22-32: Jēzus brīdinājums farizejiem, kuri nostājās pret skaidru patiesību un zaimoja.

 

139. Kā mēs varam zināt, ka neesam darījuši šo sevišķo grēku pret Svēto Garu?

Dvēseles nemiera pārņemts cilvēks, bīdamies, ka ir pastrādājis grēku pret Svēto Garu, un norūpējies par to, ka viņš ir šķirts no Dieva žēlastības Jēzū Kristū, tieši nav pastrādājis šo grēku pret Svēto Garu.

Gluži pretēji, viņā ļoti spēcīgi atklājas Svētā Gara ietekme, kas izpaužas cilvēka uztraukumā un rūpēs par savu dvēseles stāvokli un mūžīgo likteni. Viņš dzīvo ticībā, lai gan ir izbailēs. Viņa vājā ticība ir jāstiprina ar Dieva žēlastības Vārdu, jo Kristus ir miris katra cilvēka dēļ un vēlas, lai visi tiktu glābti.

Bet tāds cilvēks, kurš ir darījis šo sevišķo grēku pret Svēto Garu, nebēdā par to. Viņš arī nav norūpējies par savas dvēseles likteni, bet dzīvo augstprātībā, pilns sacelšanās gara, ar nocietinātu sirdi, nepakļāvībā skaidrajam Dieva Vārdam.

 

140. Kā mums, pakļautiem mantotajam iedzimtajam grēkam, izbēgt no mūžīgas pazudināšanas?

Mums nav nekādas iespējas glābties caur bauslību, tas ir, caur sa­viem darbiem. Bet Dievs mums ir devis citu vārdu, proti. Evaņģēliju, kurā Viņš ir sludinājis glābšanu, ko mums sagādājis Pestītājs Jēzus Kristus. Šo glābšanu mēs varam iegūt kā dāvanu caur ticību, tādējādi tiekot atsvabināti no grēka lāsta, kļūstot taisnoti un svētlaimīgi. Par to mēs vēl mācīsimies Katehisma otrajā nodaļā.

Rom. 1,16: Jo es nekaunos Kristus evaņģēlija: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic: jūdam visupirms un arī grieķim.

Rom. 10,4: Jo bauslības gals ir Kristus; viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic.

 

 

OTRĀ NODAĻA

 

Ticības apliecība

 

141. Kādu ticības apliecību satur Mazais Katehisms?

Mazais Katehisms satur Apustulisko ticības apliecību. Tā ir visvecākā no kristīgās Baznīcas apliecībām un izveidojusies jau apustuļu laikā, kad tā tika pielietota kā kristības apliecība. Tanī trīs ticības gabalos mums tiek mācīti tie Dieva lielie darbi, kurus Viņš ir jau veicis, vai tie, kurus Viņš vēl joprojām veic, vai arī vēl priekš mums, cilvēkiem, veiks. Ticības apliecība nav bauslība, bet gluži cits Dieva Vārds, proti, evaņģēlijs.

 

142. Kas ir evaņģēlijs?

Evaņģēlijs ir laba un mūs glābjoša prieka vēsts par Dieva žēlastību Jēzū Kristū.

Jņ. 3,16: Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.

Rom. 1,16: Jo es nekaunos Kristus evaņģēlija: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic: jūdam visupirms un arī grieķim.

 

 

Par bauslības un evaņģēlija atšķirību

 

143. Kāda ir bauslības un evaņģēlija atšķirība?

Dieva Vārdā ir divas pretējas mācības vai vēstis, proti, bauslība un evaņģēlijs. Mūsu garīgā dzīve kļūst daudz vienkāršāka, ja savās sirdīs protam atšķirt šīs divas mācības. Tādēļ mums ir skaidri jāpazīst šīs atšķirības.

 

1. Bauslība māca, kas mums ir jādara un kas nav jādara.

Evaņģēlijs savukārt māca, ko Dievs ir darījis un dara mūsu pestīšanas labad.

 

2. Bauslība uzrāda mūsu grēkus un Dieva dusmas to dēļ.

Evaņģēlijs parāda mums Dieva lielo žēlastību Kristū Jēzū, kas mūs ir atbrīvojis no mūsu grēkiem.

 

3. Bauslība pieprasa, brīdina un nosoda.

Evaņģēlijs apsola, piedāvā un dāvina mums grēku piedošanu, dzīvību un pestīšanu.

 

4. bauslība liek cilvēkam apzināties, ka grēks viņā ir dzīvs, ka tas ir liels un smags, tādējādi bauslība nonāvē grēcinieku.

 

Rom. 7,9-10: Es kādreiz dzīvoju bez bauslības, bet, kad nāca bauslis, grēks kļuva dzīvs, bet es — nomiru. Tā izrādījās, ka bauslis, kam vajadzēja nest dzīvību, man atnesa nāvi.

 

Evaņģēlijs nomazgā visus grēkus un ar savu mierinājumu grēcinieka sirdī rada ticību un pateicību Dieva žēlastībai, tādējādi garīgi atdzīvina grēcinieku.

 

2. Kor. 3,6: Kas mūs darījis spējīgus kalpot jaunajai derībai, ne burtam, bet garam; jo burts (bauslība) nokauj, bet gars (evaņģēlijs) dara dzīvu.

 

5. Bauslības sludināšana ir vērsta uz grēku apzinātu nožēlošanu. Evaņģēlijs savukārt mierina tos, kas apzinās savus grēkus.

 

 

Par Dievu

 

144. No kā mums ir Dieva atziņa?

Ir divi dievatziņas veidi — dabiskais un pārdabiskais.

 

145. Kas ir dabas dotās zināšanas par Dievu?

Visiem cilvēkiem ir dabas dotas zināšanas un priekšstats par Dieva esamību. Viņa īpašībām un svēto gribu.

Šīs zināšanas rodas un pastāv tādējādi, ka cilvēks skata Dieva radīšanas darbus un vēro, kā Dievs brīnišķi pārvalda visu radīto, vada atsevišķi tautu un visas cilvēces likteņus. Turklāt katram cilvēkam ir sirdsapziņas balss, kas apliecina cilvēka atbildību Dieva priekšā.

Tādējādi cilvēkam piemīt dabas dotas zināšanas par Dievu. Uz to pamata tomēr neviens nespēj just vajadzību pēc Kristus evaņģēlija un nevar tikt pestīts; cilvēks paliek mokošās sirdsapziņas varā, jo tas nedzird un netic evaņģēlijam.

 

Ebr. 3,4: Jo katru namu kāds cēlējs uzceļ, bet, kas visu ir uzcēlis, ir Dievs.

Ps. 19,2: Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu.

Rom. 1,19-20: Jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem nav apslēpts: Dievs pats viņiem to atklājis. Viņa neredzamās īpašības, tiklab viņa mūžīgā vara, kā viņa dievišķība, kopš pasaules radīšanas gara acīm saskatāmas viņa darbos; tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties.

Rom. 2,15: Jo ar to viņi pierāda, ka likuma prasība ierakstīta viņu sirdīs. To pašu apliecina viņu sirdsapziņa un viņu domu spriedumi, kas cits citu vai nu apsūdz, vai attaisno.

Ap.d. 14,16-17: "Kas pagājušajos laikos visiem pagāniem ļāvis iet savus ceļus; jebšu viņš sevi nav pametis neapliecinātu, labu darīdams, no debess jums dodams lietu un auglīgus laikus, mūsu sirdis pildīdams ar barību un prieku."

 

146. Kas ir Dieva pārdabiskā atziņa?

Dievs Savā Vārdā mūsu pestīšanas labad ir devis skaidras un pilnīgi pietiekamas zināšanas par sevi. Tādējādi cilvēkam ir dots pārdabiskais Dieva atziņas veids. Vienīgi caur Savu Vārdu Dievs sludina mums savu žēlastību Kristū, atbrīvojot mūs no mokošās sirdsapziņas. Tā mēs mācāmies pareizi pazīt Dievu, glābjoties caur ticību uz Kristu.

 

Piezīme: Bībele neatbild uz visiem mūsu jautājumiem, bet tajā ir viss, kas jāzina mūsu pašu glābšanas dēļ.

 

1. Pēt. 1,23: Jūs, kas esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda.

Jņ. 17,3: Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.

 

147. Kāds ir Dievs?

Dievs ir bezgalīgs un nemainīgs gars, kuram nav miesa kā mums.

 

Jņ. 4,24: Dievs ir Gars.

Ps. 145,3: Liels ir tas Kungs un augsti teicams, neizdibināma ir Viņa varenība.

Mal. 3,6: "Jo Es esmu tas Kungs, un Es nepārveidojos."

 

Dievs ir:

 

1. Mūžīgs.

Ps. 90,2: Kungs, Tu mums esi bijis par patvērumu uz radu radiem. Pirms kalni radušies, pirms zeme un pasaule radīta. Tu esi no mūžības uz mūžību, ak, Dievs!

 

2. Visuresošs.

Ap.d. 17,27: ..viņš nav tālu nevienam no mums.

 

3. Viszinošs un visgudrs.

1. Jņ. 3,20: Dievs, zina visas lietas.

Īj. 12,13: Nē! Viņā mīt gudrība un varens spēks, Viņam ir padoms un saprašana!

 

4. Visvarens.

Lk. 1,37: "Jo Dievam nekas nav neiespējams."

 

5. Svēts.

Jes. 6,3: Tie (serafi) nemitīgi sauca cits aiz cita šos vārdus: "Svēts, svēts, svēts ir tas Kungs Cebaots! Visa zeme ir pilna Viņa godības!"

 

6. Patiess.

4. Moz. 23,19: Dievs nav cilvēks, kas melotu, nedz cilvēka bērns, ka Viņam kaut kas būtu jānožēlo. Vai Viņš ko teiktu un nedarītu, vai Viņš ko sacītu, un tas nekļūtu īstenība?

 

7. Taisns.

5. Moz. 32,4: Viņš ir klintskalns, pilnīgs ir Viņa darbs, jo visi Viņa ceļi ir pareizi un patiesi; Dievs ir uzticams un bez viltus, Viņš ir taisns un patiess.

 

8. Laipns, cilvēkus mīlošs, žēlsirdīgs un pacietīgs.

Tit. 3,4-5: Bet, kad atspīdēja Dieva, mūsu glābēja, laipnība un mīlestība uz cilvēkiem, viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā.

Ps. 145,8: Žēlīgs un žēlsirdīgs ir tas Kungs, pacietīgs un pilns lēnības.

 

148. Ko Dievs mums vēl darījis zināmu par savu esamību?

Dievs Savā Vārdā par savu esamību darījis zināmu, ka Viņš ir trīsvienīgs, citiem vārdiem sakot — trīs atsevišķas personas vienā dievišķā būtībā. Tas ir Tēvs, Dēls un Svētais Gars.

 

5. Moz. 6,4: Klausies, Israēl, tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs!

1. Kor. 8,4: ..un ka nav cita Dieva kā viens vienīgs.

Mt. 28,19: Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.

2. Kor. 13,13: Kunga Jēzus Kristus žēlastība un Dieva mīlestība, un Svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem!

 

Uzdevums: Lasi Mt. 3,16-17: Jēzus tiek kristīts, Jes. 42,1: Kungs, Kunga kalps. Kunga Gars un 4. Moz. 6,24-27: ar Kunga svētību Kunga vārds trīs reizes tiek raidīts uz Dieva tautu.

 

149. Ko Dievs ir darījis zināmu par dievišķo personu atšķirībām?

Par dievišķo personu atšķirībām Dievs ir darījis zināmas šādas mūžīgas patiesības:

 

1. Tēvs mūžībā ir dzemdinājis Dēlu.

Ps. 2,7: Viņš uz mani sacīja: "Tu esi mans dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis."

 

2. Dēls ir no Tēva mūžībā dzimis.

 

3. Svētais Gars iziet mūžībā no Tēva un Dēla.

Jņ. 15,26: Kad nu nāks Aizstāvis, ko es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, tas dos liecību par mani.

Gal. 4,6: Bet, ka jūs esat bērni, to ir Dievs apliecinājis, sūtīdams sava Dēla garu jūsu sirdīs, kas sauc: Aba — Tēvs!

 

150. Ko Dievs ir darījis zināmu par Viņa personu darbiem?

Par Viņa personu darbiem Dievs darījis zināmu:

— Tēvam pieder sevišķi radīšana (pirmais ticības loceklis).

— Dēlam pieder atpestīšana (otrais ticības loceklis).

— Svētajam Garam pieder sevišķi svētīšana (trešais ticības loceklis).

 

151. Kas ir sakāms par tiem, kuri noliedz Dieva trīsvienību?

Tie, kuri noliedz, ka Dievs ir viens un trīsvienīgs, nav kristieši un nevar tikt glābti.

1. Jņ. 2,23: Katram, kas noliedz Dēlu, nav Tēva, tam, kas apliecina Dēlu, ir arī Tēvs.

Jņ. 14,6: Jēzus viņam saka: "Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur mani."

 

152. Ko mēs apliecinām katrā no trijiem ticības locekļiem, sacīdami "es ticu"?

Ticības apliecībā, sacīdami "es ticu", mēs apliecinām trīs sekojošas lietas:

 

1. Mēs zinām, ko svētā Bībele saka par Dievu.

1. Kor. 4,6: Bet to, brāļi, es esmu zīmējis uz sevi un uz Apollu, jūsu labad, lai jūs pie mums mācāties nepacelties pār to, kas ir rakstīts, lai jūs viena cilvēka dēļ neuzpūšaties pret citu.

 

2. Mēs uzskatām to savā sirdī par neapšaubāmu patiesību.

Rom. 10,17: Tātad ticība nāk no sludināšanas, un sludināšana — no Kristus pavēles.

Jņ. 20,31: Bet šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu viņa vārdā.

 

3. Mēs dzīvojam un mirstam, nesatricināmi uzticoties Dievam un Viņa labajiem darbiem.

2. Tim. 1,12: Tālab es arī ciešu visu šo, bet es nekaunos, jo es zinu, kam es esmu paļāvies, un esmu pārliecināts, ka viņš ir spēcīgs pasargāt man uzticēto mantu līdz viņai dienai.

 

153. Ko mums vēl atgādina vārdi "es ticu"?

Vārdi "es ticu" mums atgādina vēl to, ka neviens nevar tikt glābts ar otra cilvēka ticību, bet katram pašam ir jātic un jāuzticas Dieva Vārda apsolījumiem.

Hab. 2,4: "Bet taisnais dzīvos savas paļāvīgās ticības dēļ."

 

Uzdevums: Lasi Mt. 25,8-12: līdzība par ģeķīgām un gudrām jaunavām.

 

 

Pirmais ticības loceklis

 

Par radīšanu

 

Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju.

Kas tas ir?

Es ticu, ka Dievs mani radījis ar visām radītām lietām, man devis miesu un dvēseli, acis, ausis un visus locekļus, saprašanu un visus prātus un vēl uztur — turklāt drēbes un kurpes, ēdienu un dzērienu, sētu un māju, sievu un bērnus, laukus, lopus un visādu mantu — ar visu, kas šai miesai un dzīvībai vajadzīgs, bagātīgi un ik dienas mani apgādā, no visām briesmām pasargā un no visa ļauna glābj un glabā; un visu to Viņš dara aiz tīras tēvišķas, dievišķas laipnības un žēlastības, lai gan neesmu to pelnījis un neesmu tā cienīgs. Par visu to man būs Viņam pateikties, Viņu slavēt, Viņam kalpot un paklausīgam būt. Tas ir tiešām tiesa.

 

 

Dievs Tēvs

 

154. Kādēļ mēs saucam Dieva pirmo personu1 par Tēvu?

Dieva pirmo personu par Tēvu mēs saucam tāpēc, ka Viņš ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs un arī mūsu patiesais Tēvs.

Jes. 63,16: Tu taču patiesi esi mūsu Tēvs. Ābrahāms nekā nezina par mums, Israēls mūs nepazīst. Tu, Kungs, esi mūsu Tēvs, mūsu Pestītājs: jau no seniem laikiem tas ir tavs vārds.

Jņ. 20,17: Bet Jēzus viņai saka: "Neaizskar mani, jo es vēl neesmu aizgājis pie Tēva; bet ej pie maniem brāļiem un saki tiem: Es aizeimu pie sava Tēva un jūsu Tēva, pie sava Dieva un jūsu Dieva."

 

1..un tanī pašā vienīgā dievišķā būtnē ir trīs personas, vienādi varenas, vienādi mūžīgas. Dievs Tēvs, Dievs Dēls, Dievs Svētais Gars, un visi trīs ir viena dievišķā būtne. Ar vārdu "persona" netiek saprasta kāda daļa, nedz īpašība otrā, bet tāda, kas patstāvīga eksistē, tā kā tēvi šo vārdu šinī ziņā ir lietojuši." (Augsburgas apliecība 1.)

 

155. Ko mēs apliecinām ar vārdiem — Visvarenais Radītājs?

Ar vārdiem par Visvareno Radītāju mēs apliecinām, ka Dievs Tēvs ar Savu Vārdu ir radījis visu no nekā. Tāpat mēs ticam, ka Dievs ir spējis radīt pasauli tādā veidā un tajā laikā, kā Viņš to Bībelē ir darījis zināmu.

 

1. Moz. 1,1: Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.

Ps. 33,9: Jo Viņš runāja, un tā notika, Viņš pavēlēja, un viss radās.

Ebr. 11,3: Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais.

 

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 1: pasaules radīšana. Pārdomā, kādas atšķirības ir starp ticību radīšanai un attīstības teorijai (evolūcijai).

 

156. Ko mēs saprotam ar vārdiem "debess un zeme"?

Ar vārdiem "debess un zeme" mēs saprotam visu to, ko Dievs ir radījis: kā redzamo, tā arī neredzamo.

Kol. 1,16: Viņa radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir radīts caur viņu un uz viņu.

 

 

Eņģeļi

 

157. Kas ir eņģeļi?

Eņģeļi ir Dieva radītas, neredzamas, garīgas būtnes. Tie ir divējādi: labie un kritušie jeb ļaunie eņģeļi.

 

158. Kādi ir labie eņģeļi?

Labie eņģeļi ir svētas, garīgas būtnes, kurus Dievs jau ir apstiprinājis par mūžīgi svētlaimīgiem. To ir daudz, un viņu spēks ir varens. Tie slavē Dievu un izpilda Viņa pavēles. Eņģeļi bija klāt Kristus pestīšanas darba dažādos posmos, un tie pavada Kristu uz Pastaro Tiesu. Turklāt eņģeļi patiesi kalpo sevišķi ticīgajiem viņu ceļā uz debesīm.

 

Mt. 18,10: Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenicināt, jo es jums saku: viņu eņģeļi debesīs vienmēr redz mana debesu Tēva vaigu.

Dan. 7,10: No viņa izplūda uguns liesmas, un tūkstošu tūkstoši kalpoja viņam, un desmit tūkstoš reizes desmit tūkstoši stāvēja pakalpot gatavi viņa priekšā. Iesākās tiesa, tiesas locekļi nosēdās un atvēra grāmatas.

Ps. 103,20: Teiciet to Kungu, Viņa eņģeļi, jūs, Viņa stiprie sargi, kas Viņa pavēles pilda, klausīdami Viņa vārda balsi!

Mt. 25,31: Bet, kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā un visi eņģeļi līdz ar viņu, tad viņš sēdēs uz sava godības krēsla.

Ebr. 1,14: Vai tie visi nav kalpotāji gari, izsūtāmi kalpošanai to labā, kam jāmanto pestīšana?

Ebr. 12,22: Bet jūs esat tuvojušies Ciānas kalnam un dzīvā Dieva pilsētai, debesu Jeruzalemei un eņģeļu neskaitāmiem pulkiem, svētku sapulcei.

 

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 3,24: ķerubi apsargāja paradīzi, 2. Ķēn. 6,12-17: eņģeļi apsargā Elīsu, Jes. 6,1-7: serafi sludina Dieva svētumu, Dan. 6,22: eņģeļi apsargā Dāvidu, Lk. 2,13-14: eņģeļu lielais pulks Ziemassvētku naktī slavēja Dievu, Lk. 16,22: eņģeļi aizveda Lācara dvēseli uz debesīm un Lk. 24,4-5: eņģeļi izpauda Jēzus augšāmcelšanos. Atceries, kādā veidā Bībele stāsta par eņģeļu parādīšanos cilvēkiem.

 

159. Kādi ir ļaunie eņģeļi?

Ļaunie eņģeļi arī ir garīgas būtnes. Dievs radīja viņus sākotnēji par labiem, bet tie krita grēkā, un Dievs noliedza tos uz mūžību. Ļaunie eņģeļi ir viltīgi, spēcīgi un savā ļaunumā izveicīgi. Arī viņu ir daudz. Tie ir Dieva un cilvēka visniknākie ienaidnieki, labā un visa patiesā noliedzēji, kas cenšas samaitāt un izpostīt Dieva darbus. Sevišķi tie grib aizkavēt cilvēku pestīšanu, aizraujot tos sev līdzi mūžīgajā pazušanā. To pārvaldītājs ir velns, ko Bībele sauc par sātanu jeb apsūdzētāju, kārdinātāju, pretinieku un ļaunumu. Ļaunie eņģeļi Bībelē tiek saukti arī par nešķīstiem un ļauniem gariem.

 

2. Pēt. 2,4: Jo arī eņģeļus, kas apgrēkojās, Dievs nesaudzēja, bet nometa tos pazemes tumšajās bedrēs, lai glabātu sodam.

Ef. 6,11-12: Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.

Mk. 5,9: Un viņš tam jautāja: "Kāds tev vārds?" Un tas viņam saka: "Vārds man leģions, jo mūsu ir daudz."

Jņ. 8,44: Jūs esat no sava tēva — velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.

1. Pēt. 5,8-9: Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks — velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. Tam turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē.

Uzdevums: Lasi 1. Moz. 3,1-5: velna viltīgā kārdināšana paradīzē, un Mt. 4,1—11: Jēzus kārdināšana. Ar kādiem dzīvniekiem Bībelē salīdzināts kārdinātājs?

 

 

Cilvēks

 

160. Kas ir augstākā no Dieva radītajām redzamajām būtnēm?

Augstākā no Dieva radītajām būtnēm ir cilvēks, tāpēc, ka Dievs radīja viņa ķermeni īpašā veidā, deva cilvēkam ar saprātu apveltītu dvēseli, iecēla to pārvaldīt visu zemi, un galvenokārt tāpēc, ka Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības.

 

1. Moz. 2,7: Un Dievs tas Kungs izveidoja cilvēku no zemes un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks kļuva par dzīvu būtni.

1. Moz. 1,26-27: Tad Dievs sacīja: "Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un mūsu līdzības; tas lai valda pār zivīm jūrā un pār lopiem, pār putniem apakš debess, pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū." Un Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības, pēc sava tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.

 

161. Kāds bija Dieva tēls cilvēka?

Dieva tēls cilvēkā nozīmē, ka cilvēks pazina Dievu kā savu mīļoto Tēvu un dzīvoja ar Viņu sadraudzībā laimīgs, pat svētlaimīgs, bez grēka. Tātad cilvēks bija pilnīgi svēts un taisns jeb bezgrēcīgs. Tādējādi ticība, mācība un dzīve bija pareizā saskaņā. Tomēr cilvēks pazaudēja Dieva attēlu, krītot grēkā.

 

Kol. 3,10: Un apģērbiet jauno cilvēku, kas atjaunojas atziņā par sava radītāja attēlu.

Ef. 4,24: Un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.

 

162. Kā tēls ir cilvēkā pēc grēkā krišanas?

Pēc grēkā krišanas cilvēkā ir kritušā Ādama tēls.

 

1. Moz. 5,3: Kad nu Ādamam bija simt trīsdesmit gadi, tad viņš dzemdināja dēlu, kas viņam bija līdzīgs, un nosauca to vārdā Sets.

 

163. Kā Dieva tēls mūsos var atgriezties?

Dieva tēls mūsos var atgriezties, kad ar Svētā Gara spēku caur kristīšanu un evaņģēliju sākam ticēt Jēzum Kristum. Caur šo ticību mēs atkal patiesi atpazīstam Dievu, un mūsos rodas arī neviltota griba dzīvot taisni un svēti. Tomēr tikai debesīs, kad ticība pārvērtīsies spējā redzēt un mūsos vairs nebūs grēka, Dieva tēls atgriezīsies mūsos pilnīgi.

 

Kol. 3,10: Un apģērbiet jauno cilvēku, kas atjaunojas atziņā par sava radītāja attēlu.

Ef. 4,24: Un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.

1. Jņ. 3,2: Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim viņu, kāds viņš ir.

Ps. 17,15: Bet es Tavu vaigu skatīšu taisnībā un uzmodies pēc sirds patikas raudzīšos Tavā attēlā.

 

164. Ko tu par sevi apliecini pirmajā ticības loceklī?

Es apliecinu, ka Dievs ir radījis arī mani kā dāvanu, devis man ķermeni un dvēseli, kā arī visu citu pie tiem piederīgo.

 

Ps. 139,14: Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.

 

165. Ko tu atklāti atzīsti par Dieva pirkstu?

Es atzīstu, ka Dievs uztur un vada mani, tāpat kā visus savus radījumus. Tādu Dieva darbošanos mēs saucam par Dieva pirkstu.

 

Ap.d. 17,28: Jo viņā mēs dzīvojam un rosāmies, un esam, kā arī daži jūsu dziesminieki sacījuši: Mēs arī esam viņa cilts.

 

166. Kā Dievs dod mums pārtiku un citu šai dzīvei nepieciešamo?

Dievs dod mums pārtiku un citu šai dzīvei nepieciešamo ar citu savu radījumu starpniecību. Viņš izmanto citus cilvēkus, dzīvniekus, augus, zemi, gaisu, ūdeni, dabas bagātības, sauli utt. Dieva griba ir, lai mēs iegūstam no tiem sev iztikas līdzekļus ar čaklu darbu, katru dienu uzticoties Viņa svētībai.

 

Ps. 145,15-16: Visas acis gaida uz Tevi, un Tu viņiem dodi viņu barību savā laikā; tu atver savu roku un paēdini visus, kas dzīvo, ar labu prātu.

1. Moz. 3,19: "Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst, kamēr tu atgriezies pie zemes, jo no tās tu esi ņemts: tu esi puteklis, un pie pīšļiem tev būs atkal atgriezties."

1. Pēt. 5,7: Visu savu zūdīšanos metiet uz viņu, jo viņš gādā par jums.

 

Dievs reizēm var balstīt cilvēkus bez jau minētajiem parastajiem līdzekļiem, t.i., pārdabiskā, brīnumainā veidā. Tā Viņš rūpējās par Israēlu ceļojuma laikā tuksnesī (5. Moz. 8,3-4), par Eliju pie Sareptas atraitnes (1. Ķēn. 17), kā arī paēdināja tautu caur Jēzus brīnuma darbiem (Jņ. 6,1-15, Mt. 15,32-39).

 

167. Kā Dievs apsargā tevi?

Dievs vada un valda pār mani dzīves ceļā tā, ka man ir droša apsardzība visās briesmās. Viņš neļauj man notikt nekādam patiesam ļaunumam, vienīgi tam, kas man pašam nāk par labu. Tā es reiz nokļūšu mūžīgā svētlaimē.

 

Mt. 10,29-30: Vai nepārdod divi zvirbuļus par vienu artavu? Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva. Bet arī jūsu galvas mati ir visi skaitīti.

Ps. 23,4: Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču jaunuma nebīstos, jo tu esi pie manis. Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.

Rom. 8,28: Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.

 

Uzdevums: Atceries no Bībeles vēstures, kā Dievs ir pasargājis savējos, piemēram, Jāzepu (1. Moz. 37-50) un Mozu (2. Moz. 2), liekot arī ļaunajam kalpot savam labajam nodomam. Pārdomā, kā Dievs ir vadījis tavu dzīvi un tevi sargājis.

 

168. Kādēļ Dievs tev dara visu labu?

Dievs dara man visu labu vienīgi no savas labvēlības, bez nekāda manis paša nopelna vai īpašībām, jo Viņš ir žēlsirdīgs Tēvs un žēlīgs Dievs.

 

Ps. 145,9: Tas Kungs ir labsirdīgs pret visiem, un Viņa žēlastība aptver visus Viņa radījumus.

Rom. 11,35: Jeb kas viņam ko iepriekš devis, par ko nāktos atmaksa?

1. Moz. 32,10: Un Jēkabs sacīja: "Tu, mana tēva Ābrahāma Dievs un mana tēva Īzāka Dievs, Tu, ak, Kungs, kas esi sacījis man: Atgriezies savā zemē un pie savas cilts, tad Es tev darīšu labu."

 

Uzdevums: Lasi Lk. 7,6-7: virsnieks Kapernaumā.

 

169. Kāds ir tavs pienākums pret Dievu?

Man savā sirdī jāatzīst Dieva rūpes par mani kā liela Viņa dāvana, jāpateicas par Viņa žēlastību un visu savu mūžu labprātīgi jāpilda ikviens Viņa bauslis.

 

Ps. 116,12: Kā es atmaksāšu tam Kungam par visu, ko Viņš man labu darījis?

Ps. 118,1: Teiciet to Kungu, jo Viņš ir mīlīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!

1. Jņ. 5,3: Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus, un viņa baušļi nav grūti.

 

170. Ko tu nobeigumā apliecini ar vārdiem: "Tas ir tiešām tiesa "?

Ar šiem vārdiem es vēlreiz apliecinu, ka viss, kas šajā ticības loceklī sacīts, ir neapšaubāma, negrozāma un nesatricināma patiesība, uz ko es ticu savā sirdī dzīvojot un mirstot.

 

 

Otrais ticības loceklis

 

Par pestīšanu

 

Es ticu uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, Visuvaldītāja Tēva, labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvus un mirušus.

Kas tas ir?

Es ticu, ka Jēzus Kristus, patiess Dievs, no Tēva mūžībā dzimis, un arī patiess cilvēks, no jaunavas Marijas piedzimis, ir mans Kungs, kas mani, pazudušu un pazudinātu cilvēku, atpestījis un atpircis no visiem grēkiem, no nāves un no velna varas, ne ar zeltu, ne ar sudrabu, bet ar savām svētajām, dārgajām asinīm un ar savu nepelnīto ciešanu un miršanu, lai es Viņam piederu. Viņa valstībā ar Viņu dzīvoju un Viņam kalpoju mūžīgā taisnībā, nenoziedzībā un svētlaimē, kā arī Viņš pats, augšāmcēlies no nāves, dzīvo un valda mūžīgi. Tas ir tiešām tiesa.

 

171. Ko otrais ticības loceklis mums māca?

Otrais ticības loceklis mums māca pazīt Dieva otro labo darbu — pestīšanu.

 

172. Kādēļ bija nepieciešama pestīšana?

Pestīšana bija nepieciešama grēkā krišanas dēļ. Diženās radīšanas veltes cilvēku nevarēja izglābt ne no grēka, ne no tam sekojoša soda. Taču Dievs mūsu labā veica kādu citu teicamu darbu, kas ir daudz lielāks un brīnumaināks nekā radīšana. Viņš atpestīja mūs no mūsu grēkiem caur Savu Dēlu, mūsu Kungu Jēzu Kristu.

 

 

Jēzus Kristus un Viņa pestīšanas darbs

 

173. Kādēļ mūsu Pestītāja vārds ir Jēzus?

Mūsu Pestītāja vārds ir Jēzus tāpēc, ka Viņš ir visu cilvēku vienīgais Glābējs un Pestītājs, jo tieši to nozīmē Jēzus vārds.

Mt. 1,21: Viņa dzemdēs dēlu, un tā vārdu tev būs saukt JĒZUS, jo viņš atpestīs savu tautu no viņas grēkiem.

Ap.d. 4,12: Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.

 

174. Kādēļ mūsu Pestītāja vārds ir Kristus?

Mūsu Pestītāja vārds ir Kristus jeb Mesija, un abi vārdi latviski nozīmē Svaidītais, jo Viņš, būdams cilvēciskas dabas, bija caurcaurēm svaidīts ar Svēto Garu Pestītāja darbam.

 

Ap.d. 10,38: .. ka Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nācarieti Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar viņu.

Jņ. 3,34: Jo, ko Dievs ir sūtījis, tas runā Dieva vārdus, jo bez mēra viņš dod savu Garu.

 

175. Kāds ir mūsu Pestītājs Jēzus Kristus?

Mūsu Pestītājs Jēzus Kristus viens vienīgais ir dievcilvēks jeb patiess Dievs un patiess cilvēks vienā personā. Dieva Dēls piedzima no jaunavas Marijas ar patiesu un pilnīgu cilvēka būtību, lai Dievs un cilvēks Kristū būtu viena persona.

 

Kol. 2,9: Viņā mājo visa Dievības pilnība redzamā veidā.

Jņ. 1,14: Un vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.

 

176. Kā es zinu un ticu, ka Jēzus ir patiess Dievs?

Es zinu un ticu, ka Jēzus ir patiess Dievs tādēļ, ka svētā Bībele piešķir Viņam:

 

1. Dieva vārdu.

 

1. Jņ. 5,20: Bet mēs zinām, ka Dieva Dēls ir nācis un mums tādu prātu ir devis, ka atzīstam vienīgi patieso, un mēs jau esam patiesajā — viņa Dēlā Jēzū Kristū. Šis ir patiesais Dievs un mūžīgā dzīvība.

Jņ. 20,28: Toms atbildēja un sacīja viņam: "Mans Kungs un mans Dievs!"

 

2. Dievam piemītošas īpašības:

 

Mūžīgs.

Jņ. 1,1-2: Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva.

 

Nemainīgs.

Ebr. 13,8: Jēzus Kristus vakar un šodien tas pats un mūžīgi.

 

Visuresošs.

Mt. 28,20: Un redzi, es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.

 

Viszinošs.

Jņ. 21,17: "Kungs, tu zini visas lietas."

 

Visuvaldītājs.

Mt. 28,18: Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes."

Ebr. 1,3: Tas, būdams viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie majestātes labās rokas augstībā.

 

3. Dieva darbus:

 

Svētā Gara sūtīšanu.

Jņ. 15,26: Kad nu nāks Aizstāvis, ko es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, tas dos liecību par mani.

Jņ. 16,7: Tomēr es jums saku patiesību: Tas jums par labu, ka es aizeimu. Jo, ja es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis es to sūtīšu pie jums.

 

Radīšanu.

Jņ. 1,3: Caur viņu viss ir radies, un bez viņa nekas nav radies, kas ir.

 

Pārvaldību.

Kol. 1,17: Bet viņš pats ir pirms visa, un viss pastāv viņā. Spēju pavēlēt visam radītajam.

Lk. 8,25: Bet viņš tiem sacīja: "Kur ir jūsu ticība?" Bet tie bīdamies brīnījās, savā starpā sacīdami: "Kas tas tāds, ka viņš arī vējiem un ūdeņiem pavēl un tie viņam paklausa?"

 

Uzdevums: Lasi Jņ. 11,38-44: Jēzus uzmodina no mirušajiem Lācaru, Lk. 7,11-16: Naines pilsētā atraitnes dēlu, Mt. 28,5-6 un Jņ. 10,17-18: pats sevi.

 

Grēku piedošanu.

Mt. 9,6: Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot — viņš saka uz triekas ķerto: "Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām!"

 

Pastarās tiesas turēšanu.

Jņ. 5,27: Un viņš tam ir devis varu turēt tiesu, tāpēc, ka viņš ir Cilvēka Dēls.

 

4. Tādu pašu godu kā Tēvam.

Jņ. 5,23: Lai visi godātu Dēlu, tāpat kā viņi godā Tēvu. Kas Dēlu negodā, negodā Tēvu, kas viņu sūtījis.

 

177. Kā es zinu un ticu, ka mans Pestītājs ir patiess cilvēks?

Zinu un esmu pārliecināts, ka mans Pestītājs Jēzus Kristus ir patiess cilvēks, tāpēc, ka Bībelē Viņam ir piešķirts:

 

1. Cilvēka vārds.

1. Tim. 2,5: Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem — cilvēks Kristus Jēzus.

 

2. Cilvēka ķermenis, miesa un dvēsele.

Lk. 24,39: (Jēzus saka) "Redziet manas rokas un manas kājas!

Es pats tas esmu. Aptaustiet mani un apskatiet; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat man esam."

Mt. 26,38: Tad viņš saka tiem: "Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei: palieciet šeitan un esiet ar mani nomodā."

 

3. Cilvēka dabiskās darbības.

 

Uzdevums: Lasi Lk. 2,1-12: Jēzus piedzima, Lk. 2,52: pieauga, Jņ. 4,6: nogura, Mk. 4,38: gulēja, Mt. 4,2: bija izsalcis, Jņ. 19,28: bija izslāpis, Jņ. 11,35: raudāja un Mt. 26,27: cieta un nomira.

 

178. Kādas divas dabas ir apvienotas mūsu Pestītājā?

Mūsu Pestītājā Jēzū ir apvienotas divas dabas — dievišķā un cilvēciskā. Tās ir apvienojušās Viņa personā tā, ka katra no tām ir kaut ko pārņēmusi no otras.

Piemēram, ciešanas ir cilvēciska īpašība, bet arī dievišķai dabai tur bija sava tiesa, kā liecina Bībele: "Dzīvības Valdnieku jūs esat nonāvējuši" (Ap.d. 3,15).

 

Visvarenība savukārt ir dievišķa īpašība, kas piederēja Jēzus dievišķajai dabai. Bet arī tajā, tāpat kā citās Kristum piemītošajās dievišķajās īpašībās, ir sava cilvēciskā daļa.

 

Visas kristīgās Baznīcas nesatricināmais Bībeles skaidrošanas princips attiecībā uz Kristus personu ir šāds:

Kad svētā Bībele saka, ka Kristum bija kaut kas dots laikā, tad ir jāsaprot, ka tas Kristum tika dots dzīves laikā pie Viņa cilvēciskās dabas un nevis pie Viņa dievišķās dabas. Ja šo principu ņemsim vērā, tad svētās Bībeles skaidrošanā neradīsies pretrunas.

 

Kol. 2,9: Viņā mājo visa Dievības pilnība redzamā veidā.

1. Jņ. 1,7: Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā, un viņa dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem.

2. Sam. 7,19: Šis ir tā cilvēka veids, kas ir Kungs Dievs. (Pēc pirmtekstu un Lutera tulkojuma.)

Jer. 23,5-6: "Redzi, nāks dienas," — tā saka tas Kungs, — "kad Es izrietīšu Dāvidam īstu atvasi, kas valdīs kā ķēniņš, valdīs ar gudrību un uzturēs tiesu un taisnību valstī! Viņa laikā izglābs Jūdu, un Israēls dzīvos drošībā. Un viņa vārds, kā to sauks, būs: Tas Kungs, mūsu taisnība.

Jes. 9,5: Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: "Brīnišķais padoma devējs. Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera lielskungs."

Mt. 16,13.16: Bet, kad Jēzus nonāca Filipa Cezarejas robežās, viņš vaicāja saviem mācekļiem un sacīja: "Ko ļaudis saka par Cilvēka Dēlu, kas viņš esot?"[..] Tad Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja: "Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls."

 

179. Kādēļ mūsu Pestītājam vajadzēja būt patiesam cilvēkam?

Mūsu Pestītājam bija jābūt patiesam cilvēkam tādēļ, lai Viņš mūsu vietā tiktu pakļauts bauslībai, piepildītu to, ciestu un mirtu. Tā kā cilvēks bija pārkāpis bauslību, tad cilvēkam arī bija jāizdara salīdzināšana.

 

Gal. 4,4-5: Bet, kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības, lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka mēs iegūtu bērnu tiesības.

Ebr. 2,14: Bet, tā kā bērniem ir asinis un miesa, tad arī viņš tāpat to ir pieņēmis, lai ar nāvi iznīcinātu to, kam nāves vara, tas ir, velnu.

 

180. Kāpēc mūsu Pestītājam vajadzēja būt patiesam Dievam?

Mūsu Pestītājam vajadzēja būt patiesam Dievam tāpēc, ka Viņam vajadzēja ar savu dzīvi un miršanu samaksāt par visu cilvēku grēkiem pilnīgu pestīšanas maksu un salīdzināt mūs ar Dievu.

 

Ps. 49,8-9: Taču neviens ar naudu nevar savu brāli izpirkt, nedz Dievam dot par viņu atpirkšanas maksu no nāves — visai augsta būtu viņu dvēseles cena, tā, ka viņam no tā jāatsakās uz mūžiem.

2. Kor. 5,19: Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu.

 

181. Kādi kalpošanas veidi ir ietverti Jēzus Kristus, Pestītāja, misijā?

Jēzum Kristum viņa Pestītāja misijā ir trīs kalpošanas veidi. Viņš ir:

1) mūsu pravietis,

2) mūsu augstais priesteris

3) mūsu ķēniņš.

 

182. Ko Jēzus dara, būdams mūsu pravietis?

Būdams mūsu pravietis, Jēzus ar saviem vārdiem un darbiem pauda, ka Viņš ir Dieva Dēls un pasaules Pestītājs. Tā Viņš pats darīja, būdams šeit virs zemes. Pirms tam to jau pauda pravieši, pēc tam — apustuļi un evaņģēlisti. Viņa pravieša kalpošana turpinās joprojām visur tur, kur Viņa evaņģēlijs tiek sludināts.

 

5. Moz. 18,15: Pravieti, kāds es esmu, tas Kungs, tavs Dievs, tev cels no tava vidus, no taviem brāļiem, klausiet viņu!

Mt. 17,5: Tam vēl runājot, redzi, spoža padebess tos apēnoja, un, redzi, balss no padebess sacīja: "Šis ir mans mīļais dēls, pie kura man labs prāts; to jums būs klausīt."

Lk. 24,19: Un viņš tiem sacīja: "Kas tad?" Un tie viņam sacīja: "Tas ar Jēzu no Nācaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā."

Jņ. 20,21: Tad Jēzus vēlreiz viņiem saka: "Miers ar jums! Kā Tēvs mani sūtījis, tā es jūs sūtu."

Lk. 10,16: Kas jūs klausa, tas klausa mani, un, kas jūs nicina, tas nicina mani. Bet, kas mani nicina, tas nicina to, kas mani sūtījis.

 

183. Ko Jēzus dara, būdams mūsu augstais priesteris?

Būdams augstais priesteris, Jēzus mūsu vietā piepildīja Dieva bauslību un nodeva sevi par salīdzināšanas upuri mūsu dēļ, kā arī aizstāv mūs vēl joprojām Tēva priekšā debesīs.

 

Ebr. 9,11-12: Bet Kristus, atnācis par nākamo labumu augsto priesteri, ir caur lielāko un pilnīgāko telti, ne rokām taisīto, tas ir, ne šai radībai piederīgu, ne ar āžu un teļu asinīm, bet ar savām paša asinīm reizi par visām reizēm iegājis svētnīcā, panākdams mūžīgu pestīšanu.

Gal. 4,4-5: Bet, kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības, lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka mēs iegūtu bērnu tiesības.

1. Pēt. 2,24: Viņš uznesa mūsu grēkus savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar viņa brūcēm jūs esat dziedināti.

1. Jņ. 2,1: Mani bērniņi, to es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un, ja kāds krīt grēkā , tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā — Jēzus Kristus, kas ir taisns.

 

184. Ko Jēzus dara, būdams mūsu ķēniņš?

Mūsu ķēniņš Jēzus:

 

1. Būdams visvarens, pārvalda visu radību un tādējādi ir arī dabas valstības ķēniņš.

Mt. 28,18: Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes."

Lk. 8,25: Bet viņš tiem sacīja: "Kur ir jūsu ticība?" Bet tie bīdamies brīnījās, savā starpā sacīdami: "Kas tas tāds, ka viņš arī vējiem un ūdeņiem pavēl un tie viņam paklausa?"

 

2. Ar savu žēlastības vārdu vada savu draudzi virs zemes, un tādējādi ir žēlastības valstības ķēniņš.

Jņ. 18,36: Jēzus atbildēja: "Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja mana valstība būtu no šīs pasaules, mani sulaiņi cīnītos par to, lai es nekristu jūdu rokās. Bet nu mana valstība nav no šejienes."

Mt. 21,5: "Sakait Ciānas meitai: redzi, tavs ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs, jādams uz ēzeļa un nastunesējas ēzeļa mātes kumeļa."

Lk. 1,33: "Un viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un viņa valstībai nebūs gala."

 

3. Vadīs savu draudzi uz mūžīgo godu debesīs, un tādējādi ir goda valstības ķēniņš.

2. Tim. 4,18: Izraus mani tas Kungs no katra ļauna darba un izglābs savā debesu valstībā — viņam lai ir gods mūžu mūžos. Āmen.

 

185. Kādos dažādos stāvokļos Jēzus ir savā pestītāja misijā?

Jēzum Kristum pestītāja misijā ir divi stāvokļi: pazemība un paaugstināšana.

Pazemības stāvoklī Viņš bija, sākot ar savu nevainīgo ieņemšanu līdz pat savam kapam.

Paaugstināšanas stāvoklis sākās ar Viņa uzcelšanos no mirušajiem un ilgst mūžīgi.

 

186. Kāds bija mūsu Pestītāja pazemības stāvoklis?

Būdams pazemības stāvoklī, mūsu Pestītājs ne vienmēr un ne pilnīgi pēc savas cilvēciskās dabas izmantoja to savu dievišķo godību, kura piemita Viņa cilvēciskajai dabai, bet Viņš atļāva sevi nežēlīgi pazemot, lai varētu mūs pestīt ar savu paklausību un ciešanām.

Pestīšana nebūtu iespējama, ja Viņš vienmēr un pilnīgi būtu lietojis savu dievišķo godību.

 

Fil. 2,6-8: Kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un, cilvēka kārtā būdams, viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!

 

Piezīme: Reizēm Jēzus lietoja dievišķo godību savas cilvēciskās dabas vietā, piemēram, savā apskaidrošanā, kā arī darot brīnumus. Tā Viņš izpauda, ka ir Dieva Dēls un apsolītais Pestītājs.

 

Jņ. 10,37-38: "Ja es nedaru sava Tēva darbus, neticiet man! Bet, ja es tādus daru, tad, ja man neticat, ticiet vismaz šiem darbiem, lai jūs saprastu un zinātu, ka manī ir Tēvs un es Tēvā."

 

Uzdevums: Lasi Mk. 9,1-8: Jēzus apskaidrošana.

 

187. Ar kādiem vārdiem ticības apliecība izsaka Jēzus pazemības stāvokļa dažādos brīžus?

Ticības apliecība Jēzus pazemības stāvokļa dažādos brīžus izsaka ar vārdiem: "Ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts."

 

188. Ko Bībele māca par Jēzus ieņemšanu?

Bībele māca, ka Dieva Dēls tapa par patiesu cilvēku, kad Viņš brīnišķā kārtā tapa ieņemts no Svētā Gara jaunavas Marijas miesā. Tā Viņš vienlaikus šķīstīja un svētīja mūs no mantotā iedzimtā grēka — grēcīgās ieņemšanas.

 

Lk. 1,35: Tad eņģelis atbildēja un uz to sacīja: "Svēts Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls."

Mt. 1,20: Bet, viņam tā savā prātā domājot, redzi, tā Kunga eņģelis parādījās sapnī un sacīja: "Jāzep, tu, Dāvida dēls,

nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo, kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara."

 

189. Ko Bībele māca par Jēzus piedzimšanu?

Bībele māca mums, ka Jēzus piedzima savai mātei jaunavai Marijai kā īsts cilvēka bērns, nabadzīgs un nāvei pakļauts.

 

Jes. 9,5: Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: "Brīnišķais padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera lielskungs."

 

Uzdevums: Lasi Lk. 2,1-20: Ziemassvētku evaņģēlijs.

 

190. Ko Bībele māca par Jēzus ciešanām un nāvi?

Bībele māca, ka:

— Jēzus cieta no nabadzības, kārdinājumiem un vajāšanām, kā arī no vientulības;

— Viņš, it sevišķi savas zemes dzīves beigās, cieta neizsakāmas miesas un dvēseles sāpes;

— Viņš nomira pie krusta.

 

Mt. 8,20: Un Jēzus tam saka: "Lapsām ir alas, putniem apakš debess ir lizdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur savu galvu nolikt."

Ebr. 4,15: Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka.

Mt. 26,40: Un viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: "Tātad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar mani nomodā?"

Lk. 22,44: Bet, nāves baiļu pārņemts, viņš Dievu pielūdza jo

karsti; bet viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi.

Mt. 27,46: Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī: "Ēli, Ēli, lama zabachtani?" Tas ir: "Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu esi mani atstājis?"

Jņ. 19,30: Etiķi ņēmis, Jēzus sacīja: "Viss piepildīts!" Un, galvu nokāris, atdeva garu Dievam.

Gal. 3,13: Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: "Nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka."

Dieva atstāts, Jēzus mūsu vietā cieta mūžīgas pazudināšanas mokas.

 

Uzdevums: Lasi par Jēzus nelaimēm un vajāšanām: Mt. 2, kā arī par Viņa ciešanām, piem.: Mt. 26-27.

 

191. Ko Bībele māca par Jēzus apbedīšanu?

Par Jēzus apbedīšanu Bībele māca, ka Viņa svēto mirušo miesu noņēma no krusta un ielika kapā. Tā nesāka trūdēt, bet palika neskarta līdz Viņa augšāmcelšanās dienai.

 

Mt. 27,59-60: Un Jāzeps ņēma miesas, ietina tās tīrā audeklā. Un ielika tās savā jaunajā kapā, ko viņš bija izcirtis klintī, un viņš pievēla lielu akmeni pie kapa durvīm un aizgāja.

Ap.d. 2,27: Jo tu manu dvēseli nepametīsi pazemē, nedz savam Svētajam liksi redzēt satrūdēšanu.

 

192. Kādēļ Dieva Dēls sevi tik ļoti pazemoja?

Dieva Dēls Jēzus Kristus sevi tik ļoti pazemoja, lai atpestītu mani — pazudušo un nāvei lemto cilvēku. Tā Viņš atpestīja mani no visiem grēkiem, no nāves un arī no sātana varas.

 

193. Kā Kristus tevi atpestīja no visiem taviem grēkiem?

Mans Kungs Kristus atpestīja mani no visiem maniem grēkiem tādējādi, ka Viņš pildīja manā vietā Dieva bauslību un cieta sodu par maniem grēkiem. Tā Viņš atbrīvoja mani arī no grēku verdzības.

 

Gal. 4,4-5: Bet, kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības, lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka mēs iegūtu bērnu tiesības.

2. Kor. 5,21: To, kas grēka nepazina, viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs viņā kļūtu Dieva taisnība.

Jņ. 1,29: Otrā dienā Jānis ierauga nākam Jēzu un saka: "Redzi, Dieva jērs, kas nes pasaules grēku."

Gal. 3,13: Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: "Nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka."

Jņ. 8,34.36: Jēzus viņiem atbildēja: "Patiesi, patiesi es jums saku, ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs. [..] Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi."

 

194. Kā Kristus atpestīja tevi no nāves?

Mans Kungs Kristus atpestīja mani no nāves tādējādi, ka Viņš samaksāja pilnu izpirkšanas maksu par maniem grēkiem. Tāpēc mūžīgajai nāvei nav vairs nedz tiesību, nedz varas pār mani. Laicīgā nāve ir vārti uz mūžīgo dzīvošanu, un tā nevar man nekā ļauna darīt.

 

1. Kor. 15,55-57: "Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis?" Nāves dzelonis ir grēks, bet grēka spēks ir bauslība. Bet paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.

2. Tim. 1,10: (Kristus Jēzus) .. ir iznīcinājis nāves varu un cēlis

gaismā dzīvību un neiznīcību ar evaņģēliju.

 

195. Kā Kristus tevi atpestīja arī no sātana varas?

Mans Kungs atpestīja mani no sātana varas tādējādi, ka Viņš to uzvarēja un atbruņoja. Šis briesmīgais ienaidnieks tagad vairs nevar mani apsūdzēt, un es, kā savam Kungam Kristum piederīgs, varu sekmīgi pretoties velna kārdinājumiem un, ja savā vājībā arī kluptu, spētu uzcelties ar žēlastības spēku.

 

1. Moz 3,15: "Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī."

Rom. 8,31: Ko nu sacīsim par visu to? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?

1. Jņ. 3,8: Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai viņš iznīcinātu velna darbus.

Jēk. 4,7: Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums.

1. Pēt. 5,9: Tam turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē.

1. Jņ. 2,1: Mani bērniņi, to es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un, ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā — Jēzus Kristus, kas ir taisns.

 

196. Par kādu cenu Kristus tevi izpirka?

Mans Kungs Kristus izpirka mani — nedz ar zeltu, nedz ar sudrabu, bet ar savām svētajām, dārgajām asinīm, ar savām nevainīgajām ciešanām un miršanu. Tā sevi upurēdams. Viņš visu manā vietā ir izdarījis un samaksājis par visu, ko biju parādā Dievam.

 

1. Pēt. 1,18-19: Jūs zināt, ka esat atpirkti ne ar iznīcīgām lietām — sudrabu vai zeltu no savas aplamās, no tēviem mantotās dzīves, bet ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā jēra, dārgām asinīm.

1. Jņ. 1,7: Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un viņa dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem.

Jes. 53,5: Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.

 

197. Ko Kristus ir tādējādi atpircis un atbrīvojis?

Mans Kungs Jēzus Kristus tādējādi ir atpircis un atbrīvojis mani un visus citus grēciniekus.

 

1. Tim. 1,15: Tas ir patiess un pilnā mērā atzīstams vārds, ka Kristus Jēzus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus. Es esmu pirmais viņu starpā.

1. Jņ. 2,2: Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.

2. Kor. 5,19: Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu.

2. Pēt. 2,1: Bet ir arī bijuši tautā viltus pravieši, kā arī jūsu starpā būs viltus mācītāji, kas paslepen ienesīs aplamas posta mācības, noliegdami pat to Kungu, kas viņus atpircis, un tā sagatavos sev drīzu pazušanu.

 

198. Kas ir mūsu Pestītāja paaugstināšana?

Tagad, būdams paaugstināts, mūsu Pestītājs vienmēr — arī no savas cilvēciskās dabas puses — izmanto savu dievišķo godību.

 

Fil. 2,9: Tāpēc arī Dievs viņu ļoti paaugstinājis un dāvinājis viņam vārdu pāri visiem vārdiem.

 

199. Kādiem vārdiem Ticības apliecība attēlo mūsu Pestītāja paaugstināšanas stāvokļa atsevišķus brīžus?

Mūsu Pestītāja paaugstināšanas stāvokļa atsevišķus brīžus ticības apliecība attēlo ar sekojošiem vārdiem: "Nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, Visuvaldītāja Tēva, labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvus un mirušus."

 

200. Ko Bībele māca par Jēzus nokāpšanu ellē?

Bībele par Jēzus nokāpšanu ellē māca, ka Jēzus kapā atdzīvojās, nokāpa ellē un parādījās tur visiem saviem ienaidniekiem kā varens tumsības spēku uzvarētājs. Tātad Jēzus nenokāpa ellē ciest, bet atklāt savu uzvaru. Tas bija varens bauslības sprediķis, ar ko Viņš atņēma saviem ienaidniekiem ieročus, tādējādi tos apkaunodams.

 

"Kristus visa persona, Dievs un cilvēks, pēc apglabāšanas ir nokāpis ellē, uzvarējis velnu, iznīcinājis tā varu un atņēmis velnam visu viņa varu pār ticīgiem." (Konkordijas formula, 10)

 

1. Pēt. 3,18-19: Jo arī Kristus ir vienreiz grēku dēļ miris, taisnais par netaisniem, lai jūs pievestu Dievam, nonāvēts gan miesā, bet dzīvs darīts garā. Tanī viņš ir nogājis un arī sludinājis gariem cietumā.

Ef. 4,9-10: "Uzkāpis" — ko citu gan tas nozīmē, ja ne to, ka viņš arī nokāpis šīs pasaules zemajās vietās? Bet tas, kas nokāpis, ir tas pats, kas (pēc tam) uzkāpis augstāk par visām debesīm, lai visu piepildītu.

Kol. 2,15: Tā viņš atbruņojis visas pretvaras, tās atklāti kaunā likdams un Kristū uzvaru svinēdams pār viņām.

 

201. Ko Bībele māca par Jēzus augšāmcelšanos no mirušajiem?

Bībele māca, ka Kristus trešajā dienā cēlās augšā kā uzvarētājs, ar apskaidrotu miesu, un vairākas reizes parādījās saviem mācekļiem.

 

Ap.d. 3,15: Bet dzīvības Valdnieku jūs esat nonāvējuši, viņu Dievs ir uzmodinājis no mirušiem, tam mēs esam liecinieki.

1. Kor. 15,4-6: Un ka viņš aprakts un trešajā dienā augšāmcē­lies, pēc rakstiem, un ka viņš ir parādījies Kēfam, pēc tam tiem divpadsmitiem. Pēc tam viņš ir parādījies vairāk kā pieci simti brāļiem vienā reizē, no kuriem daudzi ir vēl dzīvi, bet citi jau miruši.

 

Uzdevums: Meklē savā Bībelē evaņģēliju stāstus par Jēzus augšāmcelšanos un lasi tos.

 

202. Ko Jēzus augšāmcelšanās nozīmē tev?

Jēzus augšāmcelšanās man, tāpat kā citiem grēciniekiem, ir devusi pilnīgu mierinājumu un mieru, ko tikai ticībā es varu gūt. Viņa augšāmcelšanās apliecina, ka:

 

1. Jēzus ir Dieva Dēls, un katrs Viņa vārds ir patiess.

Jņ. 10,18: Neviens to nav man atņēmis, bet es to atdodu pats no sevis. Man ir vara to atdot un vara to atkal ņemt. Šo uzdevumu es esmu saņēmis no sava Tēva.

Ebr. 6,18: Dievam taču nebija iespējams melot.

 

2. Debesu Tēvs ir pieņēmis sava Dēla salīdzināšanas upuri un uz tā pamata taisnojis pasauli.

Rom. 4,25: Viņu, kas nodots nāvē mūsu pārkāpumu dēļ un uzmodināts, lai mēs tiktu taisnoti.

 

3. Būs vispārēja augšāmcelšanās. Tad neticīgie mirušie tiks tiesāti, bet visi uz Kristu ticīgie celsies augšā mūžīgai dzīvošanai.

Jņ. 11,25: Jēzus viņai sacīja: "Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs."

1. Kor. 15,12.20-21: Ja tad par Kristu sludina, ka viņš ir augšāmcēlies no miroņiem, kā tad daži jūsu starpā saka, ka neesot miroņu augšāmcelšanās? [..] Bet nu Kristus ir uzmodināts no miroņiem, viņš kā pirmais no mirušajiem. Jo, kā caur cilvēku nāve, tā arī caur cilvēku miroņu augšāmcelšanās.

2. Kor. 5,10: Jo mums visiem jāparādās Kristus soģa krēsla priekšā, lai ikviens saņemtu algu par to, ko, miesā būdams, darījis, vai labu, vai ļaunu.

 

203. Ko Bībele māca par Jēzus uzkāpšanu debesīs?

Bībele māca: Jēzus redzamā veidā, no savas cilvēciskās dabas puses, ir uzkāpis debesīs, Tēva godībā. Būdams mūsu Pestītājs, Viņš mums, saviem "draugiem" (Jņ. 15,14), ir saņēmis savā rīcībā debesis ar visiem tās mājokļiem.

 

Ef. 4,10: Bet tas, kas nokāpis, ir tas pats, kas (pēc tam) uzkāpis augstāk par visām debesīm, lai visu piepildītu.

Jņ. 14,2-3: Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt? Un, kad es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad es nākšu atkal un ņemšu jūs pie sevis, lai tur, kur es esmu, būtu arī jūs.

 

204. Ko Bībele māca par Jēzus sēšanos pie Tēva labās rokas?

Bībele māca, ka Jēzus sēdies pie Tēva labās rokas. Tā Viņš arī ar savu cilvēcisko būtību dievišķā visvarenībā valda pār visu un piepilda visu. Īpaši Viņš pārvalda savu draudzi virs zemes un sargā to.

"Sēdies pie Tēva labās rokas" nenozīmē kādu slēgtu un noro­bežotu platību jeb vietu, bet mūžīgu, bezgalīgu, dievišķu spēku, varu un majestāti, ar ko Viņš ietekmē, valda un piepilda visu.

 

1. Pēt. 3,22: .. kas (Jēzus Kristus) ir pie Dieva labās rokas, pēc tam kad viņš uzkāpis debesīs un viņam kļuvuši paklausīgi eņģeļi, varas un spēki.

Ef. 1,20-22: Kādu viņš parādījis Kristū, to uzmodinādams no miroņiem un sēdinādams pie savas labās rokas debesīs, augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā, vai nākamajā. Un visu viņš ir nolicis zem viņa kājām, bet viņu pašu visās lietās iecēlis par galvu draudzei.

Ps. 110,1: Dāvida psalms. Tā kunga vārds manam kungam: "Sēdies pie Manas labās rokas, tiekam Es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām!"

1. Jņ. 2,1-2: Mani bērniņi, to es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un, ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā — Jēzus Kristus, kas ir taisns. Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.

Mt. 26,64: "No šī laika jūs redzēsit Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam uz debess padebešiem."

Mt. 28,20: "Un redzi, es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam."

Mt. 18,20: "Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū."

 

205. Ko Bībele māca par Jēzus nākšanu uz tiesu?

Bībele māca, ka Jēzus nāks uz tiesu redzamā veidā un lielā godībā. Viņš tiesās pasauli uz savu sacīto vārdu pamata. Neticīgie tiks notiesāti mūžīgai pazušanai, bet ticīgos Jēzus vedīs sev līdzi uz prieku mūžībā. Tas notiks pēdējā (Pastarā) dienā, kuru Dievs ir nolicis un kuru vienīgi Viņš zina. Dievs ir apslēpis mums Kristus otrās atnākšanas laiku, lai mēs savā ticībā būtu vienmēr nomodā un gatavi Viņu uzņemt.

 

Ap.d. 1,11: Tie sacīja: "Galilieši, ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm? Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs viņu esat redzējuši debesīs aizejam."

Mt. 25,31: Bet, kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā un visi eņģeļi līdz ar viņu, tad viņš sēdēs uz sava godības krēsla.

Ap.d. 17,31: "Jo viņš nolicis dienu, kurā viņš pasauli taisnīgi tiesās caur kādu vīru, ko viņš izredzējis un par ko visiem liecību devis, uzmodinādams to no mirušiem."

Mt. 24,27: Jo, kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tāda būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.

Jņ. 12,48: Kas mani nievā un nepieņem manus vārdus, tam jau ir savs tiesas spriedējs: mans vārds, ko esmu runājis, spriedīs par viņu tiesu pastarā dienā.

Jņ. 3,18: Kas tic viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc, ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla vārdam.

Mk. 13,32-33: Bet par to dienu vai stundu neviens nezina, ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, kā vien Tēvs. Pielūkojiet, esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir.

1. Pēt. 4,7: Bet visu lietu gals ir tuvu klāt pienācis.

Kol. 3,4: Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsit līdz ar viņu.

Mk. 16,16: Kas tic un top kristīts, tas taps svēts, bet, kas netic, tas taps pazudināts.

Mt. 25,46: Un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvē.

 

Uzdevums: Lasi Mt. 25,31-46: pēdējā tiesa.

 

206. Ko Glābēja atpestīšanas darbs nozīmē tev?

Jēzus mani ir atpestījis jeb atpircis sev. Viņš tagad ir mans Kungs, kura valstībā man ir Viņa mūžīgā taisnība, nevainība un svētlaimība. Jau tagad es varu ticībā svētlaimīgs kalpot Viņam Viņa valstībā un darboties paklausībā Viņa Vārdam. Pēc tam debesīs es varēšu pilnīgā svētlaimība kalpot Viņam un slavēt Viņu.

 

Jes. 43,1: Bet tagad saka tas Kungs, kas tevi radījis, Jēkab, un tevi veidojis, Israēl: "Nebīsties, jo Es tevi atpestīju; Es tevi saucu tavā vārdā, tu esi mans!"

Jņ. 20,28: Toms atbildēja un sacīja viņam: "Mans Kungs un mans Dievs!"

2. Kor. 5,15: Tā kā viens ir miris par visiem, tātad visi ir miruši. Un viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet tam, kas par viņiem miris un uzmodināts.

1. Jņ. 3,2: Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim viņu, kāds viņš ir.

Jes. 35,10: Tā Kunga atsvabinātie pa to atgriezīsies mājās un ar gavilēm pārnāks Ciānā; mūžīgs prieks staros pār viņu galvām; prieks un līksmība pildīs viņu sirdis, skumjas un bēdas aizies tiem secen.

 

207. Ko tu apliecini ar vārdiem: "Tas ir tiešām tiesa "?

Ar šiem vārdiem es apliecinu, ka paļaujos uz Kristu kā dzīvē, tā arī nāvē.

 

Rom. 8,38-39: Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīve, ne eņģeļi, ne varas, ne tagadne, ne nākotne, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!

2. Tim. 4,18: Izraus mani tas Kungs no katra ļauna darba un izglābs savā debesu valstībā — viņam lai ir gods mūžu mūžos. Āmen.

 

 

Trešais ticības loceklis

 

Par svētīšanu

 

Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu draudzi, svēto biedrību, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgu dzīvošanu. Āmen.

Kas tas ir?

Es ticu, ka es ar savu paša spēku un prātu nevaru uz Jēzu Kristu, savu Kungu, ticēt, nedz pie Viņa tikt, bet Svētais Gars ar evaņģēliju mani aicinājis, ar savām dāvanām apgaismojis, īstenā ticībā svētījis un uzturējis, tāpat kā Viņš visu kristīgo draudzi virs zemes aicina, pulcina, apgaismo, svētī un pie Jēzus Kristus uztur īstenā vienīgā ticībā. Šinī kristīgā draudzē Viņš man un visiem ticīgiem ik dienas bagātīgi piedod visus grēkus un pastarā tiesā uzmodinās mani un visus mirušos, un dos man ar visiem ticīgiem Kristū mūžīgu dzīvošanu. Tas ir tiešām tiesa.

 

208. Ko māca trešais ticības loceklis?

Trešais ticības loceklis mums māca Dieva trešo lielo darbu, ko Viņš ir veicis un vēl joprojām veic mūsu svētlaimībai. Tā ir svētošana.

 

209. Kāpēc mums ir vajadzīga svētošana?

Mantotā grēka dēļ mēs pašu spēkiem nespējam gūt Kristus pestīšanas darba nopelnu. Ja Svētais Gars mūs nesvētītu, mēs bezcerīgi ietu pazušanā. Tāpēc Dievs sūtīja Svēto Garu, lai Tas modinātu mūsu sirdīs ticību Kristum, glābtu mūs caur to un vadītu mūs uz mūžīgo svētlaimību.

 

1. Kor. 2,14: Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams.

Ef. 5,8: Jo reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma savā Kungā! Dzīvojiet kā gaismas bērni.

Ef. 2,1: Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos.

Rom. 8,7: Jo miesas tieksme ir naidā ar Dievu: tā neklausa Dieva likumam, jo tā to nespēj.

1. Kor. 12,3: Tādēļ es jums saku: neviens, kas runā Dieva Garā, neteiks: "Nolādēts lai ir Jēzus," un neviens nevar teikt: "Kungs ir Jēzus," kā vien Svētajā Garā.

 

Luters saka: "Svētošana ir nekas cits kā vadīšana pie Kunga Kristus, lai gūtu šo labumu, jo pie tā mēs paši saviem spēkiem tikt nevaram."

 

 

Svētais Gars

"Es ticu uz Svēto Garu.. "

 

210. Kas ir Svētais Gars?

Svētais Gars ir dievības trešā persona, patiess Dievs, vienāds būtībā ar Tēvu un Dēlu.

 

Mt. 28,19: Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.

 

Piezīme: Jēzus nesaka "vārdos", jo ir tikai viens Dievs un tā arī tikai viens Dieva vārds, kas ir Tēva, Dēla un Svētā Gara vārds.

 

211. Kā tu zini, ka Svētais Gars ir patiess Dievs?

Svētais Gars ir patiess Dievs, jo Bībele piešķir Viņam:

 

1. Dieva vārdu.

Ap.d. 5,3-4: Tad Pēteris sacīja: "Ananija, kāpēc sātans piepildījis tavu sirdi, ka tu meloji Svētajam Garam un paturēji sev daļu tīruma maksas? Vai tas, tavs būdams, nevarēja tavs palikt, un vai arī pārdots tas nebija tavā rīcībā? Kāpēc tu esi ieņēmis tādu lietu savā sirdī? Tu neesi melojis cilvēkiem, bet Dievam."

 

1. Kor. 3,16: Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo?

 

2. Dieva īpašības:

 

Visuresošs.

Ps. 139,7-8: Kurp es lai aizeju no Tava gara, un kurp es lai bēgu no Tava vaiga? Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē. Tu esi arī tur.

 

Viszinošs.

1. Kor. 2,10: Mums Dievs to ir atklājis ar savu garu, jo gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.

 

Visvarens.

1. Kor. 12,11: Visu to padara viens un tas pats gars, piešķirdams katram savu tiesu, kā gribēdams.

 

Svēts.

Jes. 6,3: "Svēts, svēts, svēts ir tas Kungs Cebaots! Visa zeme ir pilna Viņa godības!"

 

Viņa vārds arī ir Svētais Gars.

 

3. Dieva darbus:

 

Iziet no Tēva un Dēla.

Jņ. 15,26: Kad nu nāks Aizstāvis, ko es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, tas dos liecību par mani.

Jņ. 16,7: Tomēr es jums saku patiesību: Tas jums par labu, ka es aizeimu. Jo, ja es neaizietu. Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis es to sūtīšu pie jums.

Gal. 4,6: Bet, ka jūs esat bērni, to ir Dievs apliecinājis, sūtīdams sava Dēla garu jūsu sirdīs, kas sauc: Aba — Tēvs!

Rom. 8,9: Bet jūs neesat miesā, bet garā, tik tiešām, ka Dieva gars mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus gara, tas nepieder viņam.

2. Tes. 2,8: Tikai tad netaisnais parādīsies atklāti, un Kungs Jēzus iznīcinās viņu ar savas mutes elpu un izdeldēs viņu, kad pats atnāks godībā.

Jes. 11,1.2.4: Zars riesīsies no Isaja celma, un atvase no viņa saknēm nesīs augļus. Un pār to klāsies un to sargās tā Kunga Gars, gudrības un saprāta Gars, padoma un spēka Gars, atziņas un tā Kunga bijības Gars. .. Bet viņš tiesās nabagus pēc taisnības un cietējiem virs zemes spriedīs goda pilnu tiesu un pēc patiesības. Bet varmācīgos viņš sitīs ar savas mutes zizli un bezdievjus nokaus ar savu lūpu dvašu.

 

Radīšana.

Ps. 33,6: Ar tā Kunga vārdu ir radītas debesis, un viss debesu spēks ir radīts ar Viņa mutes elpu.

 

Jaunpiedzimšana un atjaunošana.

Tit. 3,5: Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos

Svētajā Garā.

Jņ. 3,5: Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi es tev saku, ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!"

 

Dieva Vārda došana jeb inspirācija.

2. Tim. 3,16: Ikkatrs Dieva iedvesmots raksts ir arī noderīgs mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā.

2. Pēt. 1,21: Jo praviešu sludināšana nav nekad cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā.

 

Brīnumi.

Mt. 12,28: Bet, ja es izdzenu ļaunos garus ar Dieva garu, tad Dieva valstība ir jau pie jums atnākusi.

 

212. Kā Svētais Gars tevi ir aizvedis līdz ticībai?

Svētais Gars:

 

1. Caur bauslību ir licis apzināt man savu grēcīgumu.

Jer. 23,29: "Vai mans vārds nav kā uguns?" — saka tas Kungs, — "un kā veseris, kas sagrauj klintis?"

Gal. 3,24: Tātad bauslība ir līdz Kristum bijusi mūsu audzinātāja, lai mēs ticībā kļūtu taisnoti.

Rom. 3,20: Jo ar bauslības darbiem neviens cilvēks nevar kļūt taisns Viņa priekšā. Jo bauslība dod — grēka atziņu.

 

2. Caur evaņģēliju Viņš ir aicinājis mani iegūt Dieva žēlastību jeb grēku piedošanu. Viņš ar evaņģēlija spilgto gaismu ir apgaismojis manu tumšo sirdi tā, ka es pazīstu Jēzu Kristu, savu Pestītāju, un no sirds ticu uz Viņu. Tādā veidā Svētais Gars ir devis manai sirdsapziņai īstu patvērumu, mierinājumu un mieru.

Lk. 14,17: Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: Nāciet, jo tas ir sataisīts.

1. Pēt. 2,9: Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu tā varenos darbus, kas jūs ir

aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā.

Rom. 10,17: Tātad ticība nāk no sludināšanas, un sludināšana — no Kristus pavēles.

Jņ. 16,14: Tas mani cels godā, jo viņš ņems no tā, kas ir mans, un jums to darīs zināmu.

 

Uzdevums: Lasi Ap.d. 16,25-34: Filipu pilsētas cietuma sarga atgriešana pie Dieva.

 

213. Kā Bībele attēlo šo Svētā Gara darbu?

Bībele lieto, starp citu, sekojošus jēdzienus, lai atainotu to Svētā Gara darbu, caur kuru cilvēks ņem dalību Dieva žēlastībā:

 

1. Pievēršana Dievam jeb atgriešanās pie Dieva. Lasi Ap.d. 11,20-21; 1. Pēt. 2,25.

 

2. Jaunpiedzimšana. Lasi Jņ. 3,5; 1. Jņ. 5,1; 1. Pēt. 1,23.

 

3. Uzmodināšana no miroņiem jeb atdzīvināšana. Lasi Kol. 2,12; Ef. 2,5-8; Lk. 15,32.

 

4. Apgaismošana jeb atgriešanās no tumsības gaismā.

 

5. Atgriešanās jeb prāta pārmaiņa. Lasi Lk. 13,3-5 (skaties pirmtekstu!); 15,7; 24,47.

 

Vārds "atgriešanās" ir jāsaprot pareizi. Bieži domā, ka tā ir cilvēka cenšanās pašam ar saviem spēkiem izmainīt dzīvi, lai būtu derīgs Dievam. Tas nebūt nav tā, bet gan nozīmē cilvēka prāta "izlabošanu" jeb prāta pārmaiņu, kuru veic Dieva Vārds, darbojoties savā spēkā pie cilvēka. Atgriešanos raksturo ir divi aspekti: 1. Sirdsapziņas ēdas — cilvēks savā sirdī caur bauslību saprot, ka tiešām pelnījis mūžīgu nosodījumu un Dieva novēršanos no sevis. 2. Mierinājums sirdsapziņai, ko rada evaņģēlijs, sludinot, ka Kristus iemantojis visiem grēciniekiem kā dāvanu — grēku piedošanu. Tā evaņģēlijs rada ticību grēku piedošanai un dod mieru sirdsapziņai. Atgriešanās augļi ir pateicīga, labprātīga paklausība Dieva Vārdam un gribai. Dažreiz Bībelē lietotais vārds "atgriešanās" (metanoia) apzīmē tikai tā pirmo daļu — grēku nožēlošanu jeb sirdsapziņas ēdas, piemēram, Lk. 24,47.

 

214. Vai Svētais Gars viens pats veic atgriešanu vai arī cilvēks pats šajā lietā var darboties līdzi?

Mantotā grēka dēļ cilvēks pēc savas dabas nepazīst ne Kristu, ne Dieva žēlastību. Viņam nav ne vēlmes, ne tieksmes, ne spēka patiesi vērsties pie Dieva vai izrādīt jel mazāko centību. Viss gods un pateicība par mūsu glābšanu pieder Dievam, kurš vienīgais liek mums atgriezties, lai mēs ticētu Jēzum.

Lai gan laicīgajā dzīvē cilvēkam ir kaut cik brīvas gribas, garīgajā dzīvē neticīgajam tādas pilnīgi trūkst. Tāds cilvēks, kurš jau vēlas ticēt Jēzum, tic Viņam, kaut arī nav vēl savu ticību apzinājies.

 

1. Kor. 2,9-10: Bet tā ir, kā rakstīts: "Ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas viņu mīl." Mums Dievs to ir atklājis ar savu garu, jo gars izdibina visas lietas, arī Dieva dzijumus.

1. Kor. 2,14: Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams.

Ef. 2,1: Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos.

Jņ. 6,44: Neviens nevar nākt pie manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas mani sūtījis, un es viņu celšu augšā pastarā dienā.

 

Uzdevums: Apspriest, vai neticīgs cilvēks var izdarīt tā saucamo ticības izvēli un vai cilvēka varā ir izvēlēties Dievu un mūžīgo dzīvi.

 

215. Ko līdz ar ticību tevī vēl ir modinājis Svētais Gars?

Kad Svētais Gars modināja manī ticību Jēzum, Viņš atjaunoja arī manu sirdi un radīja manī jaunu gribu, ka patiesi no visas sirds es vēlos dzīvot par godu Dievam un mīlēt Viņu.

Ar ticību Viņš vienmēr dod spēku uzvarošai cīņai pret kārdinātāju, pasauli un paša grēcīgo miesu, kā arī iedvesmu un spēku dzīvot kristīgi un darīt labus darbus.

 

Ps. 51,12: Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu!

1. Pēt. 5,8-9: Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks — velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. Tam turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē.

1. Jņ. 5,4: Jo viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli, — mūsu ticība.

Gal. 5,24: Bet tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši līdz ar kaislībām un iekārošanām.

Rom. 6,22: Bet tagad, kad jūs esat atsvabināti no grēka un esat kļuvuši par Dieva kalpiem, jūsu ieguvums ir svētdzīve, un tās gals

— mūžīga dzīvība.

Rom. 7,22: Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslības likumam.

 

Uzdevums: Apspriest, kā cilvēka prāts un saprašana, griba un jūtu dzīve pārmainās, kad viņš atgriežas ticībā. Vai pārmainās arī cilvēka raksturs?

 

216. Kas ir labi darbi?

Viss, ko kristietis domā, runā un dara saskaņā ar Dieva desmit baušļiem, ir labs. Šādi darbi ir arī ticībā pildīti laicīgās dzīves uzdevumi jeb aicinājums, ticībā nodzīvota dzīves daļa, kā arī kristieša garīgā kalpošana. Labie darbi ir Dievam pa prātam un noderīgi, pateicoties ticībai, jo ticība sniedz grēku piedošanu Kristū un šķīstīšanos no visa ļauna, ar ko vārgais cilvēks aptraipa labo.

 

Ef. 2,10: Jo mēs esam viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.

Kol. 3,23-24: Visu, ko darāt, darait no sirds, it kā savam

Kungam un ne cilvēkiem, jo jūs zināt, ka tas Kungs par atmaksu jums dos debess mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam — Kristum.

Ef. 6,5-8: Kalpi, paklausiet saviem laicīgajiem kungiem kā Kristum bijībā un bailēs ar neviltotu sirdi. Pildiet Dieva gribu kā Kristus kalpi, no visas dvēseles, ne tikai acu priekšā, cilvēkiem izpatikdami, bet labprāt kalpodami, it kā tas būtu jādara tam Kungam un ne cilvēkiem. Jo jūs zināt, ka ikviens, ja tas dara ko labu, to pašu mantos no tā Kunga, vai viņš būtu vergs vai brīvais.

Ebr. 11,4: Ticības spēkā Ābels ir nesis Dievam labāku upuri nekā Kains.

Ps. 119,32: Es tecēšu Tavas bauslības ceļu, jo Tu apgaismo manu sirdi.

1. Kor. 10,31: Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu.

Gal. 5,13: Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā.

1. Pēt. 2,9: Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta. Dieva īpašums, lai jūs paustu tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā.

 

217. Kā tu pastāvēsi ticībā?

Es varu droši paļauties, ka Svētais Gars caur evaņģēliju saglabās un pasargās mani līdz galam īstajā ticībā.

 

Fil. 1,6: Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.

 

218. Kāpēc ikviens, kas dzird evaņģēliju, tomēr nekļūst ticīgs?

Svētais Gars vēlas viest ticību katrā, kurš dzird evaņģēliju, bet tomēr ne visi kļūst ticīgi. Tāpēc tie, kas līdz pēdējam brīdim pretojas Dieva Vārdam un Svētajam Garam, taps pazudināti pašu vainas dēļ.

 

Ec. 33,11: Saki tiem: Tik tiešām, kā Es dzīvoju, — saka Dievs tas Kungs, — Man nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka bezdievis atgriežas no sava ļaunā ceļa un dzīvo. Atgriezieties, jele atgriezieties no saviem ļauniem ceļiem! Kāpēc tu gribi mirt, Israēla nams?

Mt. 23,37: Jeruzaleme, Jeruzaleme, kas nokauji praviešus un nomētā ar akmeņiem tos, kas pie tevis sūtīti! Cik reiz es gribēju sapulcināt ap sevi tavus bērnus, kā vista sapulcina savus cālīšus apakš saviem spārniem, bet jūs negribējāt.

Hoz. 13,9: Israēl, tu grūd sevi postā; vienīgi Es esmu tavs glābiņš un atbalsts.

2. Tes. 3,2: Un lai mēs tiekam paglābti no nekrietnajiem, ļaunajiem cilvēkiem: neba visi ir ticīgi.

Ps. 109,17: Viņš mīlēja lāstu — lai tas tagad krīt uz viņa galvu; viņš nemīlēja svētību, tā tagad lai paliek tālu nost no viņa!

Ebr. 4,2: Jo arī mums evaņģēlijs ir pasludināts tāpat kā viņiem. Bet dzirdētais vārds tiem nepalīdzēja, tāpēc, ka klausītājos nebija savienojies ar ticību.

 

 

Draudze

"Es ticu.. uz.. vienu svētu, kristīgu draudzi, svēto biedrību.. "

 

219. Kas ir Kristus Draudze jeb Baznīca?

Kristus Draudze jeb Baznīca ir visu to cilvēku kopums, kuri savā sirdī patiesi paļaujas uz Jēzu. Šī kopība tiek saukta arī par svēto biedrību un par vienu svētu kopīgu Draudzi jeb (patieso) kristiešu Draudzi. Tātad kristieši jeb ticīgie ir Baznīca, un tās galva ir Kristus. Draudze nav cilvēku, bet gan Svētā Gara veidota, Dieva žēlastības radīta.

 

Ef. 2,19-22: Tātad jūs tagad vairs neesat svešinieki un piedzīvotāji, bet vienas valsts pilsoņi ar svētajiem un Dieva saime, nams, uzcelts uz apustuļu un praviešu pamata, kura stūrakmens ir Kristus Jēzus. Viņā, visa celtne kopā salaista, aug par svētu templi tam Kungam. Un viņā arī jūs līdzi tiekat uzcelti par Dieva mājokli garā.

Ef. 5,25-26: Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis savu draudzi, pats nododamies viņas labā, lai to šķīstītu un tā darītu svētu ar ūdens kristībā teikto vārdu.

Rom. 8,9: Bet jūs neesat miesā, bet garā, tik tiešām, ka Dieva gars mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus gara, tas nepieder viņam.

Kol. 1,18: Viņš ir savas miesas, proti, draudzes, galva, sākums, pirmdzimtais starp mirušiem, lai starp mirušiem būtu pats pirmais.

 

Uzdevums: Lasi Ap.d. 1 un 2: Jaunās Derības Baznīcas veidošanās.

 

Luters: "Tā nu, paldies Dievam, septiņgadīgs zēns šajā laikā zina, kas ir draudze, proti, ticīgas, svētas avis, kas klausa sava gana balsi." (Šmalkaldes artikuli)

 

220. Kāda ir Kristus Baznīca jeb Draudze?

Kristus Baznīca ir neredzama, pastāvīga, viena, svēta, kristīga un vispārēja.

 

227. Ko nozīmē, ka Draudze ir neredzama?

Kristus Draudze šinī pasaulē pēc savas būtības mums, cilvēkiem, ir neredzama, jo cilvēks nevar ieskatīties otra cilvēka sirdī un pārliecināties, vai tajā ir ticība. Tā kā patiesa Draudze ir cilvēka acīm neredzama, mēs sakām ticības apliecībā: "Es ticu uz .. draudzi."

 

2. Tim. 2,19: Taču stiprais Dieva pamats pastāv ar šādu zīmogu: tas Kungs pazīst savējos, un lai atturas no netaisnības ikviens, kas daudzina tā Kunga vārdu.

Lk. 17,20-21: Uz farizeju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, viņš tiem atbildēja: "Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā. Nevarēs arī sacīt: redzi, še viņa ir, vai tur — jo redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū."

 

Uzdevums: Lasi 1. Ķēn. 19,14.18: pravietis Elija un septiņi tūkstoši israēliešu un 2. Sam. 15,11: daži sekoja Absalomam, nezinot lietas būtību.

 

222. Ko nozīmē, ka Draudze ir pastāvīga?

Kristus Draudze ir pastāvīga, jo Svētais Gars nepārtraukti līdz pasaules galam pulcē un pasargā ticīgos virs zemes. Tātad tā pastāv šeit līdz pasaules galam.

 

Mt. 16,18: Un es tev saku: Tu esi Pēteris, un uz šās klints es gribu celt savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.

Mt. 28,20: Tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis. Un redzi, es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.

 

223. Ko nozīmē tas, ka Draudze ir viena?

Kristus Draudze ir viena tāpēc, ka:

 

1. Trīsvienīgais Dievs ir viens.

 

2. Draudzes vienīgais pamats ir Kristus.

 

3. Tās locekļiem ir viena un tā pati ticība, vieni un tie paši žēlastības ieroči un viena un tā pati cerība.

 

4. Viņi dzīvo vienā garīgajā "miesā", pakļaudamies vienai "Galvai", t.i., Kristum.

 

Ef. 4,4-6: Viena miesa, viens gars — jo vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat aicināti — viens Kungs, viena ticība, viena kristība; viens visu Dievs un Tēvs, kas pār visiem, ar visiem un iekš visiem.

Jņ. 10,16: Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās man jāatved; arī viņas dzirdēs manu balsi, un būs viens ganāms pulks un viens gans.

1. Kor. 3,11: Jo citu pamatu neviens nevar likt, kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus.

Ef. 5,23: Kristus ir draudzes galva, būdams savas miesas Pestītājs.

 

Luters: "Es ticu, ka virs zemes ir viena svēta vissvētāko kopība un Draudze zem vienas Galvas, zem Kristus. Tā ir Svētā Gara kopā sasaukta vienā ticībā, jūtās un saprātā, ar dažādām gara dāvanām, bet vienprātīga mīlestībā, bez sektām un strīdiem."

 

224. Ko nozīmē tas, ka Draudze ir svēta?

Kristus Baznīca ir svēta, jo:

 

1. Kristus to ir svētījis un no grēkiem ar savām asinīm šķīstījis caur Vārdu un sakramentiem.

Ebr. 10, 19.22: Tā kā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ.. Tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni.

1. Kor. 1,2: Dieva draudzei Korintā, Jēzū Kristū svētītiem, aicinātiem svētajiem un visiem, kas piesauc mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdu visās vietās, tiklab pie viņiem, kā pie mums.

 

2. Tā kalpo Dievam ar svētiem un taisniem darbiem.

1. Pēt. 2,5: Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu.

 

225. Ko nozīmē, ka Draudze ir kristīga?

Kristus Draudze ir kristīga, jo tās vienīgais pamats ir Kristus un Viņa dāvātais apustuliski pravietiskais Bībeles Vārds.

 

1. Kor. 3,11: Jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus.

Ef. 2,19-20: Tātad jūs tagad vairs neesat svešinieki un piedzīvotāji, bet vienas valsts pilsoņi ar svētajiem un Dieva saime, nams, uzcelts uz apustuļu un praviešu pamata, kura stūrakmens ir Kristus Jēzus.

 

226. Ko nozīmē, ka Draudze ir vispārēja?

Kristus Draudze ir vispārēja, jo visi, kas tic Kristum, visos laikos un visā pasaulē pieder pie šīs Draudzes.

 

Gal. 3,28: Tur nav ne jūda, ne grieķa, nav ne kalpa, nedz svabada, tur nav ne vīrieša, nedz sievietes, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū.

Kol. 1,5-6: Tās cerības dēļ, kas jums nolikta debesīs. Par to jūs jau agrāk esat dzirdējuši, kad klausījāties evaņģēlija patiesības vārdu, kas aizgājis līdz jums; jo tas visā pasaulē nes augļus un pastāvīgi aug — arī pie jums kopš tās dienas, kad jūs dzirdējāt un visā patiesībā izpratāt Dieva žēlastību.

Jņ. atkl. 7,9: Pēc tam es redzēju, un raugi: liels pulks — ko saskaitīt neviens nevarēja — no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā, apģērbti baltās drēbēs un ar palmu zariem rokās.

 

227. Kādas ir Kristus Draudzes pazīmes?

Lai gan Kristus Draudze pēc savas būtības ir cilvēku acīm neredzama, tai tomēr ir savas pazīmes, lai to varētu pazīt un pie tās uzticīgi turēties. Šīs pazīmes neapšaubāmi apliecina īstenās Baznīcas klātesamību. Tās ir Dieva Vārda pareiza mācīšana un Kristus iedibināto sakramentu saņemšana.

 

Jes. 55,10-11: "Jo kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar manu vārdu, kas iziet no manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet pirms tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju."

Jņ. 8,31 -32: Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas bija sākuši ticēt viņam: "Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus."

Jņ. 10,27-28: Manas avis dzird manu balsi, es tās pazīstu, un viņas man seko. Un es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas ne­mūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no manas rokas.

Lk. 8,11: Bet šī ir tā līdzība: Sēkla ir Dieva vārds.

 

228. Kā Draudzes pazīmes ietekmē tās pastāvēšanu un dzīvi?

Draudzes pastāvēšanu un dzīvi nevar šķirt no tās pazīmēm.

Tur, kur Draudzes pazīmes beidz eksistēt, nepastāv arī pati draudze.

Tur, kur atļauj sēt arī ko citu, nevis tikai patiesu Dieva Vārdu, ienaidnieks var netraucēti izplatīt savu mācību, un tās sludināšana ir bīstama ticīgajiem.

Tad, ja Draudzes pazīmes ir skaidras, ticīgie gūst Labā Gana apsolīto aprūpi. Tad viņiem ir īsta garīga mājvieta.

 

Jņ. atkl. 3,10-11: Tāpēc, ka tu esi turējis manu pacietības mācību, es tevi sargāšu pārbaudīšanas stundā, kas nāks pār visu pasauli pārbaudīt tos, kas dzīvo virs zemes. Es nākšu drīz; turi, kas tev ir, ka neviens neatņem tavu vainagu.

Gal. 5,9: Nedaudz rauga saraudzē visu mīklu.

 

Uzdevums: Lasi Ap.d. 15: apustuliskā draudze noraidīja pagānu kristiešiem izvirzīto prasību: "Ja jūs neapgraiza pēc Mozus bauslības, jūs nevarat tikt pestīti."

 

229. Kas ir vietējā draudze?2

Vietējā draudze ir tāds ticīgo un svēto kopums, kas pulcējas kopā kādā apvidū pie Dieva Vārda un pie sakramentiem un dzīvo, lietojot tos. Starp šiem draudzes locekļiem, iespējams, atrodami arī bezdievji un liekuļi, taču tie pēc savas būtības nepieder pie draudzes. Bībele runā par vietējām draudzēm daudzskaitlī un nosauc tās par Dieva un Kristus draudzēm. Tā Bībele norāda, ka apvidus draudzes ir dievišķas.

 

1. Kor. 16,19: Āzijas draudzes jūs sveicina. Akvila un Priskilla ar savas mājas draudzi jūs daudzreiz sveicina iekš tā Kunga.

Rom. 16,16: Sveicinait cits citu ar svēto skūpstu. Jūs sveicina visas Kristus draudzes.

2. Kor. 1,1: Pāvils, pēc Dieva prāta Kristus Jēzus apustulis, un brālis Timotejs Dieva draudzei, kas ir Korintā, un visiem svētajiem pa visu Achaju..

Ef. 1,1: Pāvils, pēc Dieva prāta Jēzus Kristus apustulis, svētajiem un Kristū Jēzū ticīgajiem (kas ir Efezā)..

 

Uzdevums: Lasi Mt. 22,1-12: kāzu viesis bez kāzu drēbēm un Mt. 13,47-48: līdzība par zvejas tīklu.

 

2Piemēram, Tukuma evaņģēliski luteriskās baznīcas draudze.

 

230. Kas ir Baznīca?3

Baznīca ir vietējo draudžu asociācija, kurā tās vienoti darbojas vienā konfesijā. Apustuļu laikā draudzēm nebija pastāvīgas draudžu apvienības, lai gan ticīgo starpā valdīja brālīga sadraudzība un viņi kopīgi darbojās Dievam par godu. Pareizā konfesija, ticība, brālīga sadraudzība un kopējs darbs ir dievišķas lietas, turpretī pati draudžu asociācija kā organizācija ir brīvas izvēles lieta.

 

Uzdevums: Lasi Ap.d. 15: Antiohijas un Jeruzalemes draudžu sadarbošanās mācības jautājumos un 2. Kor. 8,18-9,15: kopīga sludināšana, palīdzība, aizlūgšanas par citām draudzēm, tas viss bija apliecinājums Kristus evaņģēlijam (2. Kor. 9,13).

 

3Piemēram, Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca.

 

 

231. Kādām ir jābūt vietējām draudzēm un to asociācijām?

Dievs vēlas, lai vietējās kristīgās draudzes un Baznīcas pieturas, apliecina un māca Viņa Vārdu visos mācības punktos pareizi un svētos sakramentus lieto pēc Kristus norādījumiem. Citiem vārdiem. Dievs vēlas, lai Baznīcas pazīmes būtu tīras un skaidras. (Jābūt redzamām pareizām Baznīcas pazīmēm.)

 

Mt. 28,19-20: "Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis. Un redzi, es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam."

1. Kor. 1,10: Bet es jūs, brāļi, pamācu mūsu Kunga Jēzus Kristus vārda, lai jūsu starpā būtu vienprātība un neceltos šķelšanās, bet lai jūs visi pilnīgi vienoti stāvētu vienā prātā un vienā domā.

 

232. Kādas vietējās draudzes un draudžu asociācijas pastāv patlaban?

Ir divējādas draudzes un draudžu asociācijas:

1. Draudzes, kurās sludina pareizu mācību un ticību.

2. Draudzes, kurās pieļauj sludināt maldu mācību (citādu ticību jeb ķecerību).

 

Pareizās mācības Baznīca savā laikā bija Apustuliskās draudzes, Lutera atjaunotā Baznīca, mūsdienu uzticīgās luteriskās Baznīcas. Visas Baznīcas, kurās atzīst Dieva trīsvienību un Jēzu Kristu par Pestītāju, ir kristīgas Baznīcas. Tajās ir Dieva bērni, kuri iemantos mūžīgo svētlaimību. Mēs saucam par kristīgām visas Baznīcas, kurās, par spīti maldu mācību piejaukumam, no evaņģēlija saglabājies tik daudz, ka uz šī pamata var uzplaukt ticība Kristum.

Baznīcās, kurās ir ieviesušies maldi, Kristus Baznīcas pazīmes nav tīras un skaidras. Tās mēs saucam par maldu mācību baznīcām.

 

Uzdevums: Pārrunāt tematu: maldu mācības baznīcas mūsu zemē. Vai mūsu pašu Baznīca ir pareizi mācoša?

 

233. Kā kristietim jāizturas pret pareizās mācības Baznīcām?

Kristietim cieši jāturas pie pareizās mācības Baznīcas.

Savas ticības stiprināšanas labad mums ir cītīgi jāapmeklē dievkalpojumi un citas sanāksmes, jāklausās mums sludinātā mācība, kā arī jāievēro svētie sakramenti.

Mums uzticīgi jākalpo pareizās mācības Baznīcas garam, kā arī savu iespēju robežās jāziedo Kungam, tādējādi palīdzot uzturēt draudzes darbošanos un Dieva skaidrā Vārda izplatīšanu.

Mums neklājas atkrist no pareizās mācības Baznīcas tikai tāpēc, ka tā ir maza vai tiek vajāta.

Mums arī pacietīgi jāpanes vienam otra vājības un jāizrāda ticībā brālīga mīlestība citam pret citu.

 

Ap.d. 2,42: Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.

Jņ. 10,27: Manas avis dzird manu balsi, es tās pazīstu, un viņas man seko.

Ebr. 10,25: Neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami, un to jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.

1. Pēt. 2,9: Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā.

Gal. 6,6.10: Bet tas, kas mācās, lai dalās visās labās lietās ar to, kas viņu māca. [..] Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.

2. Kor. 9,7: Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl.

2. Tes. 3,1: Beidzot, brāļi, lūdziet par mums, lai mūsu Kunga vārds turpina savu gaitu un manto godu tāpat kā pie jums.

Ef. 4,1-3: Tad nu, važās slēgts sava Kunga dēļ, es jūs mudinu: dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa, visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā, cenzdamies uzturēt gara vienību ar miera saiti.

1. Tes. 5,14: Mēs jums liekam pie sirds, brāļi, pamāciet nekārtīgos, iedrošiniet bailīgos, palīdziet vājajiem, esiet pacietīgi pret visiem!

Lk. 12,32: Nebīsties, tu mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēvs ir nolēmis jums piešķirt valstību!

 

234. Kā kristietim jāizturas pret citādu mācību draudzēm, Baznīcām un baznīcu apvienībām?

Kristietim vajadzētu atturēties no citādi ticīgās baznīcas, un, ja viņš jau pieder pie tās, — izstāties un pievienoties pareizās ticības Baznīcai. Pareizās ticības Baznīcas draudzes locekļi nepiedalās maldu mācības baznīcas darbā, kā arī neietur tajā vakarēdienu.

 

1. Jņ. 4,1: Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva, jo daudz viltus praviešu ir izgājuši pasaulē.

Mt. 7,15: Sargieties no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki.

Rom. 16,17: Es lieku jums pie sirds, brāļi, ņemiet vērā tos, kas rada šķelšanos un pretestību tai mācībai, ko esat mācījušies: vairieties no viņiem!

2. Kor. 6,14-17: Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? Kā Kristus savienojams ar Beliaru, vai ir kāda daļa ticīgajam ar neticīgo? Kas kopējs ir Dieva namam ar elkiem? Jo jūs esat dzīvā Dieva nams, kā Dievs ir sacījis: "Es viņos gribu mājot un viņu starpā staigāt, un es būšu viņu Dievs, un tie būs mani ļaudis. Tāpēc aizejiet no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad es jūs pieņemšu."

2. Jņ. 10-11: Ja kāds nāk pie jums un nesludina šo mācību, tad neuzņemiet viņu savās mājās un nesveiciniet viņu. Ja kas viņu sveicina, ņem dalību viņa ļaunajos darbos.

 

Uzdevums: Pārrunāt, kādēļ baznīcas problēmu atrisināšana, pamatojoties Dieva Vārdā, cilvēkiem daudzreiz ir grūta.

 

235. Kāds ceļš jāstaigā Kristus Baznīcai šajā laicīgās zemes dzīves posmā?

Lai gan visi kristieši ir ticībā svētlaimīgi un lai arī tiem sirdī mājo Dieva miers, viņi tomēr šajā laikā mīt apspiestībā un var piedzīvot to pašu, ko Pestītājs cieta savas dzīves laikā virs zemes. Pašlaik Kristus Baznīca ir Baznīca, kas cīnās.

 

Ap.d. 14,22: Stiprinādami mācekļu dvēseles un pamācīdami palikt ticībā un ka caur daudz bēdām mums jāieiet Dieva valstībā.

Mt. 10,22: Un jūs būsit visu ienīsti mana vārda dēļ. Bet, kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.

Lk. 9,23: Un viņš sacīja uz visiem: "Ja kāds grib man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un staigā man pakaļ."

Ef. 6,11: Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām.

 

236. Kāds ir Kristus Baznīcas galīgais liktenis?

Kad pilns skaits Dieva izraudzīto būs sanācis Kristus Draudzē, tad Kristus nāks uz tiesu un vadīs savu Draudzi uz mūžīgo prieku debesīs. Šo brīnišķīgi apskaidroto Draudzi mēs saucam par uzvaras Draudzi. Šo Dieva Vārdu patiesība dod lielu iepriecinājumu Draudzei, kas cīnās pret apspiestību un vajāšanu.

 

Mt. 5,10: Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder debesu valstība.

Jņ. atkl. 19,7.9: Priecāsimies, gavilēsim un dosim viņam godu, jo atnākušas Jēra kāzas un viņa līgava sataisījusies. [..] Un viņš man saka: "Raksti! Svētīgi ir tie, kas aicināti Jēra kāzu mielastā!" Viņš man saka: "Šie ir patiesie Dieva vārdi."

Ef. 5,27: Sev savu draudzi sagatavodams cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas.

 

 

Grēku piedošana un taisnošana

"Es ticu uz.. grēku piedošanu.. "

 

237. Kādēļ es apliecinu: "Es ticu uz grēku piedošanu"?

Es ticu uz grēku piedošanu, jo esmu pārliecināts, ka pats saviem spēkiem un darbiem nespēju kļūt taisns un tīkams Dievam, bet, ka man grēku piedošana tiek dāvāta no žēlastības, ticībā uz Jēzu Kristu. Grēku piedošana ir tā pati taisnošana.

 

Ps. 130,3-4: Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak, Kungs, lai pastāv? Bet pie Tevis ir piedošana, lai Tevi bīstas.

Ef. 2,8-9: Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos.

Rom. 4,6-7: Dievs piešķir taisnību neatkarīgi no darbiem: "Svētīgi tie, kam pārkāpumi piedoti un grēki apklāti."

 

238. Ko nozīmē taisnošana?

Jēzus Kristus ir salīdzinājis visu cilvēku grēkus un tā ieguvis pasaulei Dieva piedošanu. Tā Kristus uzmodināšana no mirušajiem ir arī visas pasaules taisnošana. To mēs saucam par vispārējo taisnošanu.

 

2. Kor. 5,19: Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu.

1. Jņ. 2,2: Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.

Ebr. 1,3: Tas (Dieva Dēls) .., izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie majestātes labās rokas augstībā.

Jer. 23,5-6: Es izrietīšu Dāvidam īstu atvasi [..] Un viņa vārds, kā to sauks, būs: Tas Kungs, mūsu taisnība.

Rom. 3,23-24: Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības. Bet Dievs savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū.

Rom. 4,25: Viņu, kas nodots nāvē mūsu pārkāpumu dēļ un uzmodināts, lai mēs tiktu taisnoti.

 

Luters: "Viņš (Dieva Dēls) ir miris visas pasaules grēku dēļ. Ir tiesa, ka es pats arī piederu pie pasaules. Tātad pavisam droši — viņš ir miris arī manu grēku dēļ." (Pēc Rom. 3,28.19. tēze no 1535. gada.)

 

Šo piedošanu Dievs sludina man evaņģēlija vārdā un sakramentu apsolījumos. Šo piedošanu es saņemu tikai caur ticību, vienīgi no Viņa žēlastības kā dāvanu, bez jebkāda sava nopelna. Šādu ticību Dievs uztver kā manu taisnprātību. To mēs saucam par taisnošanu uz ticības pamata.

 

Rom. 1,16: Jo es nekaunos Kristus evaņģēlija: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam.

Rom. 4,5: Bet kam nav darbu, bet kas tic Tam, kas bezdievīgo dara taisnu, tam viņa ticība tiek pielīdzināta par taisnību.

Rom. 4,16: Tāpēc, no ticības, lai pamatā būtu Dieva žēlastība.

 

Luteriskā apliecība: "Taisnošana nozīmē, atzīt par brīvu no grēkiem un no mūžīgā soda par tiem Kristus taisnības dēļ, ko "Dievs piešķir ticībai'" (Fil. 3,9). (Konkordijas formulas pilnīgais izskaidrojums, 3,17.)

 

239. Kādēļ Dievs piedod tavus grēkus jeb taisno tevi?

Man nav nekādu labu darbu vai nopelnu, par kuriem Dievs piedotu manus grēkus, bet Viņš piedod tos tikai savas žēlastības un Kristus nopelna dēļ, vienīgi kā dāvanu.

 

Jer. 31,3: "Es tevi mīlēju ar mūžīgu mīlestību, tādēļ Es pret tevi tik uzticīgi esmu saglabājis savu žēlastību."

Ef. 2,8-9: Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana; ne ar darbiem, lai neviens nelielītos.

Jņ. 14,6: Jēzus viņam saka: "Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva, kā vien caur mani."

 

No Luteriskās apliecības grāmatas: "Tātad tā taisnība, ko Dievs piešķir ticībai vai ticīgiem cilvēkiem vienīgi no žēlastības, ir Kristus paklausība, ciešanas un augšāmcelšanās, jo Viņš mūsu vietā ir pildījis bauslību un samaksājis par mūsu grēkiem. (Konkordijas formulas pilnīgais izskaidrojums 3,14.)

 

Piezīme: Arī tie darbi, ko pienesam kā ticības augļus, nedod mums nopelnus.

 

Lk. 17,10: Tas pats arī ar jums: Kad jūs visu, kas jums uzdots, būsit izpildījuši, sakait: Mēs esam necienīgi kalpi, mēs esam darījuši, kas bija mūsu pienākums.

 

240. Vai katrs ticīgais var būt pilnīgi drošs par savu grēku piedošanu?

Katrs Kristum ticošs cilvēks var būt pilnīgi drošs par savu grēku piedošanu Dieva priekšā, jo:

 

1. Dieva apsolījumi ir stipri un pilnīgi pārliecinoši.

2. Kor. 1,20: Jo, cik ir Dieva apsolīšanu, tās ir viņā, jā, tāpēc caur viņu mūsu — āmen Dievam par godu.

1. Tim. 1,15: Tas ir patiess un pilnā mērā atzīstams vārds, ka Kristus Jēzus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus. Es esmu pirmais viņu starpā.

2. Tim. 1,12: Jo es zinu, kam es esmu paļāvies, un esmu pārliecināts, ka viņš ir spēcīgs pasargāt man uzticēto mantu līdz viņai dienai.

Tit. 1,2: Dievs.. nemelo.

Ebr. 6,18: Dievam taču nebija iespējams melot.

 

2. Dievs ir to apstiprinājis ar savu zvērestu.

Ec. 33,11: Tik tiešām, ka Es dzīvoju, — saka Dievs tas Kungs, — Man nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka bezdievis atgriežas no sava ļaunā ceļa un dzīvo.

 

3. Svētais Gars to ir apzīmogojis ticīgo sirdīs ar Vārdu un sakramentiem.

2. Kor. 1,21-22: Bet tas, kas stiprina mūs un jūs Kristū un kas mūs ir svaidījis, tas ir Dievs; Viņš mūs ir arī apzīmogojis un devis gara ķīlu mūsu sirdīs.

Rom. 4,11: Bet ārējo zīmi viņš (Ābrahāms) saņēma par apstiprinājumu ticības taisnībai, kas bija iegūta bez tās, un tā viņš kļuvis par tēvu visiem tiem, kas tic, būdami bez ārējās derības zīmes, un tātad iegūst taisnību pielīdzināšanas ceļā.

Tātad mēs varam būt pilnīgi pārliecināti par to, "ka ne nāve, ne dzīve, ne eņģeļi, ne varas, ne tagadne, ne nākotne, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!" (Rom. 8,38-39).

 

241. Ko mēs kopā ar visu pareizas mācībās Baznīcu apliecinām par taisnošanu?

Kopā ar visu pareizās mācības Baznīcu mēs apliecinām grēcīga cilvēka taisnošanu Dieva priekšā ar apustuļa Pāvila vārdiem: "Jo mēs spriežam, ka cilvēks tiek taisnots ticībā neatkarīgi no bauslības darbiem" (Rom. 3,28).

 

Rom. 3,21-22: Bet tagad neatkarīgi no bauslības atklājusies Dieva taisnība, ko jau apliecina bauslība un pravieši. Šī Dieva taisnība dota ticībā uz Jēzu Kristu visiem, kas tic. Jo tur nav nekādas starpības.

 

242. Kāpēc mums pēc iespējas stingri jāturas pie pareizas taisnošanas mācības?

Taisnošanas mācība ir kristīgās mācības centrālā daļa:

 

1. Bez tās viss cits ir nevērtīgs.

Ap.d. 4,12: Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.

 

2. Šī mācība atšķir kristīgo Baznīcu no visām maldu reliģijām.

Gal. 5,4: Jūs esat šķirti no Kristus, ja jūs bauslībā gribat tapt taisni, jūs esat žēlastību pazaudējuši.

Visas maldu reliģijas mudina cilvēku meklēt taisnošanu Dieva priekšā uz cilvēka paša darbu un nopelnu pamata. Tāpēc maldu reliģiju ir tik daudz.

 

Luters saka: "Tātad šie ticības gabali atšķir mūs, kristiešus, uzreiz no visiem citiem cilvēkiem virs zemes. Ikviens, kas ir ārpus kristīgās Baznīcas: pagāni, turki (islamticīgie), jūdi, nepatiesi kristieši un liekuļi, lai viņi kā ticētu uz vienu patiesu Dievu un Viņam kalpotu, viņi tomēr nezina, kāds prāts Dievam ir uz viņiem. Viņi nevar arī gaidīt no Dieva nedz mīlestību, nedz labvēlību. Tātad viņi paliks

mūžīgās dusmības un pazudināšanas varā, jo viņiem nav Jēzus Kristus, un Svētais Gars nav viņus nedz apgaismojis, nedz dāvājis viņiem Dieva svētību."

 

3. Vienīgi pareiza taisnošanas mācība sniedz un saglabā nelaimīgajiem grēciniekiem patiesu, pastāvīgu un drošu mierinājumu dzīvē un nāvē.

Mt. 9,2: "Ņemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti."

 

4. Vienīgi šī mācība dod Dievam pienācīgo godu.

Ps. 115,1: Ne mums, Kungs, ne mums, bet savam vārdam dodi godu savas žēlastības un uzticības dēļ!

 

243. Kā tu tiksi Dieva priekšā taisnots jeb kā tu izglābsies?

Es netopu Dieva priekšā taisnots nedz savu darbu, nedz nopelnu, nedz arī savas iekšējās vai nu iegūtas, vai esošas taisnprātības dēļ, bet tikai no Dieva žēlastības, vienīgi Kristus nopelnu dēļ, kuriem es pievienojos ticībā un savas sirds īstenā cerībā.

Citiem vārdiem:

Es iemantoju Dievam tīkamu taisnprātību un pestīšanu mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus visusvētākās paklausības, ciešanu un nāves dēļ, nevis kāda cita darbu dēļ. Tātad tā taisnība, kurā es esmu tīkams Dievam, nav manis paša, bet tā ir Kristus taisnība. "Bet, kam nav darbu, bet kas tic Tam, kas bezdievīgo dara taisnu, tam viņa ticība tiek pielīdzināta par taisnību." (Rom. 4,5.)

 

Rom. 10,4: Jo bauslības gals ir Kristus; viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic.

Rom. 5,19: Jo, kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisni.

Jes. 64,6: Tā mēs visi esam palikuši kā nešķīsti, un visa mūsu taisnība ir kā sārņains tērps.

Jes. 53,5.11: Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti. [..] ar savu atziņu mans taisnīgais kalps palīdzēs daudziem iegūt taisnību, uzņemdamies uz sevis viņu noziegumus.

 

Uzdevums: Lasi Rom. 3 un 4. Piezīme: Jēk. 2,17-26 nav runa par taisna tapšanu Dieva priekšā, bet par taisna izrādīšanos cilvēku priekšā.

 

 

Miesas augšāmcelšanās

"Es ticu uz.. miesas augšāmcelšanos.. "

 

244. Ko Bībele māca par miesas augšāmcelšanos?

Bībele māca, ka visu dienu beigās Dievs uzmodinās mani un visus mirušos. Tad Viņš atdzīvinās to pašu miesu, kurā mēs esam dzīvojuši un miruši.

 

Jņ. 5,28-29: Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam.

 

245. Kāda atšķirība atklāsies mirušo augšāmcelšanās dienā?

Tie, kas tic Kristum, celsies augšā mūžīgai dzīvībai apskaidrotās miesās, bet neticīgie — mūžīgam sodam, t.i., pazudināšanai; viņu miesa būs grēkos, zaimos un kaunā.

 

Fil. 3,21: Kas (Jēzus Kristus) pārvērtīs mūsu zemības miesu līdzīgu savai apskaidrotai miesai ar spēku, kurā viņš arī spēj sev pakļaut visas lietas.

Jes. 66,24: "Bet viņi izies arī āra no pilsētas un redzēs mirušo miesas, kas atkrituši no Manis, jo viņu tārps nemirs, viņu uguns neizdzisīs un tie būs par biedinājumu ikvienam un Iīdz ar to visai miesai."

 

246. Kā notiks augšāmcelšanās?

Visu dienu beigās, Kristus otrās atnākšanas dienā, notiks visu mirušo augšāmcelšanās. Pirmos uzmodinās ticībā mirušos, un pēc tam apskaidros dzīvos ticīgos. Starp ticīgo un neticīgo uzmodināšanu no mirušajiem nebūs nedz ilgs laika sprīdis, nedz kādu cilvēku pieņemta tūkstošgadīga valstība.

 

Mt. 12,41: Ninivieši celsies tiesas dienā pret šo cilti un to pazudinās: jo tie, Jonam sludinot, no grēkiem atgriezās, un redzi, šeit ir vairāk nekā Jona.

1. Kor. 15,51-52: Redzi, es jums saku noslēpumu: Ne visi mēs mirsim, bet visi tiksim pārvērsti, piepeši, acumirklī, pēdējai bazūnei atskanot. Jo atskanēs bazūne, un mirušie tiks uzmodināti neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti.

1. Tes. 4,16-17: Pats Kungs nāks no debesīm, kad Dievs to pavēlēs, atskanot ercenģeļa balsij un Dieva bazūnei: tad pirmie celsies tie, kas ticībā uz Kristu miruši. Pēc tam mēs, dzīvie, kas vēl pāri palikuši, kopā ar viņiem tiksim aizrauti gaisā padebešos, pretim tam Kungam. Tā mēs būsim kopā ar to Kungu vienumēr.

Ebr. 9,27: Un kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa.

 

Uzdevums: Padomā, kurš no iepriekšminētajiem Bībeles pantiem noraida mācību par miesas pārdzimšanu.

 

Piezīme: Ideja par tūkstošgadu valstību (grieķ. — chiliasmos — mācība par tūkstošgadu miera valsti, ko Kristus nodibina zemes virsū pirms Pastarās dienas) balstās uz dažu Vecās Derības un Jāņa atklāsmes grāmatas pravietojumu burtisku skaidrojumu. Vecā Derība mums attēlo Mesijas laiku, Viņa valstību un šīs brīnišķīgās miera valstības izplatīšanos ar piemēriem, kas ņemti no laicīgās dzīves. Jaunā Derība pauž, ka tā jau ir īstenojusies Kristū Jēzū un Viņa žēlastības valstībā. Jaunā Derība

neatzīst tās pravietojuma burtisku skaidrojumu, sacīdama: "Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā." (Lk. 17,20) Salīdzini, piemēram, Jes. 9,1-6 un 11. nodaļu, kurās laimīgais miera laiks un atlikušā Israēla atgriešanās notiek Kristus dzimšanas laikā, kam sekoja evaņģēlija labās vēsts sludināšana. Atklāsmes grāmatas pravietojumi runā līdzības, tāpēc tie jāskaidro ar Bībeles tekstiem. Kristīgās Baznīcas konfesijas neatzīst mācību par tūkstošgadu valstību virs zemes un saskaņā ar Bībeli māca, ka Kristus nāks redzami tikai vienreiz un tad notiks pēdējā tiesa. Mazais Katehisms: "Uzmodinās pastarā dienā mani un visus mirušos."

 

247. Kā tu vari saprast miesas augšāmcelšanos?

Miesas augšāmcelšanās ir tik neaptverami liels Dieva noslēpums, ka man ar savu prātu grūti to saprast, bet es tam bērnišķīgi ticu, jo Dievs to Savā Vārdā ir sludinājis. Miesas augšāmcelšanās balstās nevis uz mūsu, cilvēku, iespējām, bet gan uz Dieva spēku.

Dievam, kurš radīja pasauli ar Savu Vārdu no nekā, nav nekas neiespējams. Jau tikai ar Savu Vārdu vien Viņš spēj saukt ārā visus mirušos no kapiem.

 

Mt. 22,29: Bet Jēzus atbildēja un sacīja (saduķējiem, kuri neticēja miesas augšāmcelšanai): "Jūs alojaties, nesaprazdami nedz rakstus, nedz Dieva spēku."

Mt. 11,25: Tanī pašā laikā Jēzus iesāka runāt un sacīja: "Es tev pateicos, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem un tās esi zināmas darījis bērniem."

Rom. 4,17: ..tā Dieva priekšā, kam viņš ticēja, kas mirušos dara dzīvus un sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu. Tāpēc arī ir rakstīts: "Daudzām tautām es tevi esmu cēlis par tēvu."

Rom. 4,20-21: Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā, pilnīgi pārliecināts, ka Dievs to, ko viņš apsolījis, arī spēj darīt.

 

Uzdevums: Lasi Mt. 22,23-33: Jēzus un saduķēji un 1. Kor. 15: apustulis Pāvils māca par miesas augšāmcelšanos.

 

 

Mūžīgā dzīvošana

"Es ticu uz.. mūžīgu dzīvošanu.

 

248. Kāpēc tu tici, ka ir mūžīgā dzīvošana?

Es ticu, ka ir mūžīgā dzīvošana, jo Bībele to apliecina.

 

Mt. 25,46: "Un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvē."

Jņ. 10,28: Un es tām (avīm) dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no manas rokas.

Jņ. 3,16: Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.

Ebr. 13,14: Jo mums šeit nav paliekamas pilsētas, bet mēs meklējam nākamo.

 

249. Kāda ir mūžīgā dzīvošana?

Mūžīgā dzīvošana ir neizsakāmi jauka svētlaime, miers, taisnība, līksmība un godība, kad mēs varēsim skatīt Dieva Jēru vaigu vaigā, atbrīvoti no grēka un tā lāsta. Mūžīgā dzīve ir garīga dzīve. Kad miesa būs pagodināta, tad tai nebūs laicīgo vajadzību. Debesīs netiks ēsta laicīgā barība, tur nebūs arī laulību. Mēs paši būsim [īdzīgi eņģeļiem.

 

Jņ. atkl. 21,4: Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis.

Ps. 17,15: Bet es Tavu vaigu skatīšu taisnībā un uzmodies pēc sirds patikas raudzīšos Tavā attēlā.

Ps. 16,11: Tu man dari zināmu dzīvības ceļu. Prieka pilnība ir Tava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi.

Rom. 8,18: Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums.

Rom. 14,17: Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā.

Jņ. atkl. 22,3-4: Nekas tur nebūs vairs nolādēts. Tur stāvēs Dieva un viņa Jēra tronis, un viņa kalpi tam kalpos. Tie skatīs viņa vaigu, un viņa vārds būs tiem uz pierēm.

Mk. 12,25: Jo, kad tie celsies augšām no miroņiem, tad tie ne precēs, nedz taps precēti, bet tie būs kā eņģeļi debesīs.

 

250. Kurš iegūs mūžīgo dzīvību?

Mūžīgo dzīvību iegūs katrs, kas tic Kristum. Ticēdami Kristum, mēs esam to ieguvuši jau tagad, bet pilnīgi tā īstenosies tikai debesīs. Neticīgie mirušie neiegūs mūžīgo dzīvību, tie uz mūžu tiks pazudināti.

 

Jņ. 3,36: "Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa."

1. Jņ. 3,2: Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim viņu, kāds viņš ir.

Mk. 16,16: Kas tic un top kristīts, tas taps svēts, bet, kas netic, tas taps pazudināts.

 

251. Kas notiks ar ticīgo, tam nomirstot?

Nomirstot arī ticīga cilvēka miesa satrūd jeb piedzīvo pazušanu, bet Svētais Gars aizved viņa dvēseli Kristus mierā.

 

Lk. 23,43: Un Jēzus tam sacīja: "Patiesi es tev saku: Šodien tu būsi ar mani paradīzē."

Lk. 16,22: Bet gadījās, ka nabagais nomira — un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī. Arī bagātnieks nomira un tika aprakts.

Fil. 1,23-25: Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāki. Bet jūsu dēļ nepieciešamāk palikt miesā. Un tādā paļāvībā es zinu, ka palikšu un palikšu jums visiem par sekmējumu un ticības prieku.

Kol. 3,3-4: Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā. Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsit līdz ar viņu.

 

252. Kas Pastarā dienā notiks ar ticīga cilvēka dvēseli un miesu?

Kad Svētais Gars pēdējā dienā uzmodinās mirušos, tad arī ticīgā cilvēka miesa, savienojoties ar dvēseli, varēs kopā ar Kristu dzīvot mūžīgā priekā un godībā.

 

Fil. 3,21: ..kas pārvērtīs mūsu zemības miesu līdzīgu savai apskaidrotai miesai ar spēku, kurā viņš arī spēj sev pakļaut visas lietas.

 

253. Vai esi drošs, ka arī tu tiksi debesīs?

Dievs jau šeit, virs zemes, mani ir aicinājis ar evaņģēliju. Viņš ir mani apgaismojis un svētījis, kā arī saglabājis manī īstu ticību. Esmu pārliecināts, ka Viņš jau ir izredzējis mani mūžīgai pestīšanai un neviens nevar mani šķirt no Viņa.

Ir tikai Dieva mūžīgās žēlastības izredzēšana; dusmības izredzēšanas nav. Dievs nav lēmis nevienam arī mūžīgu pazudināšanu ellē, bet neticīgie tajā nokļūs savas pašu vainas dēļ.

 

Ef. 1,3-6: Lai slavēts mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, kas mūs Kristū ir svētījis ar visāda veida garīgu svētību debesīs.

Viņā tas mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis, lai mēs būtu svēti un nevainojami viņa priekšā. Pēc savas gribas labā nodoma viņš mīlestībā jau iepriekš nolēmis, ka mums būs viņa bērniem būt caur Jēzu Kristu, par slavu viņa augstajai žēlastībai, ar ko tas mūs apveltījis savā mīļotajā dēlā.

Jņ. 10,27-28: Manas avis dzird manu balsi, es tās pazīstu, un viņas man seko. Un es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no manas rokas.

1. Tes. 5,9: Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.

1. Tim. 2,4: Kas (Dievs) grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas.

 

Uzdevums: Lasi Rom. 8,28-30: Dieva mūžīgā izredzēšana žēlastībā.

 

254. Kāpēc trešo ticības locekli beidzu ar vārdiem: "Tas ir tiešām tiesa "?

Trešo ticības locekli beidzu ar šiem vārdiem tāpēc, ka savā ceļā uz mūžīgo svētlaimību es palieku ticībā un nešaubīgā paļāvībā uz to, ka Svētais Gars īstenos manī un visā savā Draudzē to, ko šajā ticības loceklī apliecinu.